Slavenākais operteātris pasaulē – Milānas Teatro alla Scala jeb vienkārši La Scala – tradicionāli atklāj savu jauno sezonu pilsētas patrona Svētā Ambrozija dienā 7. decembrī. Grandiozais pasākums, kas tiek dēvēts par La prima, krāšņumā un ekscentriskumā aizēno Venēcijas karnevālu. Šogad vispārējais uzbudinājums pārspēja visas robežas. Paskatieties uz afišu: Džakomo Pučīni! Toska! Anna Ņetrebko! Pirmizrādes publika saposusies tā, it kā rītdiena nekad nepienāks un šī ir pēdējā ballīte pirms apokalipses. 7. decembra vakarā Annas Ņetrebko atveidotā operas prīma Florija Toska bija vispieticīgāk ģērbtā dāma teātrī La Scala.
Augstās modes templis
Šeit var aizmirst par privātuma regulu: visi, kas apmeklē La Scala sezonas atklāšanas pirmizrādi un eleganti drūzmējas ne pārāk plašajā teātra foajē, vēlas tikt fotografēti – atļauju var neprasīt, visu pasaka acis. Ir jāuzmanās, lai, sākot Instagram tiešraidi no šā stila tempļa, neuzkāptu uz kādas neiedomājami garas tilla šlepes, nesapītos kādas blakus stāvošas kundzes volānos un neuzgrūstos modes klasiķiem Domeniko Dolčem un Stefano Gabanam. Dolče un Gabana izskatās nedaudz noguruši (tā nogurt var tikai no skaistuma, protams), taču pret visiem izturas draudzīgi, cilvēcīgi un pat dāvina smaidu.
Dolče un Gabana ir operas cienītāji un šoreiz pat pielāgojuši savu četru dienu augstās modes maratonu Alta Moda Milānas operteātra sezonas atklāšanai: savu īpašo 159 tērpu kolekciju, kas 6. decembrī tika izrādīta La Scala, zīmols Dolce & Gabbana veltījis divpadsmit populārākajām itāļu operām (Kapuleti un Monteki, Norma, Seviljas bārddzinis, Aīda, Traviata, Atila, Rigoleto, Dons Karloss, Toska, Madama Butterfly, Turandota un Zemnieka gods).
Toskas pirmizrādē līdzās Dolčem un Gabanam, kuri paši ģērbušies melnā, – dāmas dueta darinātajās kleitās. Taču par vakara karalieni atzīta sieviete, kuras tērps Ziemassvētku noskaņās ir izrotāts ar degošu lampiņu virtenēm. Pirms izrādes sākuma visi ekstravaganti, temperamentīgi intervē cits citu un aizsūta gigabaitus šīs žilbinošās informācijas sociālajos tīklos. Svētā Ambrozija dienā La Scala ir pasaules centrs, un katra 7. decembra pirmizrāde zelta burtiem tiek ierakstīta ne tikai smalko aprindu hronikā ("Silikona un tafta parāde," ironizē zobgalīgākie gaumes arbitri), bet arī opermākslas vēsturē.
Kā var viņu iemīlēt
Šī atrakcija ir tikai prelūdija, tajā pašā laikā aiz skatuves valda pavisam cita atmosfēra – Annu Ņetrebko sveic leģendārā Raina Kabaivanska, kura dziedājusi Tosku La Scala 1974. un 1980. gadā. Pirms izrādes viņa pasniedz Annai savu fotogrāfiju ar autogrāfu. Anna atzīst, ka mācījusies Toskas lomu, klausoties Rainas Kabaivanskas ierakstus.
Mūsdienu spilgtākā primadonna Anna Ņetrebko atklāj La Scala sezonu jau ceturto reizi – pēc Volfganga Amadeja Mocarta Dona Žuana 2011. gadā, Džuzepes Verdi Žannas d’Arkas 2015. gadā un Umberto Džordāno Andrē Šenjē 2017. gadā. Pēdējos 119 gados Tosku La Scala dziedājušas izcilākās mākslinieces, un tagad viņām pievienojusies arī Anna Ņetrebko.
Milānas jaunajā Toskā Annai Ņetrebko ir spēcīgi partneri: titulvarones mīļoto, gleznotāju Mario Kavaradosi, atveido tenors Frančesko Meli, Romas policijas priekšnieka barona Skarpijas tēlā iejūtas baritons Luka Salsi. Visas partijas – izņemot titullomu – galvenajā Itālijas teātrī dzied itāļu solisti. 22. decembrī, 2., 5. un 8. janvārī Tosku dziedās spāņu soprāns Saioa Ernandesa. Biļetes uz 7. decembra pirmizrādi maksāja 50–2500 eiro, uz pārējām izrādēm – 15–250 eiro.
Jāpiebilst, ka Annas Ņetrebko attiecības ar Tosku nav veidojušās gludi. "Jauna loma. Īsumā par varones raksturu: trakulīga, apnicīga histēriķe. Nu kā viņu var iemīlēt?! Un mūzika? Tenoram, kā allaž, labāka," 2018. gada janvāra sākumā savā Instagram kontā rakstīja dziedātāja, kura tajā laikā apguva Toskas partiju.
Kāpēc viņa piekrita dziedāt šo lomu? Tāpēc, ka to lūguši visi lielākie teātri. Anna Ņetrebko nav slēpusi, ka Toska nekad nav bijusi viņas sapņu tēls: "Citas dziedātājas to atveido tik labi! Man būs jāatrod sava interpretācija un pieeja, kurā nedrīkst būt klišeju." Intervijās māksliniece apgalvojusi, ka viņas iemīļotākā Pučīni opera ir Manona Lesko, kas pārspēj Tosku gan muzikāli, gan dramatiski: "Nekad neesmu bijusi Toskas fane. Viņas partija manī neraisa īpašu sajūsmu. Man patīk Kavaradosi partija, esmu sajūsmā par Skarpijas raksturu un visu, kas ar viņu ir saistīts. Skarpija patiešām iedveš bailes. Ja es būtu baritons, es dziedātu Skarpiju! Toska ir štampu pārpilna – visi šie kliedzieni, vaimanas, nepareizais ritmiskais zīmējums, vārdi, kurus dziedātāji sagroza, kā pieraduši... To nedrīkst pieļaut. Viss ir jādara, kā komponists ir uzrakstījis, un tajā ir jāatrod sava ekspresija. Centīšos padarīt savu Tosku pārliecinošu, es daudz dziedāšu šo lomu. Man ir līgumi daudzos teātros – visi vēlas dzirdēt Tosku. Domāju, ka visu izdarīšu, kā vajag."
"Ņemu savus vārdus atpakaļ. Toska man patīk," 2018. gada aprīlī drīz pēc debijas šajā lomā uz Ņujorkas Metropolitēna operas skatuves ziņoja Anna Ņetrebko. Kopš tā laika Tosku viņu nekur nebija atveidojusi.
Pašlaik viņa izjūt arvien dziļākas simpātijas pret savu varoni. "Publikai ir jāiemīl Toska kopš viņas pirmās parādīšanās uz skatuves. Viņa ir brīnišķīga sieviete. Šajā lomā ir daudz jātēlo, tas ir gandrīz drāmas teātris. Piemēram, otrajā cēlienā Toska iziet visiem elles lokiem, viņa ir šoka stāvoklī, un tas ir ticami jāparāda," Milānā saka Anna Ņetrebko.
Tradīciju smagums
Toskas pirmizrādi ir iestudējis La Scala galvenais diriģents un muzikālais vadītājs Rikardo Šaijī un režisors Davide Livermore. Šis ir jaudīgs, pompozs uzvedums, dekorācijas ir greznas un monumentālas. Uz to skatoties, fiziski var sajust tradīciju smagumu. Teātra skatuve pašapmierināti demonstrē savas tehniskās iespējas: sienas un kolonnas nepārtraukti griežas, platformas ceļas augšā un lejā. Režisors Davide Livermore mēģina panākt kinematogrāfiskas kustības efektu.
Šis iestudējums nomainījis La Scala repertuārā iepriekšējo Tosku, kuru uzvedis drāmas teātra ģēnijs Liks Bondī, – tā bija brutāla, industriāla un laikmetīgi skarba versija. Tās pirmizrādē 2011. gadā Milānā Mario Kavaradosi lomu dziedāja tenors Aleksandrs Antoņenko, titullomu atveidoja soprāns Sondra Radvanovska, Skarpiju – baritons Žeļko Lučičs.
Milānas jaunā Toska nepretendē uz to, lai pārsteigtu ar režiju. Šādi radošie meklējumi un eksperimenti, šķiet, beigušies 2013. gada 7. decembrī, kad sezonu atklāja režisora Dmitrija Čerņakova psiholoģiski smalkā, savā dramatiskajā patiesumā izaicinošā Džuzepes Verdi Traviata, – režisors tika kārtīgi izsvilpts. Skatītāji klaķieri – t. s. loggionisti, kuri gūst baudu, izsvilpjot prominentus solistus, – toreiz bija neapmierināti arī ar Alfredo lomas atveidotāja tenora Pjotra Bečalas sniegumu, viņam kliedza "bū!", un dziedātājs paziņoja, ka pēc Traviatas izrāžu cikla noslēguma vairs neatgriezīsies uz La Scala skatuves.
Iedzimta grācija
Toskas jauniestudējuma intrigas ir muzikālas. Klausītāji ir pārsteigti, saklausot šajā Toskā dažas taktis un galveno varoņu frāzes, kuras līdz šim nekad nebija dzirdējuši. Maestro Rikardo Šaijī uzvedumam Milānā ir izvēlējies operas pirmo versiju, kas skanēja Toskas pirmizrādē 1900. gada 14. janvārī Romas Teatro Costanzi. Nedaudz vēlāk Pučīni ieviesa partitūrā korekcijas, un Toska ieguva formu, kādā mēs to pazīstam. Rikardo Šaijī patīk muzikoloģiski pētījumi: teātrī La Scala viņš jau diriģējis gan Turandotu ar Lučāno Berio komponēto finālu, gan Meiteni no Rietumiem Pučīni oriģinālajā orķestrācijā, gan Madama Butterfly un Manonas Lesko pirmo versiju.
Rikardo Šaijī lasījumā Toska iegūst nesteidzīgu, apgarotu un dziļdomīgu simfonisko vērienu. Mūzikā nav pārspīlēta teatrālisma, histērijas un nervozitātes. Anna Ņetrebko spēlē Tosku bez eksaltācijas un manierīguma, vokāli viņa piepilda raksturu ar romantiskām ilgām un lirisku skaistumu. Saglabājot emocionālo intensitāti, dziedātāja apzinās, ka jutekliskumu nedrīkst forsēt. Anna seko mūzikai, diriģentam un savai aktieriskajai intuīcijai, kas viņu nekad nepieviļ.
Operdīvas Florijas Toskas tēlā viņa varētu koķetēt un tēlot sevi vai arī virspusīgi un banāli kariķēt varoni kā kaprīzu, sevī iemīlējušos zvaigzni no Dolce & Gabbana modes skates. Anna Ņetrebko to nedara. Viņa izvēlas citu – inteliģences, elegances un cieņpilna savaldīguma – ceļu. Toska iztiek bez liekiem žestiem. Visas kustības – vieglas, dabiskas un brīvas. Anna Ņetrebko prot kustēties kā reti kura skatuves māksliniece. Tā ir iedzimta grācija un gaume.
Annas Ņetrebko Toska kostīmu mākslinieka Džanlukas Falaski veidotajos tērpos izstaro šarmu un mīlestību, viņa salauž klausītāju sirdis ar balss siltumu un bagātīgu skanējumu visā diapazonā. Šajā izrādē Toskas ārija Vissi d’arte nekļūst par dīvas uznācienu, tā netiek pasniegta kā populārākais operas hits. Tas ir psiholoģiski niansēts dziedājums, no kura uzzinām, kas tajā brīdī notiek varones dvēselē. Vissi d’arte ir tas, ko viņa grib pateikt Dievam un pati sev.
Kad Anna Ņetrebko uzstājas uz La Scala skatuves, nav sajūtas, ka mūsu priekšā ir XXI gadsimta opermākslas dieviete, kura centīgi dzied un tēlo. Izrādē Anna Ņetrebko neflirtē ne ar publiku, ne ar kolēģiem uz skatuves, ne ar Pučīni – viņa dzīvo tēlā un mūzikā, viņa mums atklāj savu Tosku, ko viņa jūt, kā viņa mīl un cieš. Tas ir privāts, intīms atklātības mirklis. Grūti noticēt, ka esam teātrī, tas ir kaut kas daudz lielāks un būtiskāks.
Dziedošie konfeti lietū
Jaunās sezonas atklāšanas vakara noslēgumā pēc Toskas izskaņas Anna Ņetrebko uz La Scala skatuves tika godināta ar zelta konfeti lietu, kas lija no augšējām galerijām. Taču La Scala publika ceļas kājās tikai tad, kad ir gatava pamest zāli, – ar stāvovācijām atšķirībā no Rīgas šeit neaizraujas.
Viena no pēdējām pēc Toskas pirmizrādes parteru atstāja rokmūzikas ikona Petija Smita ar meitu Džesiju. Petija Smita ir Annas Ņetrebko cienītāja un regulāri apmeklē viņas izrādes Ņujorkas Metropolitēna operā.
Jau agrā rītā pēc pirmizrādes tika ziņots, ka Toskas tiešraidi Itālijas televīzijas pirmajā kanālā Rai1 skatījušies vidēji 2,85 miljoni cilvēku. Tādējādi ticis pārspēts 2016. gada 7. decembrī uzstādītais rekords, kad režisora Alvja Hermaņa La Scala iestudētās Pučīni operas Madama Butterfly tiešraidi vēroja 2,644 miljoni skatītāju Itālijā (vēl desmit miljonu – citur pasaulē).
2020. gada pavasarī Anna Ņetrebko dziedās Tosku Metropolitēna operā, 11. aprīlī izrādi tiešraidē no Ņujorkas varēs skatīties Rīgas kinoteātrī Kino Citadele. Vasarā Anna Ņetrebko atveidos Tosku Londonas Karaliskajā operā un Zalcburgas festivālā. Viņa turpinās paplašināt repertuāru. Jau janvārī Minhenē Anna Ņetrebko debitēs titullomā Pučīni Turandotā, maijā Drēzdenē pirmo reizi dziedās Elizabeti Džuzepes Verdi Donā Karlosā. Vēlāk viņas repertuārā būs Riharda Štrausa Salome, Verdi Masku balle un Nabuko.
Intendantu rokādes
2019.–2020. gada sezonā La Scala afišā atkal ir sastopams Alvja Hermaņa vārds: jau pavisam drīz, no 6. februāra līdz 29. februārim, Milānā būs redzams latviešu režisora iestudētais Verdi Trubadūrs. Šis ir tas pats laikmetīgi "muzejiskais" uzvedums, kurā 2014. un 2015. gada Zalcburgas festivālā Anna Ņetrebko žilbināja Leonoras lomā (gaidāmā Milānas iestudējuma sastāvu meklējiet La Scala mājaslapā; Trubadūru diriģēs maestro Nikolā Luizoti).
Pret režisora Alvja Hermaņa daiļradi vienmēr labvēlīgi ir bijis noskaņots La Scala intendants Aleksandrs Pereira, kurš drīz noslēgs savas gaitas Milānas operteātra vadītāja amatā. 2012.–2014. gadā Aleksandrs Pereira bija Zalcburgas festivāla intendants. Divas Alvja Hermaņa izrādes tapušas kā Zalcburgas un Milānas kopražojums – Bernda Aloīza Cimmermaņa Zaldāti un Verdi Trubadūrs. Aleksandra Pereiras vadīšanas laikā Alvis Hermanis La Scala iestudējis arī Verdi operu Divi Foskāri (2016) un Pučīni Madama Butterfly, kas svinīgi atklāja teātra sezonu 2016. gada 7. decembrī.
Turpmāk Aleksandrs Pereira vadīs Florences Teatro del Maggio Musicale Fiorentino, savukārt par nākamo La Scala intendantu kļūs tagadējais Vīnes Valsts operas šefs Dominiks Meiers. Par jauno Vīnes operteātra galvu izraudzīts pašreizējais ierakstu kompānijas Sony Classical vadītājs Bogdans Roščičs. Intendanti mainās, zvaigznes mirdz!
Informācija: www.teatroallascala.org