Sapņu zeme akvarelī. Mākslinieks un režisors Kārlis Vītols piedāvā doties ceļojumā pa Ameriku

Čūska un mirāža 

Kārlis Vītols atminas, ka savas bērnības gados skatījies Čingačguku – Lielo Čūsku, Kapteiņa Granta bērnus, Mirāžu un citas šaipus okeānam uzņemtas filmas par Ameriku, kuras kopā ar rakstiem žurnālā Zvaigzne un citām atbalsīm par šo pasaules daļu kā pile pa pilei radījusi viņa apziņā arhetipisku veidojumu, kas turpinājis formēties arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tāpat kā daudzos citos viņa paaudzes cilvēkos. 

Mākslinieks pieļauj domu, kas šis sapņu zemes koncepts ticis uzturēts tik ilglaicīgi, jo kalpojis kā sava veida attaisnojums saviem nerealizētajiem plāniem vai neveiksmēm. "Jebkas, ko nebija izdevies paveikt radoši vai finansiāli trīsdesmit neatkarības gados Latvijā, ar uzviju būtu uzšāvies Amerikas Savienoto Valstu debesīs un eksplodējis kā ceturtā jūlija salūts!" savas izstādes anotācijā raksta tās autors, kuram šī tēma kļuvusi par iedvesmas avotu savu mākslas darbu tapšanai. 

Ceļojums uz Ameriku sastāv no trim daļām – no Kārļa Vītola vectēva, mākslinieka noformētāja Alekša Kalniņa 1989. gadā Amerikā uzņemto diapozitīvu izlases un viņa paša 1997. gadā iecerētās īsfilmas, kas vēsta par ambiciozu scenāristu, kurš vēlas iekarot Amerikas Savienotās Valstis ar savu talantu. Vairāk nekā divdesmit gadu tās pamatā esošais materiāls pacietīgi nogulējis plauktiņā, līdz šajā gadā samontēts, ieskaņots un mūsdienu kontekstā ieguvis sentimentālu vērtību, – uzskata mākslinieks. 

Fotogrāfijas elementi 

Savukārt trešā un centrālā izstādes daļa ir Kārļa Vītola akvareļi, kas tapuši pēc viņa ceļojuma pa virtuālo globusa programmu Google Earth, ar kuras palīdzību mākslinieks devies pastaigā pa dažādām Amerikas Savienoto Valstu vietām. "Tā sākās ar Detroitu," atklāj izstādes autors, kura ceļojums attīstījies no cilvēku pamestiem nostūriem līdz pat Malholanda ceļam Losandželosā, kuru viņš izstaigājis sava iecienītā amerikāņu režisora Deivida Linča 2001. gadā uzņemtās mistēriju pilnās filmas iespaidā.