Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

2021. gads klasiskajā mūzikā. Klātbūtne gadalaiku krustojumā

Kurš pateiks, vai svarīgāki ir jaundarbu pirmatskaņojumi vai iespēja beidzot tepat dzirdēt visspožākās zvaigznes?

Dabā mums ir priekšrocība izbaudīt katra gadalaika atšķirīgo burvību, taču, kad pēc astoņu mēnešu lokdauna luksofors kultūrai klātienē beidzot ieslēdza zaļo gaismu, visi gadalaiki satikās blīvā slānī. Visās nozīmēs karstās vasaras mūzikas notikumu lielajā sprādzienā uzmanības centrā bija brīvdabas festivāli, bet notikumiem pārblīvētajā rudenī vienlaikus bija baudāma visa gada mūzikas raža. Pilnīgi skaidrs, ka visu piedzīvot nevar paspēt. Izvēle bija sarežģīta, jo kurš pateiks, vai svarīgāki ir jaundarbu pirmatskaņojumi vai iespēja beidzot tepat Latvijā dzirdēt un skatīt vaigā visspožākās klasiskās mūzikas zvaigznes.

Ja runa ir par zvaigznēm, vispirms ir jāmin poļu tenora Pjotra Bečalas uzstāšanās Latvijas Nacionālās operas (LNO) galā koncertā šauram laimīgo klausītāju lokam. Vasarā festivālā Rīga Jūrmala beidzot arī mūs klātienē Dzintaru koncertzālē ar savu starojošo personības šarmu apbūra amerikāņu dīva Renē Fleminga, kura kopā ar Daniela Hārdinga diriģēto Amsterdamas Karalisko orķestri Concertgebouw apliecināja apbrīnojamu meistarību, interpretējot filosofiski dziļo, izsmalcināti jūtīgo un mūzikas valodā ārkārtīgi sarežģīto Olivjē Mesiāna ciklu Dzejoļi Mi.

Pasaulslavenā bulgāru soprāna Krasimiras Stojanovas viesošanās bija labākais, kas Siguldas Opermūzikas svētkos līdz šim noticis, – daudzveidīgā, smalkām niansēm bagātā vokālo krāsu palete un tajā atveidoto tēlu (Aīda, Dezdemona) neviltotais patiesums uzrunāja neatvairāmi. Liepājas zvaigžņu festivālā īsi pirms debijas Zalcburgas festivālā viesojās lietuviešu soprāns Vida Miknevičūte.

Vēsturisks notikums bija Baireitas festivāla orķestra, diriģenta Andra Nelsona un izcilo solistu – vācu tenora Klausa Floriana Fogta, amerikāņu soprāna Kristīnes Gerkes un austriešu basa Gintera Groisbeka – viesošanās, divos festivāla Rīga Jūrmala koncertos uz LNO skatuves sniedzot vērienīgu, jūtīgi niansētu Riharda Vāgnera operu Loengrīns, Valkīra, Parsifāls un Dievu mijkrēslis fragmentu interpretāciju visā vāgnerisko jūtu spēkā un orķestra krāsu pirotehnikā. Festivālā Rīga Jūrmala bijām arī Marisa Jansona festivāla orķestra dzimšanas liecinieki.

Savukārt latviskajā kamermūzikas ainavā, kādu var baudīt tikai šeit, koncertos Nacionālajā teātrī amplitūdā no sapņaina lirisma līdz skaudrai drāmai staroja Maestro Raimonds Pauls un mecosoprāns Elīna Garanča jaunā dziesmu programmā – šoreiz ar Ojāra Vācieša dzeju. Diriģenta Aināra Rubiķa un režisores Rēzijas Kalniņas vadībā beidzot gaismā tika celta Imanta Kalniņa un Aleksandra Čaka opera Matīss, kausu bajārs, kuras koncertuzvedums pirmizrādi piedzīvoja Liepājas Lielajā dzintarā. Notika Pētera Vaska otrā vijoļkoncerta Vakara gaismā pirmatskaņojums Cēsu koncertzālē ar solistu Hugo Tičati, orķestri Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē; augstvērtīga un gaumīga kamermūzikas koncertu sezona izskanēja Mazajā Mežotnes pilī, kuras virsotne bija Georgija Sviridova dziesmu spēcīgā interpretācija tenora Aleksandra Antoņenko un pianista Reiņa Zariņa sniegumā.

Latvijas Nacionālajā operā (LNO) beidzot notika abu jauniestudējumu – Džuzepes Verdi Simona Bokanegras un Džoakīno Rosīni Pelnrušķītes – vairākkārt atliktā pirmizrāde. Abas izrādes liecināja, ka LNO trupa, par spīti kovidpauzēm, ir labā līmenī. Cēsīs 16. oktobrī Modesta Pitrena diriģētais koncerts Andreja Žagara piemiņai ar pasaulslavenā Vāgnera soprāna Irēnes Teorinas un Krievijas mecosoprāna Oļesjas Petrovas piedalīšanos ar gandarījumu ļāva secināt, ka līdzās abām liela mēroga zvaigznēm nenobālēja pašmāju dziedātāju – tenora Mihaila Čuļpajeva un baritona Jāņa Apeiņa – sniegums.

To, cik ļoti ir augusi Mihaila Čuļpajeva vokālā un interpretācijas mākslinieka meistarība, viņš šogad apliecināja repertuārā no operas līdz Emīlam Dārziņam. Spilgti sevi parādīja arī jaunais bass Edgars Ošleja, kurš, veidojot starptautisko karjeru, paspēja uzstāties Siguldas Opermūzikas svētkos, kā arī debitēt Krodzinieka lomā Imanta Kalniņa operā Matīss, kausu bajārs un Vecā čigāna lomā Sergeja Rahmaņinova operas Aļeko dziļi saviļņojošajā koncertuzvedumā ar basbaritonu Egilu Siliņu titullomā, soprānu Lieni Kinču un Mihailu Čuļpajevu liktenīgo mīlētāju tēlos un Andri Pogu pie LNSO diriģenta pults.

Pārliecināja Sonoras Vaices mākslinieciskais briedums, vokālās iespējas un drosmīgā debija režijā viencēlienu iestudējumā, kurā Džankarlo Menoti komiskā kameropera Telefons ir komplektā ar Fransisa Pulenka psiholoģisko drāmu Cilvēka balss. Drosmīga un perspektīva ir dziedātājas Antas Jankovskas (soprāns) iniciatīva – izskolojusies Itālijā, kur arī pašlaik dzīvo, viņa šajā kultūrai sarežģītajā laikā izveidojusi savu biedrību Euterpe un uzticamu domubiedru komandā īstenojusi jau divus neikdienišķus, saules siltuma un skaistu balsu piepildītus notikumus – franču opermūzikas koncertu Botāniskajā dārzā (augustā) un sarsuelu (spāņu operešu) mūzikas koncertizrādi Spāņu vakari. La zarzuela gada visīsākajā dienā (21. decembrī). Savukārt dziedātāja Ieva Parša pieteikusi sevi kā komponisti nule iznākušajā albumā Rainis, Aspazija, Parša. Es domāju uz Tevi.

Paradīzi zemes virsū karstā jūnija dienā uz netveramas robežas starp skaņu un klusumu renesanses meistaru Orlando di Laso un Džovanni Pjerluidži da Palestrīnas sakrālās mūzikas programmā diriģenta Kaspara Putniņa vadībā uzbūra neparasts sastāvs – igauņu kanneles izpildītāja Anna Līsa Ellere un Latvijas Radio koris.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies mākslinieks Eižens Valpēters

Ziemassvētku laikā 23. decembrī mūžībā devies mākslinieks nonkonformists, grāmatas Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs. 60-tie un 70-tie gadi (2010) sastādītājs Eižens Valpēters (1943–20...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja