Lietuvas, Latvijas un Igaunijas “sudrabmeiteņu” darbi ne tikai atspoguļo tehniskos un mākslinieciskos sasniegumus fotogrāfijā, bet arī padziļina mūsu izpratni par sievietes lomu Baltijas reģiona vizuālās vēstures veidošanā. “Kāpēc mēs šodien tik maz zinām par 20. gadsimta pirmās puses fotogrāfēm? Domāju, ka tas ir tāpēc, ka apstākļi sieviešu darba uzplaukumam jomā, kas saistās ar tehniskajām prasmēm, salīdzinot ar vīriešu fotogrāfu darbu, ilgu laiku bija ļoti ierobežoti. Pētot un salīdzinot ar starptautiskajiem sasniegumiem, var secināt, ka ierobežotas bija arī iespējas pilnveidot ne tikai amatniecības prasmes, bet arī māksliniecisko izpausmi. Izsaku cieņu un pateicību izstādes kuratoriem par šī fotogrāfijas mantojuma atklāšanu sabiedrībai, kopā ar mūsdienu māksliniekiem piedāvājot tā jēgpilnu interpretāciju,” stāsta Nacionālās mākslas galerijas galvenā kuratore Lolita Jablonskiene (Lolita Jablonskienė). Izstādē trīs mūsdienu mākslinieces iesaistīsies radošā dialogā ar divdesmit vienu agrīno fotogrāfi.
Baltijas fotogrāfijas vēsture ilgstoši ir stāstīta no vīriešu perspektīvas, kā tas ir ierasts daudzās jomās. Lai gan daudzas sievietes fotogrāfes strādāja savu kolēģu vīriešu ēnā — bieži vien kā retušētājas, kopētājas vai asistentes —, citām izdevās izveidot savas studijas, atspoguļot un veidot sava laika estētiku, veicināt komerciālās fotogrāfijas attīstību un būt nozīmīgām mākslas fotogrāfijas pārstāvēm.
Izstādes kuratori Šelda Puķīte, Agne Narušīte (Agnė Narušytė) un Indreks Grigors (Indrek Grigor) iepazīstina ar divdesmit vienu fotogrāfi no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Tās ir gan pazīstamas, gan mazāk zināmas mākslinieces, kurām katrai ir bijusi nozīmīga loma Baltijas fotogrāfijas vēsturē. Šīs fotogrāfes — piemēram, Veronika Šleivīte (Veronika Šleivytė), Paulīna Mongirdaite (Paulina Mongirdaitė) un Zinaīda Blūmentāle (Zinaida Bliumentalienė) Lietuvā, Lūcija Alutis-Kreicberga un Marta Pļaviņa Latvijā, Olga Dīce (Olga Dietze) un Hilja Rīta (Hilja Riet) Igaunijā — ne tikai iemūžināja ikdienu, bet arī radīja tehniski un mākslinieciski augstvērtīgus portretus, kas mūsdienās tiek novērtēti kā unikāla laikmeta liecība.
"Sudrabmeiteņu” izstādes projekts pirmo reizi notika 2020. gadā Tartu Mākslas muzejā. Tajā tika atlasīti un izstādīti desmit agrīno sieviešu fotogrāfu darbi no Igaunijas un Latvijas un trīs mūsdienu Eiropas mākslinieku darbi, kas apcer mūsu vizuālās vēstures zaudētos un novārtā atstātos aspektus. Viļņas izstādei kuratoriem Šeldai Puķītei un Indrekam Grigoram pievienojās Agne Narušīte, kurai pateicoties, izstādes saturu nozīmīgi papildināja agrīno lietuviešu fotogrāfu darbi. “Projekta prezentācija Nacionālajā mākslas galerijā ir lieliska iespēja atskatīties uz Baltijas valstu vēsturi un parādīt, kā sieviešu darbi ir ietekmējuši fotogrāfijas attīstību visā reģionā. Paplašinot izstādi un pievienojot jaunu materiālu no Lietuvas, mēs ceram sniegt skatītājiem dziļāku ieskatu šajā svarīgajā mūsu bieži vien saistītās un dažkārt pat kopīgās vēstures aspektā,” uzsver Puķīte.
Neskatoties uz universālo pievilcību, fotogrāfijas attīstība trijās Baltijas valstīs reti tiek pētīta paralēli, kas ir vismaz daļēji skaidrojams ar valodas barjeru. Trīs mūsdienu mākslinieces Marge Monko, Diāna Tamane un Goda Palekaite (Goda Palekaitė) mēģinās pārvarēt šo plaisu. Atklāšanas dienā Palekaite prezentēs jaunu, īpaši projektam veidotu performanci Lunar Sisterhood, kas vēlāk būs skatāma izstādē kā instalācija. Tajā pilnmēness mistiskā forma kļūst par vienojošo spēku, ap kuru pulcējas izstādes gari. Tikmēr Marge Monko savā videodarbā Pilnīga ļaušanās (Sheer Indulgence) izmanto vilinošo, taču reizē nomācošo komerciālo attēlu valodu. Komerciālā fotogrāfija vēsturiski ir bijis nozīmīgs ienākumu avots sievietēm, ļaujot iegūt finansiālo neatkarību. Tomēr daudziem no mums ir daudz vienkāršāks skatījums par to, kas ir ikdienas fotogrāfija. Tas ir funkcionāls līdzeklis, vienkāršs un godīgs veids, kā saglabāt trauslās atmiņas. Piemērs tam ir arī mākslinieces Diānas Tamanes ziedus mīlošā vecmāmiņa, kuras fotoalbumi iedvesmoja izstādē skatāmo fotosēriju Ziedu kontrabandiste.
Dialogā ar mūsdienu māksliniecēm no viena reģiona un saiknēm starp dažādiem vēstures periodiem, mākslas praksi un tēmām šo agrīno fotogrāfu stāsti kļūst par daļu no plašāka vēstījuma par fotogrāfijas attīstību.
“Sudrabmeitenes” piedāvā iespēju pārskatīt mūsu kopīgo vēsturi no jauna skatpunkta un novērtēt to sieviešu ieguldījumu vizuālajā kultūrā, kuru darbs ir ilgstoši ignorēts vai nenovērtēts. Tas ir kā atspulgs spogulī, kur saplūst pagātne un tagadne, ļaujot skatītājam atklāt aizmirsto un novērtēt apslēpto.
28. martā plkst. 11.00 Nacionālajā mākslas galerijā (Konstitucijos Ave 22, Viļņā) notiks preses konference ar kuratoriem Šeldu Puķīti, Agni Narušīti un Indreku Grigoru. Sestdien, 29. martā, plkst. 15.00 izstādes telpā apmeklētāji tiks aicināti uz tikšanos ar māksliniecēm Margi Monko, Godu Palekaiti un Diānu Tamani. Svētdien, 30. martā, plkst. 15.00 kuratori vadīs ekskursiju. Izstāde skatāma līdz 15. jūnijam.
Agrīnās sievietes fotogrāfes no Igaunijas: Olga Dīce (Olga Dietze), Helēna Fenda (Helene Fendt), Emīlija Johansone (Emilie Johanson), Anna Kuka (Anna Kukk), Marija Kērda ( Marie Keerd), Hilja Rīta (Hilja Riet), Lidija Tarema (Lydia Tarem).
Agrīnās sievietes fotogrāfes no Latvijas: Lūcija Alutis-Kreicberga, Antonija Heniņa, Minna Kaktiņa, Emīlija Mergupe, Marta Pļaviņa, Emīlija Raguel-Lācīte, Ērika Zariņa.
Agrīnās sievietes fotogrāfes no Lietuvas: Zinaīda Blūmentāle, Aleksandra Jurašaite (Aleksandra Jurašaitytė), Antanina Lauciene (Antanina Laucienė), Paulīna Mongirdaite, Veronika Šleivīte (Veronika Šleivytė), Domicele Tarabildaite-Tarabildiene (Domicelė Tarabildaitė-Tarabildienė), Jadviga Vaitaitiene-Markevičūte (Jadvyga Vaitaitienė-Markevičiūtė).
Mūsdienu mākslinieces: Marge Monko (Igaunija), Diāna Tamane (Latvija), Goda Palekaite (Goda Palekaitė, Lietuva)
Organizators: Nacionālā mākslas galerija/ Lietuvas Nacionālais mākslas muzejs
Izstādes arhitektūra: Mindaugs Reklaitis (Mindaugas Reklaitis), Kristijons Nenartavičus (Kristijonas Nenartavičius)
Grafiskais dizains: Aleksandra Samuļenkova
Dizaina producente: Ugne Balčūne (Ugnė Balčiūnaitė)
Lietuvas Nacionālais mākslas muzejs ir viens no lielākajiem nacionālajiem mākslas muzejiem Lietuvā, kas vāc, saglabā, pēta, konservē, restaurē un popularizē valsts nozīmes mākslu, mākslas vēsturi un kultūrvēsturi. LNMM kolekcija ir izstādīta deviņās filiālēs Viļņā, Klaipēdā, Palangā un Juodkrantē.