Dvīņubrāļi – mākslinieki Andrejs un Juris Ģērmaņi – bija līdzīgi kā divas ūdenslāses. Viena no tām nu ir aizritējusi tālāk mūžības ritējumā.
Andrejs Ģērmanis mācījās J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1959) un studēja LVMA Glezniecības nodaļā (1965). Izstādēs piedalījies kopš 1966. gada. 70. un 80. gados ieguva autoritāti ar izstāžu recenzijām un literāri izkoptajiem mākslinieku portretējumiem. Andreja Ģērmaņa darbi atrodami gan Latvijas, gan ārzemju muzejos, Tretjakova galerijā, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē.
2019. gadā Jūrmalas pilsētas dome konkursā Gada balva kultūrā gleznotājam, grafiķim un mākslas zinātniekam Andrejam Ģērmanim piešķīra balvu Par mūža ieguldījumu Jūrmalas kultūras dzīves veidošanā. Viņš ir bijis arī Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļas priekšsēdētājs.
Intervijā Jūrmalas Avīzē uzzinām, ka pašam māksliniekam saņemt šādu apbalvojumu 77 gados šķitis daudz par agru. Priekšā vēl tik daudz darāmā! Andrejs sevi sauca par lokālpatriotu, jo ilgus gadus nodzīvojis Bigauņciemā: "Es noteikti redzu Jūrmalu ar savu mākslas platformu, kuras attīstībā tiks ieguldīti visdažādākie resursi, tādēļ ar to mūsu pilsēta varēs lepoties. Līdzīgi varu runāt par visu valsti, jo Latvijas pastāvēšanas jēga ir skaidrā garīgā pašidentitātē, nacionālajā kultūrā."
Godinot mākslinieka piemiņu, ir vērts uzmeklēt apgādā Madris 2017. gadā iznākušo grāmatu Andrejs Ģērmanis. Gleznas. Akvareļi. Zīmējumi. "Andreja Ģērmaņa radošo darbību nav iespējams nošķirt no viņa dzīvesstāsta, jo abās jomās – vārda un krāsu mākslā – ir jaušama viņa vitalitāte un interese par dzīvi, īsā saite starp "es" un "apkārtējā pasaule". [..] Andreja darbi liecina par autora kā neglābjama optimista redzējumu," ievadvārdos raksta mākslas zinātniece Aiga Dzalbe. "Gandrīz viss Ģērmaņa līdzšinējais radošais mantojums – gleznas, akvareļi, grafikas, tušas un ogles zīmējumi – iekļaujas reālistiskas mākslas ietvarā, kaut gan nereti kolorīts tiek apzināti kāpināts un objektu atveidus paspilgtina stilizācija. Manuprāt, labākie no mākslinieka darbiem ir tie, kurus piestrāvo impresionistiskas gaismas spēles un autora dzīvesprieks. Tādēļ tēmām un sižetiem nav lielas nozīmes – īsts gleznotājs var aizrautīgi un ar baudu gleznot jebko: izbērtus dāliju gumus, saulsardzenes mežmalā, koku lapotni, jūras malu, siļķu ēdājus vai dāmas ar sasārtušiem vaigiem, paceļot spicglāzītes pie saulaina brīvdabas viesību galda."
"Radošais gēns spilgti turpinās mazdēlos – metālmāksliniekā Mārtiņā Daksī un mūziķī Imantā Daksī, kurš ir izteikts garīgais meklētājs," Andrejs Ģērmanis palepojās, saņemot balvu par mūža ieguldījumu.