No trim iepriekš pieteiktajiem skandalozajiem darbiem Dzelzceļa muzeja iekštelpās pilnā izmērā skatāms viens - Brīvības pieminekļa tuvumā tā arī vietu neatradušais Gintera Krumholca Rozes vārdā, savukārt poļu mākslinieka Huberta Čerepoka veidotā Dāvida zvaigzne - komēta pagaidām ekspozīcijā nav izvietota (risinājumi tiekot meklēti), bet Nīderlandes mākslinieka Stefanoa Tsifopulo Politiskās integrācijas skatuve parādīta tikai maketā. Lai arī darbi pieteikti kā provokatīvi, aplūkojot maketu, grūti iztēloties, kam Uzvaras parka vienā malā būtu traucējusi gaiši zila koka platforma. Iespējams, ierēdņus satrauca plašsaziņas līdzekļos lietotais apzīmējums "Putina tribīne".Līdz šim publiski izskanējuši vairāki iemesli, kāpēc Rīgas būvvalde nesaskaņoja pilsētvidē plānotos objektus. Būvvaldes pārstāve Ieva Luste min to, ka objektu izvietošana nebija saskaņota ar zemes īpašniekiem, vēl dzirdēts, ka šie darbi traucētu novembrī plānotā festivāla Staro Rīga norisi. Būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītāja Arta Goldberga saka, ka kvadriennāles rīkotāji iesnieguši tikai tukšu lapu ar iezīmētiem punktiem, kurās Rīgas vietās vēlas izvietot objektus. "Tā tās lietas nenotiek, un arī iepriekšējos gados ir ticis saskaņots ar izpilddirekcijām, izplānots," norāda A. Goldberga un vairākkārt uzsver, ka notikušais nav uzskatāms par cenzūru. Tomēr sarunā atklājas, ka objektu izvietošanas aizliegums saistīts ne vien ar tehniskām problēmām, bet arī ideoloģiskiem apsvērumiem, jo kvadriennāle ilgs līdz novembra beigām, bet tas izsludināts par patriotisko mēnesi. A. Goldberga atzīst, ka būvvalde saņēmusi vēstuli no Izglītības, sporta un kultūras departamenta, ka «ne visi darbi ir saskaņojami ar patriotiskā mēneša noformējumu». Pēc A. Goldbergas teiktā, poļu mākslinieka izveidotā Dāvida zvaigzne ar komētas asti neesot bijusi pieteikta pie Brīvības pieminekļa, kā izskanējis iepriekš, bet uz saliņas pie Dzelzceļa tilta, taču neviens no aptaujātajiem kvadriennāles rīkotājiem šādu versiju neapstiprināja. Viens no kuratoriem Ivars Drulle izteicās, ka objekta vieta bija netālu no Brīvības pieminekļa un cita vieta nebūtu loģiska, jo bija plānots simboliski iezīmēt asi starp Brīvības un Uzvaras pieminekli. Pēc notikušās jezgas kuratoru māc bažas, kas notiks 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.Var tikai minēt, vai pašvaldības ierēdņu piesardzību izraisījusi līdzšinējā negatīvā pieredze ar pagaidu objektiem pilsētvidē, piemēram, iepretī Esplanādei Brīvības bulvārī izvietotās mozaīkas bija saskaņotas uz trim mēnešiem, bet nav novāktas joprojām.
Tēlniecības kvadriennāle pirmo reizi iekšpus sētas
Bez solītajām provokācijām pilsētvidē kopš oktobra sākuma Rīgā notiek starptautiskā tēlniecības kvadriennāle Rīga 2012 - Integrācijas anatomija. Jau pirms tās sākuma uzvirmoja skandāls, jo Rīgas dome nesaskaņoja vairāku objektu izvietošanu. Tagad darbi izvietoti Dzelzceļa muzeja telpās un pagalmā, kur uzliktā plāksnīte brīdina - šī ir ekspozīcija, un to var aplūkot, tikai nopērkot biļeti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.