Kompjeņas mocekļu stāsts guva plašu rezonansi XX gadsimta sākumā, pateicoties vācu rakstnieces Ģertrūdes fon Leforas romānam Pēdējā uz ešafota. Viņas iztēlē dzima novice Blānša – trausla, nobijusies pusaugu meitene, kurai lemts cieši ielūkoties biedējošās, bezcerīgās pasaules acīs un meklēt izeju no pašas baiļu radītajām lamatām, atrodot sevī drosmi labprātīgi doties nāvē. Blānša vēlāk kļuva arī par Pulenka operas Karmelīšu dialogi galveno varoni.
Pirmizrādē 24. maijā ar Mārtiņu Ozoliņu pie diriģenta pults Latvijas Nacionālā opera piedāvās skatītājiem pirmo šī meistardarba iestudējumu Latvijā. Šajā sezonā to varēs noskatīties vēl trīs reizes – 25. maijā un divās Rīgas Operas festivāla izrādēs 7. un 15. jūnijā.
Fransisa Pulenka operas Karmelīšu dialogi libreta pamatā ir franču rakstnieka Žorža Bernanosa teksti, kas pēc Ģertrūdes fon Leforas romāna motīviem tapa 1948. gadā kā scenārijs filmai.
"Pulenka opera Karmelīšu dialogi ir darbs, kas lasāms starp rindiņām kā ilga un savā ziņā nežēlīga apcere par nāvi – no bailēm uz atbrīvošanos, no pašnāvības uz upurēšanos," stāsta franču režisors Vensāns Busārs. Starptautiski pieprasītā režisora operiestudējumu repertuārs ir plašs, taču arī viņš šo Pulenka operu iestudē pirmo reizi.
"Esmu par to sapņojis visu mūžu. Man ir svarīgi, ka stāsts ir ne tikai par mūķeņu kopienu, kas pilnībā norobežojas no laicīgās pasaules, lai nodotos lūgšanām, bet arī par galvenās varones dzīves jēgas meklējumiem. Ikviens no Blānšas tēla interpretiem – šī tēla radītāja rakstniece Ģertrūde fon Lefora, Žoržs Bernanoss un Fransiss Pulenks –, identificējās ar šo jaunavu. Es gribu cerēt, ka mūsu izrādē katrs jauns mūsdienu cilvēks varēs identificēties ar tēlu, kas izjūt pieaugšanas grūtības šajā pasaulē," stāsta Vensāns Busārs.
Viņa radošajā komandā ir pieredzējušais scenogrāfs Vensāns Lemērs, pazīstamā modes un kostīmu māksliniece Klāra Pelufo-Valentīni, gaismu mākslinieks Nikolā Žilī un latviešu jaunā kustību režisore Elīna Lutce.
Galvenajā – Blānšas – lomā ir Latvijas skatītāju iemīļotais lietuviešu soprāns Vida Miknevičūte un franču soprāns Perīna Madefa, šo lomu gatavo arī Laura Teivāne. Pārējās lomas atveido Inga Šļubovska-Kancēviča, Marlēna Keine, Kristīne Gailīte, Evija Martinsone, Ieva Parša, Laura Grecka, Ilona Bagele, Aira Rūrāne, Raimonds Bramanis, Mihails Čuļpajevs, Rihards Mačanovskis, Jānis Apeinis un vēl vairāki dziedātāji.
Režisors Vensāns Busārs uzsver, ka iestudējumā ir ļoti daudz lomu un visas ir ļoti nozīmīgas, turklāt šajā darbā atšķirībā no daudzām citām operām ārkārtīgi svarīga ir valoda, sarunu teksti, katra šo dialogu nianse un filozofiskā jēga.
"Šis ir viens no emocionālākajiem darbiem visā operas literatūrā, un tieši emocionālā kvalitāte ir tā, ko vēlos parādīt. Pulenkam šo darbu pasūtīja itāļu opermīļiem (pirmizrāde Milānas Teatro alla Scala notika 1957. gadā ), un tur bija vēlams mīlas stāsts. Pulenka operā ir 17 klostera māsas un daudz vairāk mīlestības, nekā varētu iedomāties. Tā ir mīlestība pret Dievu, sevi, tēvu, te ir brāļa mīlestība un cilvēkmīlestība. Tas sniedz daudz iespēju pārdomāt, kas ir mīlestība."
Režisors vēlējies iestudējumā caur slēgtās mūķeņu kopienas acīm parādīt sabiedrību kopumā, risinot stāstu un cilvēku attiecības tā, lai tās attiektos gan uz Franču revolūcijas laiku, par kuru vēsta vācu rakstnieces romāns, gan pēckara (Otrā pasaules kara) gadiem, kad tapa Bernanosa scenārijs, gan mūsu dienām.
Gan iestudējuma muzikālā vadītāja Mārtiņa Ozoliņa, gan diriģenta Jāņa Liepiņa skatījumā šī Pulenka opera ir liels izaicinājums gan solistiem, gan orķestrim, jo šī ir kameropera, taču lielmērogā.
"Tas ir pārsteigums, ļoti svaigs operas žanrā kā tādā. No orķestra tas prasa kamermuzicēšanas stilu, ļoti juteklisku muzicēšanu. Mani ļoti reti kaut kas spēj tā aizkustināt kā šis Pulenka darbs," atzīst Jānis Liepiņš.
"Šī ir psiholoģiski dziļa un daudzkrāsaina mūzika. Īpaši tuvs man ir Pulenka instrumentācijas smalkums un elegance. Komponists ir rūpējies, lai klausītājs sadzirdētu katru vārdu," Mārtiņš Ozoliņš stāsta par meistarīgi veidoto operas partitūru.
"Šis ir nopietns pārbaudījums mūsu Operai, jo šī opera mūsu auditorijai nav pazīstama," neslēpj LNOB valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš, kurš jau sen vēlējies iekļaut šo darbu teātra repertuārā.