Par Gada koncertu atzīts klaviermūzikas vakars, kurā pianists Vestards Šimkus atskaņoja Pētera Vaska ciklu Gadalaiki.
V.Šimkus atzina, ka ir "drusciņ samulsis" par to, ka šī ļoti, ļoti pagodinošā balva atradusi ceļu pie viņa par koncertu, kurā viņam nācās spēlēt ne tikai ar pirkstiem, bet arī ar plaukstām un elkoņiem. V.Šimkus pateicās par mūziku P.Vaskam, jo bez viņa šis koncerts pilnīgi noteikti nebūtu noticis. Tāpat viņš pateicās tuviniekiem mājās, kuri veiksmīgi pacietuši šo "ekstrēmo vingrināšanos", kā arī klausītājiem, kas visus pēdējos gadus kuplinājuši viņa koncertus. "Nezinu, ar ko esmu jūs ievilinājis zālēs, bet man tas ir izdevies," teica pianists.
Balvu nominācijā Gada debija saņēma jaunā dziedātāja Gunta Davidčuka, kura tēlojusi Sofiju Ž.Masnē operā Verters un Oskaru Dž.Verdi operā Masku balle. Viņa ceremonijā atzina, ka šī balva viņai vienmēr likusies ārkārtīgi skaista un svēta. G.Davidčuka piebilda: balva māksliniekiem, sevišķi jauniem, nav vajadzīga, lai barotu viņu lepnību, bet gan, lai apstiprinātu viņu aicinājumu. Viņa pauda cerību, ka tas būs aicinājums visam mūžam.
Nominācijā Gada jaundarbs apbalvota komponiste Ilona Breģe par Vijoļkoncertu. Koncerta pirmatskaņojums bija dzirdams 17.janvārī Lielajā ģildē, to pirmatskaņoja Baiba Skride kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē.
I.Breģe pēc balvas saņemšanas teica: dzīve ir tik raiba kā dzeņa vēders vai Lieldienu ola, vai vecmāmiņas adītie cimdi, un nekad nevar zināt, kāds dzīpars cimdos "ieadīsies" - reizēm sarkans, reizēm zemes brūnais. Šī ir stunda, kad manā dzīvesgājumā "ieadījies" sudraba dzīpariņš, teica komponiste un piebilda, ka neba jau viņa viena adītāja, izsakot pateicību izpildītājiem. "Jo kas tad ir komponists bez saviem atskaņotājiem, tikai papīra kaudzīte," teica I.Breģe.
Kategorijā Gada uzvedums Lielo Mūzikas balvu izpelnījies Artura Onegēra oratorijas Žanna d’Arka uz sārta uzvedums 28.augustā Rīgas Sv.Pētera baznīcā, ko diriģēja Māris Sirmais. Par izcilu darbu ansamblī balvu saņēma čellists, orķestra Kremerata Baltica un tā kameransambļu dalībnieks Ēriks Kiršfelds.
Pasākuma tiešraides ģenerālsponsora Cēsu alus simpātiju balva tika piešķirta Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (LNSO) ar Karelu Marku Šišonu priekšgalā. LSNO tika sumināts arī par izcilu sniegumu 2009.gadā.
Balva par mūža ieguldījumu piešķirta pianistei koncertmeistarei Intai Villerušai. Viņu klātesošie sveica, pieceļoties kājās. Savukārt par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē - dziedātājai Elīnai Garančai.
Portāla Delfi skatītāju balsojuma uzvarētājs ir vokālā grupa Framest.
Kopumā balvas, atskaitot speciālās balvas, piešķirtas septiņās kategorijās. Balvā ir Armanda
Jēkabsona sudraba statuete, savukārt naudas prēmiju saistībā ar krīzi
šogad nav.
Koncertu vadīja aktrise Dita Lūriņa un mūziķis Marts Kristians Kalniņš.
Visa koncerta gaitā uzstājas balvām nominētie - G.Davidčuka dziedāja pāža Oskara āriju no Dž.Verdi operas Masku balle, savukārt Inga Šļubovska dziedāja Adeles kuplejas no J.Štrausa operetes Sikspārnis. Koncerta pirmajā daļā skanēja četri Latvijas mūzikas jaundarbi, visi nominēti balvai dažādās kategorijās. To vidū Viļņa Šmīdberga Elēģijas fragments, ko spēlēja Sinfonietta Rīga N.Šnē vadībā, savukārt I.Breģes Vijoļkoncerta fragmentu kopā ar šo pašu diriģentu un orķestri spēlēja vijolniece B.Skride. Andra Dzenīša skaņdarba Postlūdija. Ledus fragmentu spēlēja LNSO diriģenta Modesta Pitrena vadībā, bet P.Vaska Zaļo ainavu no cikla Gadalaiki spēlēja V.Šimkus. Koncertu krāšņoja Baltijas kamerorķestris Kremerata Baltica, atskaņojot Čika Korea skaņdarbu La Fiesta, ko aranžējis Andrejs Puškarevs, savukārt vokālā grupa Framest kopā ar instrumentālo grupu atskaņoja Džona Koltreina skaņdarbu Giant Steps.
Lielās Mūzikas balvas pasniedzēju vidū šoreiz bija arī Igaunijas kultūras ministre un Lietuvas kultūras ministrs.
Jāpiebilst, ka pasākumā piedalījās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi. Viņi gan ieradās ar nelielu kavēšanos – tikai pēc otrā priekšnesuma.
Lielā Mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993.gadā pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas tika pieņemts lēmums ik gadu izcilākos sasniegumus valsts mūzikas dzīvē atzīmēt ar speciālu balvu. Žūrija darbojas visa gada garumā, apmeklējot koncertus un ik mēnesi tiekoties sēdēs.
(papildināta ar foto)