Vjačeslavs Koļeičuks ir viens no starptautiski pazīstamākajiem Maskavas māksliniekiem, arhitektiem un dizaineriem, Maskavas Arhitektūras institūta (Valsts akadēmijas) profesors, Krievijas Federācijas Valsts prēmijas laureāts (1999). Būdams leģendārās mākslinieku grupas Kustība biedrs, Koļeičuks jau 20. gadsimta 60. gados nopietni pievērsies kinētiskās mākslas idejas attīstīšanai.
PSRS laikos mākslinieks ir spējis īstenot svarīgus valsts pasūtījumus – objektus vairākām Pasaules izstādēm (EXPO' 67 Monreālā, EXPO' 75 Okinavā, EXPO' 85 Osakā), viņš ir viens no slavenās filmas Kin-dza-dza! (1986) planētas Pļuk dīvaino objektu (piemēram, "gravicapa" un "trankļukators") autoriem, vēlāk piedalījies daudzās izstādēs Krievijā, Vācijā, Japānā, Kanādā, Francijā, ASV un citur.
Vjačeslavam Koļeičukam piemīt lieliska prasme teorētiski pamatot savas radošās darbības idejas, kas saistītas ar konstruktīviskiem un vizionāriem principiem. Šodien mākslinieks ir atzīstams par vienu no spožākajiem un sekmīgākajiem Krievijas mākslas avangarda pētniekiem un popularizētājiem. Par to liecina 2006. gadā veiktā slavenās Jauno mākslinieku apvienības OBMOKhU 1921. gada izstādes pilna mēroga detalizēta rekonstrukcija, kas tagad ir Valsts Tretjakova galerijas pastāvīgās ekspozīcijas sastāvdaļa. Tajā parādītas krievu konstruktīvisma lielmeistaru – brāļu Vladimira un Georga Stenbergu, Aleksandra Rodčenko, Kārļa Johansona un citu autoru darbu kopijas.
Ar Latviju Vjačeslavu Koļeičuku saista ilgstoša sadarbība ar Rīgas kinētikas mākslinieku grupu, latviešu konstruktīvista Kārļa Johansona (1892–1929) radošās darbības fundamentāla pētniecība un draudzība ar Valdi Celmu, kurš 1983. gadā palīdzēja organizēt Koļeičuka personālizstādi Kinētiskā formveide Rīgā, toreizējā Republikāniskajā Zinību namā (tagad – Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle).
Paralēli radošam darbam un kinētiskās mākslas vēstures izpētei jau kopš 1960. gadiem Vjačeslavs Koļeičuks ir publicējis neskaitāmus teorētiskus rakstus. Mākslinieku vienmēr ir nodarbinājusi doma par sabiedrības spēju uzņemt jaunas mākslas formas: "Ja piedāvājat jaunu mākslinieciskās domāšanas struktūru, tad arī audziniet savu skatītāju šīs domāšanas jēdzienos. Dodiet tam ābeci, leksiku, gramatiku un tamlīdzīgi tāpat, kā tas ir jaunas valodas apguvē. Bez tā visa saprašana nenotiks."
1990. gadā Maskavā tika izdota Koļeičuka grāmata Kinētisms, kurā autors veselu nodaļu ir veltījis latviešu kinētiskās mākslas vēsturei, tas ir, Rīgas skolas raksturojumam.
Vjačeslavs Koļeičuks šoreiz nepiedāvā akadēmisku lekciju, bet aicina uz dzīvu sarunu par 1960. gadu mākslas saikni ar 20. gadsimta sākuma kultūras un mākslas avangarda idejām. Lektors īpaši vēlas akcentēt mākslinieka Kārļa Johansona personības un radošā mantojuma nozīmību dizaina mākslas attīstībai.
Lekcija notiks krievu valodā bez tulkojuma.
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē (pieaugušiem – Ls 2,50; skolēniem, studentiem, pensionāriem – Ls 1,50).