Programmā ir iekļauts dižā vācu klasiķa Ludviga van Bēthovena Latvijā reti atskaņotās Lielās fūgas pārlikums stīgu orķestrim, Pētera Vaska vitāli enerģiskais opuss Musica appassionata un pirmatskaņojums – Krista Auznieka Koncerts elektriskajai ģitārai un orķestrim Apvārsnis kamolā. Solo šajā jaundarbā spēlēs Amerikas koncertmākslinieku ģildes konkursa laureāte, virtuozā un kritiķu apdziedātā korejiešu izcelsmes ģitāriste Dzji Dzji.
Lielās mūzikas balvas ieguvējs Krists Auznieks nule plūcis laurus 67. starptautiskajā Rostrum komponistu konkursā. Žūrijas vērtējumam tika piedāvāts šovasar Hanzas peronā izskanējušās kameroperas Tagadne. Time Present pirmizrādes programmā iekļautais opuss Are One. Tāpat kā darbs Uguns un Roze, kas pirms trim gadiem Kristam Auzniekam nodrošināja Lielās mūzikas balvu, arī kameroperas projekts tapis ciešā sadarbībā ar Normunda Šnē vadīto kamerorķestri. Nu kārta pienākusi arī ilgi gaidītajam koncertam elektriskajai ģitārai.
Daloties sajūtās par skaņdarba poētisko vīziju, Krists Auznieks saka: "Kad paveros apkārt, mana zeme un debesis saplūst taisnē: citkārt tās ir skaidri zilas un pieskaras mierpilnam okeānam, bet citreiz špaktelētas pienbaltas sienas, kas atduras daudzzīvokļu nama ceturtā stāva griestos. Ir reizes, kad apvārsnis ir tikai blāvā gaismā izplūdusi rakstāmgalda mala vai debesskrāpja piere, kas vēl tikai meklē debesis. Bet apvārsnis ir arī laiks, kurā satiekas vakardiena un rītdiena, bezgalīgi mazā punktā iespiežot tagadni. Manis paša stāsta līnija ir apvārsnis un es – kaut kur pa vidu – starp piedzimšanu un nāvi. Es atceros un atsaucos uz sākumu; es iedomājos un projecēju beigas. Apvārsnis ir tiklab mana individuālā griba kā pasaule, kurā esmu iemests, tās vēsture, gudrība un tās nezināšana; tās paradumi, vārds; tās lielā un mazā doma. Apvārsni paņemu rokās un satinu kamolā. Redzi? Cilvēks."
Darbs pie kompozīcijas norisinājies, autoram nonākot ciešā saskarē ar vācu filosofa Hansa Georga Gādamera pētījuma Patiesība un metode idejām. Komentējot savas daiļrades un Gādamera teksta mijiedarbību, Krists Auznieks uzsver: “…teksts, kurš stāsta par nozīmes un izpratnes izmaiņām konteksta rezultātā, pats pamazām izmainīsies. Un, ja skaņdarbu sāk ar vienu izpratni par pašu izpratni, tad līdz skaņdarba beigām, arī pabeidzot studēt Patiesību un metodi, izpratne būs pavisam cita – gan par Gādamera tekstu, gan par Apvārsni kamolā."
Rezumējot Krists Auznieks sniedz tēlainu skaņdarba semantiskā vēstījuma raksturojumu: "Ģitāras stīgas kā apvārsnis sapinas kamolā: tā arī cilvēka individuālā apziņa, pats Gādamers, kodolsprādziens, Lielais Sprādziens, visa Sākums un Gals. Orķestris ir šī sprādziena sekas, nākamība, pasaule, kaut kas lielāks par Vienu un par sevi."