Latvijas Radio 3 Klasika 25 gadu jubilejā nacionālā ierakstu kompānija Skani izdod īpašu 25 digitālu albumu sēriju, kurā jaunā kvalitātē apkopoti 25 latviešu komponistu darbi, kas ierakstīti no 1963. līdz pat 2018. gadam. Šogad klajā nākuši jau pirmie trīs no šīs sērijas albumiem. Fokusējoties uz komponistu, ik piektdienu klajā nāk jauns albums alfabētiskā kārtībā. Jau izdotajiem Pētera Barisona, Volfganga Dārziņa un Riharda Dubras mūzikas albumiem šo piektdien, 19. februārī, sekos Andra Dzenīša albums.
Kovidlaika svētība
"Savā ziņā šis projekts ir tāds mazs veiksmes stāsts. Ne tikai tāpēc, ka pērnā gada nogalē bija pēkšņi pieejams finansējums kultūras nozarei caur īpašām VKKF mērķprogrammām, bet arī tāpēc, ka radio gaiteņos vēl bija aizķēries viens labas kvalitātes lenšu atskaņotājs, kuru rūpīgi noregulējot izdevās šos vēsturiskos arhīva ierakstus digitalizēt un sagatavot mūsdienu standartiem atbilstošā kvalitātē. Mani vēl aizvien nebeidz pārsteigt režisora Jāzepa Kulberga veiktie orķestra ieraksti, kas veikti Latvijas Universitātes Lielajā aulā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, – kā ar tā laika tehniku viņam izdevies notvert tik fantastisku un siltu orķestra skaņu! Apbrīnojami!" norāda monumentālās sērijas idejas autors, Skani vadītājs Egīls Šēfers.
Daudzas no šīm fonogrammām līdz šim gulējušas Radio arhīvos magnētisko lenšu formātā un tagad pieredzējušu skaņu režisoru Normunda Slavas, Vara Kurmiņa un Modra Bērziņa rokām rūpīgi atjaunotas, digitalizētas, attīrītas no trokšņiem un laika gaitā uzkrātiem magnētiskiem bojājumiem. Jāuzsver, ka šie ieraksti ir tapuši speciāli radio raidīšanas vajadzībām. Lielākā daļa tapuši LR pirmajā studijā, ērģeļmūzika – Rīgas Domā, lielie simfoniskie ieraksti – LU aulā un pēdējā laikā Lielajā ģildē, jaunākie Radio kora ieraksti veidoti Rīgas Sv. Jāņa baznīcā.
Publicējamo ierakstu atlases darbu veikušas Latvijas Radio 3 Klasika mūzikas ierakstu producentes Ilze Medne un Māra Šuba, rūpīgi vētījot Latvijas Radio arhīvu un nepalaižot garām īpaši nozīmīgas vēstures liecības – Pētera Plakida un viņa dzīvesbiedres Maijas Krīgenas latviešu mūzikas ierakstus, Intas un Māra Villerušu ieskaņojumus un visu laiku labāko latviešu tenoru Jāņa Zābera un Kārļa Zariņa iemūžinātās balsis. "Tie ir patiesi leģendāri ieraksti, kas veido mūsu bagāto mūzikas mantojumu. Man prieks, ka tagad tie nonāks pie klausītājiem jaunā kvalitātē," stāsta Egīls Šēfers. Klasikas producentēm un programmu veidotājām šo pamatīgo darbu nācies paveikt ļoti īsā laikā – pagājušā gada augustā un septembrī.
"Visi 25 albumi nāks klajā šogad, un tas ir trīsreiz vairāk nekā parasti," uzsver Egīls Šēfers. "Gadā parasti varam izdot ap desmit albumiem. Šī ir kovidlaika svētība, mūsu ieguvums mūzikai: ja reiz nevaram tikties ar klausītājiem koncertzālē, ierakstos varam parādīt apslēptos dārgumus, kas agrāk nebija pieejami."
9000 sekotāju
"Iespēju atkāpties nebija, un tā bija lieliska izdevība izveidot izdevumu Klasikas jubilejai – katram gadam pa vienam komponistam, nešķirojot gadus un žanrus. Izvēlējāmies ierakstus, kuri iepriekš vēl nav tikuši izdoti un ir tikai fondos un nekur citur. Vienkārši klausījāmies un likām puzli kopā. Centāmies komponistus parādīt mazliet citā gaismā – Rihardu Dubru un Ēriku Ešenvaldu vairāk pazīst kā kora mūzikas autorus, tāpēc gribējām parādīt, ka viņiem ir interesanta kamermūzika un ērģeļmūzika. Izcēlām Pētera Vaska opusu pirmieskaņojumus – piemēram, Grāmatu čellam Maijas Prēdeles izpildījumā, 2. Kvartetu izcilā Rīgas stīgu kvarteta interpretācijā," stāsta Ilze Medne.
Oktobrī sarakstiem bija jābūt gataviem, lai skaņu režisori var sākt restaurēšanas darbu. Ilze Medne uzsver: kaut arī, tehnoloģijām mainoties, radio ieraksti tikuši digitalizēti, restaurācija ir pavisam kas cits. "Režisori ņēma ierakstu pirmavotus, nenodeldētos oriģināllenšu ruļļus. Viņi izdarījuši milzīgu, ļoti sarežģītu darbu, lai ieraksts būtu izkoptai ausij patīkams, pat ja tas tapis pirms piecdesmit gadiem." Konkrētā komponistu un skaņdarbu izlase bijis kompromisa meklējums. "Nekādā gadījumā nevaram teikt, ka šie 25 ir mūsu nozīmīgākie komponisti. Tā vienkārši ir 25 fonda ierakstu albumu izlase. Tajā ir daudz no izpildītāju zelta fonda, kas citādi, visticamāk, nebūtu kļuvis plaši pieejams. Varēja būt citādi, bet šajā brīdī ir tā." Turpinot sēriju, šogad klajā nāks Maijas Enfeldes, Ērika Ešenvalda, Artura Grīnupa, latviešu nozīmīgākā simfoniķa Jāņa Ivanova, Alfrēda Kalniņa, Romualda Kalsona, Jura Karlsona, Tālivalža Ķeniņa, Jāņa Ķepīša, Jāņa Mediņa, Jāzepa Mediņa, Selgas Mences, Imanta Mežaraupa, Georga Pelēča, komponista un pianista Pētera Plakida, Gundara Pones, Viļņa Šmīdberga, Pētera Vaska, Mārtiņa Viļuma, Marģera Zariņa un Imanta Zemzara mūzikas albumi. Šie albumi iznāk tikai digitālajā formātā un netiek drukāti fiziskajos kompaktdiskos. Datubāzē pagājušogad bija 640 000 nosaukumu, un tā tiek nemitīgi papildināta. Varētu izdot vēl citas šādas izlases.
Pamudināja Orfejs
Izrādās, ideja publiskot Latvijas Radio arhīvu ierakstus Egīlam Šēferam bijusi jau pašā Skani darbības sākumā 2014. gadā. "Liels grūdiens bija Latvijas Radio 3 Klasika raidījumi Orfeja auss. Es tajos piedalījos kā eksperts. Vērtējot latviešu mūzikas ierakstus, bieži saskārāmies ar tā saucamajiem fonda ierakstiem. Mudinājām klausītājus salīdzināt, taču šie ieraksti bija pieejami tikai Latvijas Radio ierakstu arhīvā un bieži vien tikai magnetofona lentēs vai arī nebija digitalizēti atbilstošā kvalitātē. Konstatējām, ka latviešu mūzika klausītājiem nav pieejama. Tiesa, YouTube var paklausīties nokopētus Jāņa Zābera un citus vēsturiskos ierakstus, taču patiesībā tie tur nonākuši nelegāli, bez Latvijas Radio atļaujas."
Jau iepriekšējos gados sniedzot Kultūrkapitāla fondā projektus, Šēfers izveidojis trīs pogrammas un sācis prasīt naudu komponista un pianista Pētera Plakida latviešu kamermūzikas, leģendārā tenora Kārļa Zariņa un pianistes Jautrītes Putniņas vēsturisko ierakstu izdošanai, tomēr prioritāte vienmēr bijusi jaunā mūzika, kura vispār nebija ierakstīta. "Zvaigznes sastājās brīdī, kad pērn VKKF kļuva pieejamas vairākas jaunas finansējuma programmas. Konkrēti šie ieraksti guva atbalstu programmā Nākotnes piedāvājums kultūrā, kur viena no prioritātēm bija jau ierakstītu fonogrammu izdošana. Bija pieejams diezgan liels, īsā laikā apgūstams finansējums. Tā kā ideja jau bija gatava, zvanīju uz Radio Ilzei Mednei: šis ir īstais brīdis. Bija jāstrādā ļoti intensīvi un ātri."
Priecājoties par iespēju izvērst projektu plaši, nevis čubināt pa vienam vai diviem albumiem, tā īstenotāji pievērsušies diezgan lielam komponistu spektram, sniedzot ieskatu Radio fonda ierakstu bagātībā. "Varam ar vērienu parādīt gan kamermūziku, gan simfonisko mūziku, ir gan sešdesmito gadu, gan pavisam jauni ieraksti. Varam sekot līdzi skaņas attīstībai no mono ierakstiem līdz jaunajai, kvalitatīvajai skaņai no mūsdienīgi aprīkotās LR skaņu ierakstu studijas, ar vācu mikrofoniem," paskaidro Egīls Šēfers. Lai gan albumu izdošanas kārtību nosaka alfabēts, tā ir sanācis, ka pašā pirmajā – Pētera Barisona albumā – sajūtams visa projekta ietvars, LR fondu arhīva plašums: tur dzied mūsu leģendārais tenors Kārlis Zariņš, spēlē pianiste Inta Villeruša un čellists Māris Villerušs, un beigās ir arī jauns pianistes Aurēlijas Šimkus 2018. gada studijas ieraksts. Ir orķestra darbi, vokālā un instrumentālā kamermūzika. Paralēli šai sērijai tiek organizēti un izdoti arī jauni ieraksti: piemēram, tikko nāca klajā Indras Rišes mūzikas albums, šopiektdien nāks klajā trompetista Jāņa Porieša solo latviešu mūzikas albums, kuru viņš ierakstījis kopā ar ērģelnieci Ilzi Reini, martā – Gundegas Šmites mistērija Es karā(i) aiziedams.
Jāprot izcelt savu balsi
Pateicoties sadarbībai ar partneriem ASV, Nīderlandē un Lielbritānijā, Skani izdotie latviešu mūzikas CD nonāk tirdzniecībā 80 pasaules valstīs, kā arī visās digitālās mūzikas platformās un pērn tie sasnieguši 300 000 klausītāju lielu auditoriju.
Bet kā atrast latviešu mūziku digitālajos džungļos? Egīls Šēfers norāda uz Skani sadarbību ar PR draugiem Anglijā un Vācijā, kas strādā ar kuratoriem, kuri savukārt veido skaņdarbu izlases sarakstus un izceļ iepriekš nezināmo mūziku no informācijas džungļiem. Veiksmīgākais piemērs ir Skani pirmais albums, Pētera Vaska Klusuma auglis (2014), kurš tika ievietots trīs populāros skaņdarbu sarakstos – gan Spotify jauno izdevumu izlasē, gan Silent music (klusā mūzika) sarakstā, gan I-Tunes mēneša labāko albumu sarakstā.
Tādējādi albumam tiek pievērsta ļoti liela uzmanība, un tas sasniedz ļoti daudzus klausītājus. Mārtiņa Brauna albums Daugava nedēļas laikā sasniedza 10 000 klausītāju. Pats pirmais pianista Daumanta Liepiņa albums, kurā viņš spēlē Sergeja Rahmaņinova un Imanta Zemzara mūziku, uzreiz nonāca Spotify jauno izdevumu sarakstā un nedēļas laikā ieguva 9000 sekotāju. Šis bija arī viens no diviem albumiem, ko tonedēļ apskatīja The Times. Ingai Kalnai, kuras albums nāca klajā janvārī, bija jau divas intervijas BBC. Negaidīti lieli panākumi ir Schola Cantorum Riga jaunajam senās mūzikas albumam, par kuru rakstīja arī The Independent. "Mūzika burtiski "jāstumj", jo konkurence ir ļoti liela. Bet šis ir ļoti labs laiks, jo arī Anglijā koncerti nenotiek, un PR speciālistiem ir laiks pievērsties mums. Tā varam skandināt par latviešu mūziku tālu, tālu. Mums ir jāprot izcelt savu balsi, lai nepazūdam mūzikas tirgus piesātinājuma miglā. Mūsu mērķis ir, lai cilvēkiem rastos priekšstats, kas ir latviešu mūzika. Man ir liels prieks, ka ir nevis viens superstārs, bet jau regulāra uzmanība latviešu mūzikas albumiem. Viedokļa veidotāji pasaulē sāk ieraudzīt, ka latviešu mūzika nav vienveidīga – ne tikai Vasks un Ešenvalds, ne tikai baltiešu meditatīvā "ziemeļu skaņa", bet krāšņa un dažāda pasaule," uzsver Egīls Šēfers.