Filmas izpildproducents un Heroic Pictures operatīvais vadītājs Ralfs Augstroze mūzikas ierakstam piesaistījis Liepājas Simfonisko orķestri, ko ierakstā diriģēs pati komponiste, un Valsts akadēmisko kori Latvija diriģenta Māra Sirmā vadībā. Ieraksti notiks koncertzālē Lielais dzintars un Latvijas Radio pirmajā studijā.
"Tas ir 35 gadu sapņa piepildījums – Latvijā ierakstīt lielas filmas simfonisko skaņu celiņu man ir vārdos neaprakstāma privilēģija un saviļņojums, un to darīt tieši Liepājā ir personīgi vēl daudz jēgpilnāk, jo Liepāja ir manas mātes dzimšanas un bērnības pilsēta, savukārt mana meita Lija Aleksandra Hanzovska patlaban ir Liepājas Simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupas mūziķe," stāsta Ralfs Augstroze. "Mana māte un viņas vecāki aizbēga no Latvijas Otrā pasaules kara laikā, un tagad mana Amerikā dzimusī latviešu meita un viņas ģimene dzīvo un strādā Liepājā – manas mātes dzimšanas un bērnības vietā. Arī tas ir brīnums, ka pēc vairāk nekā 65 gadu šķirtības beidzot savienojušies abi apļa gali," viņš uzsver.
"Esmu jau strādājusi pie vairākiem nozīmīgiem projektiem ar Latvijas koriem, orķestriem un mūziķiem," stāsta Lolita Ritmane. "Viens no tiem bija mana mūzika nozīmīgajai latviešu kinofilmai Dvēseļu putenis. Liels gods un liels prieks, ka Ralfs mani lūdza komponēt šīs jaunās spēlfilmas skaņu celiņu, kā arī ierakstīt to kopā ar pasaules labākajiem mūziķiem!" Lolitas Ritmanes komponētā mūzika filmai Dvēseļu putenis ieguva Amerikas Komponistu un autoru apvienības augstāko apbalvojumu un iekļuva ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars otrajā kārtā jeb Short List.
Brīnumu virkne
Amerikas brīnums filmēts vairākās vietās ASV un Apvienotajā Karalistē, un tajā stāstīts par ASV dibināšanas laika posmu no 1750. gada līdz 1826. gadam. Šis bija periods, kad neskaitāmi potenciāli postoši un praktiski neiespējami scenāriji piedzīvoja ļoti veiksmīgus pavērsienus, lai panāktu Amerikas neatkarību no tolaik pasaulē militāri spēcīgākās Anglijas. Lielākā daļa ASV dibinātāju uzskatīja šos panākumus par brīnumainiem un ticēja "dievišķajai aizgādības rokai", kā to dēvēja ģenerālis un ASV pirmais valsts prezidents Džordžs Vašingtons.
Amerikas brīnuma scenārijs ir balstīts amerikāņu bestselleru autora Maikla Medveda grāmatā ar tādu pašu nosaukumu, un filma tiks laista klajā nākamā gada vasarā, vienu gadu pirms ASV 250. gadadienas svinībām, kas gaidāmas 2026. gadā. Savukārt par mūzikas autores izvēli Ralfs Augstroze atklāj: "Ir aizraujoši pirmo reizi profesionāli sadarboties ar Lolitu, manu paziņu vairāku gadu desmitu garumā. Viņa ienes savas unikālās radošās muzikālās dāvanas šai nozīmīgajai ASV divsimtpiecdesmitgades filmai. Tā ir gan Lolitas, gan mana vēlēšanās, lai visi šie centieni veicinātu turpmāku un biežāku sadarbību starp Holivudu un ļoti talantīgajiem latviešu mūziķiem; mijiedarbību, kuru es sākotnēji cerēju nodibināt jau pirms 35 gadiem. Dos Dievs, mēs ar Lolitu būsim katalizators, lai tas arī kļūtu par realitāti."
Darbs pie filmas skaņu celiņa ieraksta nebūs Lolitas Ritmanes pirmā sastapšanās ar Liepājas Simfonisko orķestri. 2009. gadā tika ierakstīts dziedātājas Lindas Leen Ziemassvētku albums Ziemasskaņas, un Ritmane veidoja aranžējumus un jaunas interpretācijas labi pazīstamām Raimonda Paula un citu pasaules klasiķu melodijām.
Nejauši, bet liktenīgi
Ceļš uz Liepājas Simfoniskā orķestra iesaistīšanos ASV kinostudijas Heroic Pictures topošajā filmā Amerikas sapnis gan ir laimīgu nejaušību ķēdes rezultāts. Par to stāsta LSO direktors Uldis Lipskis: "Ralfs Augstroze bija internetā pamanījis ziņas par mūsu orķestra rīkoto Dienvidkurzemes mūzikas festivālu Rimbenieks, kas savā nosaukumā godina valstsvīru un garīdznieku, kādreizējo Liepājas mēru Evaldu Rimbenieku, kurš 1922. gadā dibināja Liepājas operu un 1927. gadā atjaunoja Liepājas filharmoniju. Tā kā Ralfs Augstroze pazīst kādreizējā Liepājas pilsētas mēra Ēvalda Rimbenieka mazdēla Ēvalda Kupļa sievu Džeinu Kupli, kura, mums nezinot, jau rakstīja grāmatu par šo ievērojamo vīru un jau bija braukusi uz Latviju vākt materiālus baznīcu arhīvos, Ralfs man uzrakstīja. Satikāmies Latvijā. Viņš bija viesis festivālā Rimbenieks un grāmatas Jērs un lauva Rimbenieks atklāšanā pagājušajā gadā. Tad arī sākām runāt par šo filmu, un Ralfs vaicāja, vai mūs interesētu sadarbība."
Uldis Lipskis uzsver, ka filma, kuras vēstījums ir par Amerikas valsts dibināšanu un kura top, gatavojoties ASV jubilejai, ir liela uzdrīkstēšanās ar pretenziju radīt kulta filmu amerikāņu nācijai. Uzreiz pēc svētkiem Liepājas Simfoniskajam orķestrim kopā ar Lolitu Ritmani ieplānotas četras ierakstu sesijas dienas, jo materiāls ir apjomīgs. Lipska vērtējumā šis būs abpusēji izdevīgs darījums, jo ASV nolīgt simfonisko orķestri būtu daudz dārgāk un Ralfu Augstrozi apmierina mūsu līmenis.
Ralfam Augstrozem un Lolitai Ritmanei ierakstu sesijās pievienosies arī filmas izpildproducenti Duglass Medokss un Timotijs Mahonijs, kurš ir arī filmas režisors, kā arī Mahonija dzīvesbiedre Džila Mahonija, kas visi Latvijā viesosies pirmoreiz. Skaņu celiņa kvalitātes nodrošināšanā īpaši nozīmīga būs Lolitas Ritmanes vīra – ierakstu inženiera, skaņu režisora un mūzikas producenta – Marka Matsona dalība.
Jau pirms svētkiem, šo sestdien, Rīgā, Latvijas Radio pirmajā studijā notiks Valsts akadēmiskā kora Latvija ieraksts Māra Sirmā vadībā. "Koris četrās stundās ierakstīs savu filmas mūzikas daļu, bet Lolita [Ritmane] liks visu kopā ar orķestri Liepājā," atklāj kora direktors Māris Ošlejs. "Esam iespringuši, pirms tam divas dienas mēģināsim. Mūzikas materiāls nav sarežģīts, bet tā ir daudz."
Korim Latvija jau ir pieredze kinomūzikas celiņu ierakstīšanā, kur darba specifika ir tāda, ka ieraksti notiek dažādās vietās (pat dažādās valstīs!), tos pēc tam precīzi sinhronizējot vienā tempā un savienojot jau montāžas studijā. "Kad rakstījām mūziku filmai Parfīms, mēs to darījām Rīgā kopā ar diriģentu Kristjanu Jervi, bet diriģents Saimons Retls to lika kopā ar Berlīnes Filharmonisko orķestri," atceras Māris Ošlejs. Jaunākais kora Latvija pienesums kinomūzikā ir Māra Martinsona filmai Zeme, kas dzied tikko ierakstītā noslēguma dziesma, kas dzirdama filmas izskaņā, titru laikā.
"Kad viens no filmas producentiem – Ralfs Augstroze – mani uzrunāja par iespēju komponēt mūziku filmai The American Miracle, sapratu, ka man būs vispirms jākonkurē ar citiem. Režisors Tims Mahonijs, kā arī otrs producents Duglass Madoks ir sadarbojušies ar vairākiem izciliem komponistiem. Es sagatavoju paraugdemo – izvilkumus no iepriekš komponētiem darbiem –, lai dotu ieskatu manā mūzikā. Fakts, ka no paraugiem režisoram it sevišķi patika manis komponētā mūzika filmai Dvēseļu putenis, Women Warriors un Tahlequah un visi trīs projekti ierakstīti Latvijā ar Latvijas māksliniekiem, man sagādāja lielu prieku un gandarījumu. Kad man piešķīra šo darbu, sapratu, ka mūzika noteikti jāraksta Latvijā. Ralfs ir šīs filmas mūzikas čempions, un es no sirds viņam pateicos par visu, ko viņš ir darījis, lai īstenotu šo projektu. Kopā sanāk ierakstīt pusotras stundas mūziku.
No sākuma nemaz nebija plānots, ka būs koris, bet režisoram tik ļoti gāja pie sirds kora Latvija un Māra Sirmā mākslinieciskais devums Dvēseļu putenim! Tims savai filmai arī ļoti vēlējās šo unikālo skaņu. Rakstīsim kori ar Vari Kurmiņu sestdien. Ļoti gaidu pavadīt četras dienas ar Liepājas Simfonisko orķestri un baudīt vareno Lielo dzintaru ar Jāni Straumi pie skaņu pults," no Losandželosas lidostas ceļā uz Latviju Dienai atraksta Lolita Ritmane.