Darbu ir uzsākusi jaunā Purvīša balvas perioda Ekspertu darba grupa un, izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. martam, Purvīša balvai 2025, kas tiks pasniegta 2025. gada pavasarī, ir nominējusi:
Rasas Jansones darbu ciklu Kad viņa piesēda mazliet ērtāk personālizstādē Izlīguma izstāde Bauskas muzejā (11.02.–09.04.2023)
Nominācijas pamatojums: "Savā jaunākajā darbu ciklā "Kad viņa piesēda mazliet ērtāk" – ekspresīvā manierē veidotajās lielformāta gleznās un kolāžu sērijā, māksliniece turpina savu pievēršanos feminisma un mātišķības jautājumiem. Rasas Jansones darbi ir konsekvents sociāli aktīvas mākslas piemērs Latvijas mākslas ainā, kurā vērojams sociāli un politiski ieinteresētas mākslas trūkums. Viņas monumentālie gleznojumi asi kontrastē ar Rietumu mākslas vēstures tradīcijā ierasti maigajiem mātišķības atveidiem. Rasa Jansone pauž kritisku attieksmi pret mūsdienu sabiedrībā joprojām dominējošo normatīvo sievišķību, piedāvājot savu, no perfektās un laimīgās mātes atšķirīgu Jaunavas Marijas tēla interpretāciju," vērtē Māris Vītols.
"Būtiska ir arī izvēlētā norises vieta – personālizstādi Bauskas muzejā var uzlūkot kā rokasspiedienam līdzīgu žestu, ko māksliniece sniedz videi, no kuras viņa nākusi, trāpīgi uzrādot arī Latvijas vizuālās mākslas dzīvei piemītošo hermētiskumu – nozīmīgākie mākslas notikumi (ar atsevišķiem izņēmumiem) ierasti centrējas Rīgā, citu pilsētu muzejus un mākslas telpas novietojot abstraktā un iluzori tālā zonā, ko mēdz saukt par "perifēriju" vai, vēl ļaunāk, "provinci".
Ciklā Kad viņa piesēda mazliet ērtāk (2022–2023), Rasa Jansone kā izejas punktu izvēlējusies renesanses mākslinieka Rafaela darbus ar Madonnu, mazo Jēzu un Jāni Kristītāju. Pārradot šos ikoniskos motīvus laikmetīgā, sievietei ērtākā vidē, un starp māti un bērnu valdošajai beznosacījuma mīlestībai un rūpēm blakus atzīstot ciešanu dimensiju, Jansone Madonnas tēlam neko neatņem, tomēr viņas uzdotais jautājums: "Kas notiktu, ja mēs Marijai ļautu apsēsties mazliet ērtāk?" ir izrādījies ļoti uzlādēts – izstāde pieredzējusi Latvijas mākslas kritikā reti novērojamu, bagātīgu viedokļu klāstu.
Nomināciju pamato mākslinieces ļoti izstrādātais un arī teorētiski izvaicātais skatījums uz gadsimtu gaitā kultivētiem stereotipiem un piedāvājums veidot realitātei tuvāku un jūtu aizliegumu neapēnotu skatījumu uz dzimumu lomām, mātišķību un citām cilvēciskām pieredzēm," papildina Arta Vārpa.
Jāņa Straupes darbu Svārsts personālizstādē Ne-lietas LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (28.01.–26.03.2023.)
Nominācijas pamatojums: "Jāņa Straupes personālizstādes centrālais darbs Svārsts pārliecina ar lakonismu un vērienu. Novietots muzeja apsīdas daļā, 12 metrus garais kinētiskais objekts ir tehniski sarežģītākais no darbiem un izceļas ne tikai ar mērogu, bet – būtiski – arī ar pilnīgu aizvirzīšanos no tēlainības un jebkādām atsaucēm uz pielietojamību. Monumentālajai Svārsta formai mākslinieks piešķīris kustību, kas skaidri rezonē ar laikmeta spriedzi – patlaban izjūtamo pasaules mainīguma un nestabilitātes izjūtu. Straupe 40 gadu garumā izkopto perfekto amata praksi darbā ar koku apvienojis ar konceptuālu un telpisku domāšanu, radot pārsteidzošu, pārliecinošu un laikmetīgu mākslas darbu," vērtē Arta Vārpa.
"Kinētiskās lielformāta skulptūras Svārsts vizuālā valoda trāpīgi atklāj šī laika vispārējo nenoteiktību, aktuālās ģeopolitiskās un sociālekonomiskās kolīzijas, nepārtraukto pārmaiņu un zūdošā līdzsvara izjūtu sabiedrībā," papildina Māris Vītols.
Maijas Kurševas izstādi Lapa uz lapas TUR_telpā (30.03.–29.04.2023)
Nominācijas pamatojums: "Zīmējumu, gaismas un telpas saspēle Maijas Kurševas izstādē Lapa uz lapas izvēršas par spēcīgu meditatīvu pieredzi. Darbs sastāv no 300 zīmējumiem, kas taisnās līnijās sakārti koka konstrukcijā un viegli plīvo, skatītājiem garāmejot. Zīmējumi veidoti ar laku uz puscaurspīdīga zīdpapīra, vienu pēc otra attēlojot kadrus, kas būtu redzami, ja uzņemtu lapu, kas kustas vējā. Lapas kustībai iespējams sekot arī animācijas cilpā, kas radīta no šiem zīmējumiem.
Instalācijas trauslums ir tiešā pretstatā postindustriālās vides raupjumam un tieši tāpēc viens tik dabiski saausts ar otru. Esot telpā, gribas uzmanīgi vērot, ar acīm sekot līdzi līnijām, saules un ēnu mijai uz baltajām papīra lapām un klausīties skaņās, kas ienāk no Tallinas kvartāla pagalma," vērtē Inga Lāce.
"Mākslas darba kustība ir maiga un ritmiska, radot mierinošu un atslābinošu vidi, kas aicina skatītājus apcerēt laika, telpas un kustības jēdzienu. Materiālu izmantojums, nomierinošā atmosfēra, ko tā rada, un dziļa kontemplācija, ko tā iedvesmo, padara to par izstādi, kuru jāapskata ikvienam laikmetīgās mākslas interesentam," papildina Katrīna Jaunupe.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja sešus mākslas notikumus, un tie bija:
Kristas Dzudzilo personālizstāde es visu atceros, un tad es visu aizmirstu galerijā Alma (17.03.–07.05.2023);
Andra Kaļinina izstāde Baltā zāle TUR_telpā (23.02.–25.03.2023);
Amandas Ziemeles personālizstāde Saule ar zobiem Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupolā (11.02.–07.05.2023).
Vietnē www.purvisabalva.lv ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.
No 2021. gada 1. janvāra Purvīša balvas 2025 ietvaros darbu sākusi jauna ekspertu darbu grupa šādā sastāvā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda Mākslai vajag telpu vadītāja Katrīna Jaunupe un mākslas kolekcionārs, kurators, biedrības Latvijas kultūras projekti direktors Māris Vītols.
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi Varbūt. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi Zemes darbi, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi Netaisnība, piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu Dziesma, sesto Purvīša balvu 2019. gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu Dzīvo atmiņu jūra. Septīto Purvīša balvu 2021. gada jūnijā saņēma Amanda Ziemele par izstādi Kvantu matu implanti. Astotā Purvīša balva tiks pasniegta 2023. gada 26. maijā.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA Alfor. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība Mākslas platforma, kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības.