"Izstādes dramaturģija seko vīrišķā skatiena dekonstrukcijai, aicinot svinēt iekāres ilgstoši ignorēto daudzveidību sieviešu un kvīru erotiskajā mākslā," akcentē izstādes veidotāji. To vidū ir mākslas zinātniece Līna Birzaka-Priekule, LNMM izstāžu kuratore Laura Brokāne un filozofs Igors Gubenko.
Apbrīnas kabinets
Ieeja šajā izstādē ir lejup pa kāpnēm, kas ierasti ir kalpojušas par citu ekspozīciju izeju. "Mēs dodamies pret straumi," norāda Līna Birzaka-Priekule. Tā iesākas ar instalāciju Apbrīnas kabinets, kas izspēlē kolekcionēšanas, vizuālās baudas un dzimumu nevienlīdzības saikni erotiskās mākslas teorijā. "Tā ir atsauce uz brīnumu kabinetu, kas ir publisko muzeju ģenealoģisks priekštecis. Šeit mēs esam apkopojuši eklektisku un vizuāli baudāmu izlasi no LNMM tēlniecības krājuma. Tie visi ir vīriešu radīti darbi, caur savu skatienu veidojot sievietes ķermeni kā iekārojamu objektu, ne visai interesējoties par viņas domām un jūtām," saka Igors Gubenko.
Nākamā telpa ir veltīta medijiem, kuri cauri laikiem ir formējuši cilvēku uztveri attiecībā pret iekāri. Te ir eksponēti darbi, kas radīti plašākam sociālam patēriņam, bet vienlaikus saglabājuši saikni ar mākslas pasauli – no Sigismunda Vidberga darbiem līdz Gunāra Vīndedža erotiskā alfabēta sērijai. Te ir arī vitrīna ar žurnāliem – tajā skaitā vietējais izdevums Laterna ar Ralfa Vuļa fotosesiju. "Tas ir stāsts, kas ir populārs pašu muzeja darbinieku starpā – deviņdesmito gadu vidū Ārzemju mākslas muzejā (tagadējais mākslas muzejs Rīgas birža) tika sarīkota erotiska fotosesija pie antīkās un renesanses tēlniecības nolējumiem, kas maksāja amatu tābrīža Ārzemju mākslas muzeja vadītājai," atklāj L. Birzaka-Priekule.
Tēmu krustcelēs
Izstādi lielajā zālē ievada ārsta Jāņa Zālīša seksuālās audzināšanas dižpārdokļa Mīlestībās vārdā otrajā izdevumā iekļauto ilustrāciju skices, ko radījis mākslinieks Edgars Ozoliņš. Šo attēlu, kā arī "intīma rakstura sīkumu un detaļu aprakstu" dēļ Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Prezidijs šo metienu savulaik izlēma iznīcināt. "Grāmata šajā izstādē pilda robežšķirtnes funkciju – no vienas puses, tā kļuva par cenzūras upuri pārāk eksplicītā iekāres atspoguļojuma dēļ, no otras puses, šī grāmata pati bija tās instruments, kas cenzēja iekāres daudzveidību, ko mēs rādām šajā ekspozīcijā," uzsver I. Gubenko.
Sadaļā Skatiena maiņa tiek turpināta pērn izstādē Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā pieteiktā sieviešu mākslas marginalizācijas kritika LNMM līdzšinējā vēsturē. Tajā eksponēto darbu kopsaucējs ir "sieviešu rīcībspējas akcentējums iepretim pasīvu iekāres objektu lomai vīrišķā skatiena tradīcijā", raksturo izstādes veidotāji. Savos darbos sievietes simboliski atgūst un pārrada akta žanru, ar maigumu rūpējas par sev tuvajām, reflektē par nomācošiem skaistuma standartiem, dalās ar smagām pieredzēm un piekopj emancipējošas seksuālās prakses.
Te ir redzams gan Rasmas Bruzītes darbs Pirtī, kas sasaucas ar igauņu režisores Annas Hintsas godalgoto dokumentālo filmu Melnās pirts māsība, Annas Dzērves fotogrāfija Katrīna, kas pauž pretošanos pēkšņi uznirušām atmiņām par kādu pagātnes sāpi, transsievietes Ksenijas Tarasovas darbs Satan, kas reflektē par piedzīvoto seksuālās vardarbības pieredzi, Ingrīdas Pičukānes video Es esmu skaista, kas dekonstruē priekšstatus, kādai ir jābūt sievietei, u. c. Jaundarbu Aizliegtais auglis šai izstādei ir radījis mākslinieču duets Skuja Braden, kas veido dialogu ne tikai ar iepriekš tapušo provokatīvo lustru Pēcskats ir 20/20, bet arī ar visu izstādi un novietots krustcelēs starp visām tajā aplūkotajām tēmām.
Neatņemama daļa
Izstādē Iekāres vārdā tās kuratori ir pievērsušies arī pašportreta žanram sadaļā Sevis mīlestība. "Šajā selfiju un sociālo tīklu laikmetā mums šķita interesanti atgriezties pie mākslinieciskā pašportreta un atsegt mākslinieka attiecības ar savu attēlu, kas piedāvā plašu emociju gammu – no kaismīgas pieķeršanās līdz atsvešinājumam un pašagresijai," stāsta I. Gubenko. Tāpat arī iekāres trajektoriju daudzveidība izstādē tiek atklāta, apliecinot tādu šķietami marginālu parādību kā narcisms, mazohisms un fetišisms vispārcilvēcisko nozīmi un mudinot reflektēt par iedomāto anormālo kā normas neatņemamu sastāvdaļu.
Pirmo reizi LNMM vēsturē tiek prezentēts arī plašs Baltijas LGBT+ mākslas apkopojums sadaļā Kvīrās ilgas, kurā dažādu paaudžu kvīru mākslinieki pārdomā savu identitāti un manifestē savas ilgas heteronormatīvas postsociālisma sabiedrības ielokā. "Tāpat arī mēs kā kuratori aicinām izstādes apmeklētājus saskatīt kvīro iekāri padomju laika mākslinieku darbos – atklāt to homoerotisko dimensiju, kura to autoriem un sākotnējai auditorijai nemaz nebija redzama, bet kuru ar šodienas acīm nevar nepamanīt," mudina I. Gubenko.
Izstāde noslēdzas ar Daces Džeriņas video Atbrīvošanās, kas ir bijis viens no pirmajiem šai ekspozīcijai izvēlētajiem darbiem, piebilst L. Birzaka-Priekule. Vairāk informācijas: Lnmm.lv.