Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

FOTO: Imanta Kalniņa opera Spēlēju, dancoju Latvijas Nacionālajā operā

Vakar, 26. septembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvoja Imanta Kalniņa opera Spēlēju, dancoju ar Imanta Ziedoņa libretu, informēja operas pārstāve Irbe Treile.

Jauniestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Andris Veismanis, režisore Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs Miķelis Fišers, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, dramaturgs Evarts Melnalksnis, kustību režisors Rūdolfs Gediņš, video mākslinieks -8 un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Tota lomā – Andris Ludvigs, Raimonds Bramanis vai Juris Jope, Leldes tēlu atveidos Marlēna Keine, Jūlija Vasiļjeva vai Viktorija Pakalniece, Trejgalvja lomā – Jānis Apeinis vai Armands Siliņš. Spēlēju, dancoju jauniestudējums iekļauts Latvijas valsts simtgades programmā.

1977. gadā radīto komponista Imanta Kalniņa un libreta autora Imanta Ziedoņa operu, kas tapusi pēc Raiņa lugas Spēlēju, dancoju (1916) motīviem, radošā komanda interpretēs mūsdienu Latvijas vidē un sabiedrībā. Spēlēju, dancoju galvenais varonis ir spēlmanis Tots, kurš dodas pazemes valstībā, lai virszemē vestu atpakaļ līgavu Leldi, kuras trīs asins lāses kāzās laupījis Kungs. Jauniestudējuma darbība risināsies Rīgas pilī 2013. gada 20. jūnijā – vasaras saulgriežos – ēku piemeklējušā ugunsgrēka un vēlāko pils atjaunošanas darbu laikā.

“Luga, manuprāt, ir par jautājumu, kas vienmēr bijis svarīgs cilvēkiem visā pasaulē. Tas ir jautājums par labo un ļauno, par gaismu un tumsu. Par šo divu kvalitāšu pretrunīgumu, atšķirīgumu un iespējamo simbiozi. Kā toreiz, tā šodien gan Rainis, gan Ziedonis ar šo darbu jautā: kurā –  gaismas vai tumsas –  pusē tu, cilvēk, esi? Kurā pusē tu būsi, kad tev būs jāizvēlas? Par to ir šī luga. Un vēstījums paliek tāds arī šodien – vai tu būsi spējīgs sevi ziedot gaismai vai nebūsi?” saka komponists Imants Kalniņš.

“Imants Kalniņš 1970. gados latviešu mūzikā ienesa jaunu stilu, apsteidzot savu laiku. Operā viņš izmanto simfonisko domāšanu un vadmotīvu principu, ko pazīstam no Vāgnera. No vienas puses, tajā ir klasisks orķestris, no otras – tik daudzi jaunievedumi, kas ir neatraujami no operā izteiktās idejas “Es apvienošu to, kas atrodas lejā, ar to, kas atrodas augšā”. Imants Kalniņš ir atstājis milzīgu ietekmi uz turpmāko mūzikas attīstību un daudziem komponistiem. Viņa mūzika ir demokrātiska: tā ir augstvērtīga akadēmiska mūzika, kas vienlaikus ir populāra un plaši uzrunājoša,” stāsta diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

“Raiņa laikā latviešu sabiedrība un valsts vēl tikai veidojās, Ziedoņa un Kalniņa laikā šī valsts bija okupēta un zem svešas varas. Iestudējumā skatītāji tiek konfrontēti ar šodienu. Mūs vairs neapdraud konkrēts ārējais ienaidnieks, taču attīstību kavē pašu iekšējā pasivitāte un fokuss uz mazsvarīgām lietām, neredzot lielās kopsakarības. Degošās pils tēls ir neizdarības un paviršības simbols,” par iestudējuma koncepciju stāsta režisore Laura Groza-Ķibere.

Opera Spēlēju, dancoju pasaules pirmizrādi piedzīvoja 1977. gada 30. decembrī Aleksandra Viļumaņa muzikālajā vadībā un Mihaila Kublinska režijā ar Kārli Zariņu Tota lomā un Liliju Greidāni Leldes lomā. 2011. gadā Spēlēju, dancoju Latvijas Nacionālajā operā atgriezās kā koncertuzvedums.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja