Anzelms Kīfers (1945) ir uzaudzis Švarcvaldē upes tuvumā, un Reinas austrumu krasts bijis daudzu viņa agrīno piedzīvojumu vieta. Reina, kas iezīmē Vācijas robežu ar Franciju, mākslinieku vienmēr ir ļoti fascinējusi. Līdzās iespaidīgajiem lielformāta audekliem izstādē Zalcburgā ir aplūkojama Anzelma Kīfera bērnības zīmējumu izlase, kas sniedz ieskatu mākslinieka agrīnajā saskarsmē ar upi, – pie šiem tēliem viņš ir atgriezies vairākkārt.
"Reina ir manas būtības daļa. Es to varēju sasniegt kājām pusstundas laikā. Ejot cauri augstu koku alejai, jau no tālienes redzēju mirdzošo sudrabaino upes lenti, kas vienlaikus bija gan galamērķis, gan ceļojuma beigas, gan citas, noslēpumainas zemes apsolījums otrā krastā," atminas Anzelms Kīfers.
"Reina ir manas būtības daļa," apgalvo Anzelms Kīfers. Foto – Žoržs Ponsē
Gleznās mākslinieks upi attēlo dziļā tirkīza krāsā uz zelta debesu fona. Upe mirdz kā "nībelungu dārgumu atspulgs, kas kopš neatminamiem laikiem snaudis tās dzīlēs", izstādes Mana Reina katalogā raksta mākslas vēsturnieks Florians Illīss. Anzelma Kīfera attēlotā vientuļā figūra upes krastā – mākslinieka pašportrets – atgādina Kaspara Dāvida Frīdriha gleznu Ceļinieks virs miglas jūras (1818). Florians Illīss piebilst: "Kīferam nekad nekas nav bijis stabilāks par mūžīgi plūstošo Reinu, nekas nav bijis trauslāks par viņu pašu tās krastā. To var redzēt arī 1969. gada fotogrāfijā, kurā viņš ir iemūžināts pie Reinas."
Anzelms Kīfers. Anselm fuit hic. Emulsija, eļļa, akrils, šellaks, zelta lapas un elektrolīzes nogulsnes. 190 x 280 cm. 2023. Foto – Žoržs Ponsē
Dažās cikla Mana Reina gleznās Anzelms Kīfers uz audekla augšējās malas ir uzrakstījis vārdus: "Anselm fuit hic" ("Anzelms bija šeit"). Tā ir atsauce uz Jana van Eika parakstu, ko viņš ir atstājis uz sava slavenā Arnolfīni portreta (1434) un kas, domājams, dokumentē mākslinieka klātbūtni Džovanni Arnolfīni un viņa sievas laulību ainā, – pirmo reizi vēsturē mākslinieks kļūst par tiešu notikuma aculiecinieku un apliecina to savā darbā, un līdzīgi arī Anzelms Kīfers nostiprina un manifestē savu klātbūtni pie Reinas.
Trijos darbos ar nosaukumu Meža ceļš/Waldsteig ir attēloti meži bagātīgā rudens brūnā krāsā – tas ir šaurs ceļš, kas bērnībā aizveda Anzelmu Kīferu līdz upei. Šis motīvs norāda gan uz dabas mūžīgo ciklu, gan uz pārejas, sabrukuma un laika ritējuma tēmu. Gleznām ir raksturīga spēcīga materialitāte, ko rada blīva materiālu (to vidū – zelta lapu un elektrolīzes nogulšņu) slāņošana. Pārveidošanās un laika ritējuma tēma ir iekļauta arī pašos darbos formālā līmenī: gleznu taktilitāte un apjomīgums liecina par zināšanu un vēstures uzkrāšanos, savukārt transmutācijas process, kam Anzelms Kīfers pakļauj savus darbus, un zelta izmantošana sakņojas viņa interesē par alķīmiju. Šī zinātne, kas tika praktizēta viduslaikos, centās pārveidot viszemākos metālus par visdārgākajiem un vistīrākajiem, tādējādi savienojot cilvēka un dabas pasauli.
Kā vienmēr savā daiļradē, Anzelms Kīfers personīgās atmiņas savij ar vēsturiskām, literārām un mitoloģiskām atsaucēm un kultūras mantojumu visā tā sarežģītībā. Reina tiek uzskatīta par Vācijas simbolu, un gadsimtu gaitā tā ir iedvesmojusi rakstniekus un dzejniekus, kuru darbi atbalsojas Anzelma Kīfera gleznās un skatītāju apziņā.
Anzelma Kīfera izstāde Mana Reina Zalcburgā būs aplūkojama līdz 28. septembrim.
Informācija: ropac.net