Jaunās operas pamatā ir dāņu režisora Tomasa Vinterberga 1998. gada filma Svinības – tas ir pirmais darbs, kas ir uzņemts atbilstoši radikālā kinomanifesta Dogme 95 formulētajiem noteikumiem. Tomass Vinterbergs ir viens no māksliniekiem, kurš radījis Dānijas kino fenomenu. Svinības viņam atnesa Kannu kinofestivāla žūrijas balvu. Operā ir saglabātas filmas scenārija sižeta līnijas, taču tajā ir akcentētas šīs šokējošās ģimenes drāmas komiskās krāsas.
Opera tiek izpildīta angļu valodā, bet nosaukumā tiek izmantots vārds Festen dāņu valodā. Jau iepriekš šī kulta statusu ieguvusī filma ir tikusi adaptēta drāmas teātra skatuvei, 2017. gadā tapa Tomasa Vinterberga un viņa līdzautora Mogensa Rukova Svinību uzvedums Dailes teātrī.
Basbaritons Džeralds Finlijs (centrā) operā Svinības atveido ģimenes galvu Helgi Klingefeltu, kurš uzņem viesus savā 60 gadu jubilejā. Foto – Marks Breners
Operas pirmiestudējumam Londonā tika piesaistīti izcili mākslinieki, kuru sadarbības rezultātā ir tapis fenomenāli spēcīgs laikmetīgā mūzikas teātra darbs. Izrādi ir veidojis diriģents Edvards Gārdners un režisors Ričards Džonss. Komponists Marks Entonijs Tērnidžs ir sacerējis lielisku mūziku, kurā ir jaušama džeza ietekme, tā ir liriska, dramatiska un humora pilna – Londonas Karaliskās operas orķestris maestro Edvarda Gārdnera vadībā pārvēršas par bigbendu.
Režisors Ričards Džonss ir radījis stilīgu, dinamisku iestudējumu, kas elpo vienā ritmā ar mūziku, taču estētika ļoti atšķiras no filmas. Darbība risinās 1989. gada 18. augusta vakarā viesnīcā Klingefeldt Dānijā – viesi ierodas svinēt hoteļa īpašnieka Helges Klingefelta 60 gadu jubileju. Savā apsveikuma runā Helges dēls Kristians apsūdz tēvu seksuālā vardarbībā – gadiem ilgi tēvs esot seksuāli izmantojis gan pašu Kristianu, gan viņa dvīņumāsu Lindu, kura nesen ir izdarījusi pašnāvību tepat viesnīcā.
Libretists Lī Hols ir uzrakstījis asprātīgu, kodolīgu un asu tekstu, viņš ir pazīstams kā ievērojams dramaturgs un mūzikla Billijs Eliots un tā kinoversijas vārdu autors. Operā Svinības mūzika un teksts ideāli papildina viens otru, turklāt ir saklausāms un saprotams katrs solistu un kora izdziedātais vārds. Izpildījums ir visaugstākajā līmenī. Galvenās lomas atveido zvaigznes: Helgi tēlo kanādiešu basbaritons Džeralds Finlijs, viņa dēlu Kristianu – angļu tenors Alans Kleitons, Kristiana brāli Mīkaelu – franču baritons Stefāns Degū, Kristiana māsu Helēni – velsiešu soprāns Natalja Romanju. Arī mazās lomās ir dzirdami spoži mākslinieki, piemēram, vectēvu spēlē leģendārais angļu bass Džons Tomlinsons.
Tenors Alans Kleitons atveido Kristianu, kurš sava tēva jubilejas svinībās apsūdz viņu seksuālā vardarbībā. Foto – Marks Breners
Opera ilgst stundu un četrdesmit minūtes un paiet vienā elpas vilcienā. Sižeta pavērsieni ir šokējoši un satraucoši, taču operas dramaturģijas pamatā ir traģēdijas un komēdijas kontrasti, kas atklāj pilnu cilvēku dabas emociju un pārdzīvojumu spektru. Šai operai ir visas izredzes kļūt par mūsdienu klasiku.
Svinības Londonā skanēs 22., 24. un 27. februārī. Izrāde tapusi kopražojumā ar Somijas Nacionālo operu un baletu. Plānots, ka Helsinkos šo darbu varēs redzēt 2027. gadā.
Informācija: www.rbo.org.uk