Tāpēc šajā rakstā – nedaudz par EP deputātu (tajā skaitā Latvijas deputātu) iespējām „sarunāties” ar Eiropas Komisiju un lobēt Latvijas interesēm atbilstošus lēmumus.
Protams, pastāv iespēja uzdot rakstiskus un mutiskus EP deputātu jautājumus EK, un šis ir viena no deputāta darba formām. Taču ne vienmēr tas, ka līdzīgi kā Latvijas Saeimā, arī EP ierodas komisārs un no tribīnes pēc kārtas sniedz iepriekš sagatavotas atbildes un iepriekš iesniegtiem jautājumiem, ir tas efektīvākais veids, kā veidot dialogu un ietekmēt lietas. Komunikāciju teorija māca – abpusēja komunikācija vienmēr ir labāk par vienvirziena. Tāpēc ir citi, labāki veidi kā EP „strādāt” ar EK. Daži piemēri.
Tā ka darbojos Parlamenta Transporta un tūrisma (TRAN) komitejā un manā darbības lokā ir galvenokārt ar transportu saistīti jautājumi, tad laba sadarbība ir izveidojusies ar transporta komisāru (līdz 2008. gada maijam Žaks Baro (Jacques Barrot), tagad - Antonio Tajani (Antonio Tajani)).
Katrai politiskajai grupai katrā Parlamenta komitejā ir viens deputāts "koordinators" (tieši tā šo neformālo amatu sauc), kurš pārstāv politisko grupu, lemjot par komitejas darba organizēšanu (gan sākot ar likumdošanas jautājumiem un ES dienaskārtības attiecīgajā jomā veidošanu, gan - beidzot ar to, uz kurieni un kad dosies komitejas delegācijas). TRAN komitejas koordinatoriem, mani kā UEN grupas koordinatoru ieskaitot, notiek regulāras, šaurā lokā organizētas tikšanās ar Komisāru, kurā deputātiem ir iespēja ne tikai noklausīties Komisāra ziņojumu par aktualitātēm Komisijā un Padomē, bet arī viņam uzdod jautājumus un uzreiz saņemt atbildes. Pie tam, jautājumu skaits nav limitēts. Pateicoties šim dialogam, Komisija ir informēta gan, piemēram, par Latvijas ostu situāciju, gan par Rail Baltica projekta būtisko nozīmi Latvijai un citām Baltijas valstīm, gan citiem Latvijai svarīgiem jautājumiem.
Komisārs Baro savulaik daudzkārt vērsies pie manis pēc viedokļa gan par kravas auto garajām rindām uz Krievijas robežas, gan par Latvijas ostu situāciju, kas cieši no diskriminējošajiem dzelzceļa tarifiem, ko kravām, kas dodas to virzienā, piemēro Krievija. Rezultātā, likumsakarīgi, Parlaments noraidīja EK sagatavoto Ostu likumdošanu.
Papildus šim dialogam jeb EK lobēšanas kanālam ir vēl viens ieguvums - tavu aktuālo jautājumu vai nostāju dzird ne tikai Komisārs, bet arī pārējo politisko grupu koordinatori, tāpēc vēlāk ir vieglāk strādāt ar citām politiskajām grupām atbalsta iegūšanai.
Pie tam visās TRAN komitejas sēdēs, kad tiek izskatīti regulu un direktīvu projekti, klāt ir attiecīgi atbildīgie ierēdņi no EK, līdz ar to arī debates komitejas sēdēs ir laba iespēja dialogam un ilglaicīgai sadarbībai ar Komisiju. Piemēram, DGTREN pārstāvji, ar kuriem es sadarbojos, strādājot pie 2008. gada ES budžeta un izveidojot budžeta pozīciju stāvlaukumu izveidei un robežšķērsošanas punktiem ar Krieviju, tagad regulāri informē par projekta virzību. Tāpat EK pārstāvji, sadarbojoties ar mani kā EP ziņotāju par šo jautājumu, turpina meklēt juridiskas iespējas ietekmēt Krieviju un atcelt samaksu par Sibīrijas pārlidojumiem, ko tā pretēji starptautiskiem nolīgumiem, iekasē no ES aviokompānijām.
Vēl viena būtiska iespēja diskutēt ar Komisiju, ir t.s. samierināšanās sarunas (koplēmuma procedūras ietvaros), kurās, bieži vien klātesot pašam komisāram, tiekas Padomes un Parlamenta delegācijas (Parlamenta pusi pārstāv politisko grupu pārstāvji), lai sarunu gaitā vienotos par direktīvas vai regulas gala versiju, ja institūcijām nav izdevies vienoties tam atvēlētajos lasījumos. Tātad - kad neatrisināti palikuši paši svarīgākie un "sāpīgākie" jautājumi. Šīs sarunas daudzkārt ievelkas līdz vēlai naktij, jo kompromiss ir jāatrod.
Lai gan deputāta darba kvalitāti grūti izmērīt ar kvantitatīviem radītājiem, varu piekrist, ka deputātu darba statistika ir laba ilustrācija vienai lietai: tā labi parāda deputāta iespējas mazā politiskā grupā kļūt daudz redzamākam nekā lielajās grupās.