Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Kā skan baltiešu DNA? Pirmais festivāls Baltijas Mūzikas dienas notiks tikai bezmaksas tiešraidēs

Jauna, būtiska, triju valstu komponistu apvienību sadarbībā balstīta mūzikas tradīcija – festivāls Baltijas Mūzikas dienas (Baltic Music Days) – sāk savu dzīvi šopavasar, kā tas ticis plānots jau vairākus gadus. Šis ir jauns projekts, kurš vispirms, no 22. aprīļa līdz 2. maijam, norisināsies Igaunijā vienlaikus ar ikgadējām Igaunijas Mūzikas dienām un turpmāk rotēs pa visām trim dalībvalstīm.

Festivāla ietvaros izskanēs 20 koncerti, diskusiju forumi un citi pasākumi, kuri bez maksas būs skatāmi un klausāmi festivāla mājaslapā: https://www.eestimuusikapaevad.ee. Jauno darbu vidū, kuri piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu, ir divu Latvijas komponistu Platona Buravicka un Gundegas Šmites opusi.

 

Vienā tīklā

"Festivāla oficiālie nosaukumi ir Igaunijas Mūzikas dienas un Baltijas Mūzikas dienas, norādot uz to, ka tas ir turpinājums gan Igaunijas ilgi (jau 42 gadus!) attīstītajam festivālam, gan arī jaunajai iniciatīvai, kura atspoguļo trīs Baltijas valstu komponistu savienību kopdarbu Baltijas Mūsdienu mūzikas tīklā (Baltic Contemporary Music Network). Festivāla organizatori cer, ka online platforma palīdzēs iegūt plašāku auditoriju ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Ziemeļu valstīs un citur pasaulē," stāsta Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētājs Rolands Kronlaks. Bija iecerēts pirmajā reizē pulcēt mūziķus un publiku Tallinā, taču kovidrealitātes dēļ koncerti notiks bez klausītājiem un būs pieejami tiešraižu straumējumos no visām trim Baltijas valstīm. Lai gan tie pieejami bez maksas, ir iespēja arī veikt ziedojumus, šim nolūkam izmantojot saiti: https://fienta.com/empannetus. Baltijas Mūzikas dienu stafeti 2022. gadā turpinās Lietuva Kauņā, 2023. gadā Latvija Rīgā. Igaunijā festivāls atgriezīsies 2024. gadā, kad Tartu būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

 

Ģenētiskais kods

Festivāla koncepcija ir veidota ap ģenētiskā koda (DNA) ideju. Tā izsaka vēlmi noskaidrot, kas mēs esam un no kurienes nākam, ne tikai ģenētiski, bet arī mūsu mūzikas un kultūras kodu. To var attiecināt arī uz kopīgo un atšķirīgo starp trim Baltijas valstīm. Tas attiecas uz Baltijas valstu mūzikas un mūsu laikmeta identitāti. Fokusēts uz DNA, festivāls lūkos meklēt dialogu bioloģiskās ģenētikas, kultūras, muzikālās domāšanas un zinātnes krustpunktos. Starp citu, par šo tematu festivāls uzrunās arī bērnus speciāli viņiem veidotā programmas sadaļā.

Igaunijas Mūzikas dienas, kuras ir arī šāgada 1. Baltijas Mūzikas dienu centrā, veido spēcīga, pieredzējusi mākslinieciskā komanda. Tajā ir starptautiski pazīstamie komponisti Helēna Tulve un Timo Steiners. Viņu kolēģis Marts-Matis Lills, kurš šobrīd ir Igaunijas Komponistu savienības priekšsēdētājs, uzņēmies Tartu programmas māksliniecisko vadību.

Programmas vērienu raksturo 23 igauņu komponistu jaundarbu pirmatskaņojumi, izpildītāju vidū ir gan Igaunijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Igaunijas Filharmonijas kamerkoris, gan virkne kameransambļu un elektroniskās mūzikas interpretu. Festivāla ietvaros izskanēs arī 12 latviešu komponistu darbi. Krists Auznieks un Santa Bušs pārstāvēs pat katrs ar diviem darbiem, turklāt Krista Auznieka opusu Crossing atskaņos Igaunijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Jāpiebilst, ka šis būs festivāla galvenais koncerts, un Latvijā šis Auznieka darbs pat vēl nav skanējis. Minētais tiešraides koncerts norisināsies Tallinas koncertzālē Estonia diriģenta Mihaila Gertsa vadībā 30. aprīlī plkst. 19.

Ensemble U izvēlējies Lindas Leimanes skaņdarbu, Ensemble for New Music Tallinn izpildīs Santas Bušs darbu. Tāpat lietuviešu dueta 20 fingers atskaņojumā dzirdēsim Alvila Altmaņa kompozīciju Triptihs. No interpretiem Latviju festivālā reprezentēs divi kameransambļi. Sinfonietta Rīga stīgu kvartets uzstāsies 27. aprīļa vakarā, atskaņojot Annas Ķirses, Santas Ratnieces, Maijas Einfeldes, kā arī Lietuvas un Igaunijas komponistu darbus, savukārt klavieru kvartets Quadra 1. maijā pirmatskaņos Gundegas Šmites Sešas fantāzijas par latviešu tautas dziesmu tēmām, koncerta turpinājumā piedāvājot Andra Dzenīša un kaimiņvalstu autoru darbus.

 

Drošības robežas

Latviešu komponista Platona Buravicka jaundarbs – akusmātiskās mūzikas opuss Drošības robežas/Safety borders – pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos festivāla atklāšanas koncertā 22. aprīlī plkst. 20. Tas notiks ļoti interesantā vietā – logu fabrikā Tartu. Šajā industriālajā vidē iekārtota Mīlestības zāle, kur, atskaņojot septiņu autoru opusus un darot to gan ar digitālajiem, gan analogajiem skaņurīkiem, muzicēs elektroniskās mūzikas izpildītāju apvienība Ensemble of Estonian Electronic Music Society.

Platons Buravickis ir viens no ražīgākajiem Latvijas komponistiem un vienlaikus savrupa, spilgti atšķirīgi domājoša radoša personība, kas savulaik apvienoja komponēšanu ar rūpnīcas meistara, betona priekšmetu lējēja ikdienas darbu. Lūk, ko par savu jauno opusu saka pats autors. "Cilvēce visu savu mūžu tiecās paplašināt savas zināšanu robežas ar mērķi uzlabot savu sadzīvi un palielināt savu populāciju. Daudzi zinātniskie atklājumi tika veikti un daudzi izgudrojumi tika veikti pavisam patiesi. Ar to es gribu teikt, ka tie notika nevis merkantilo apsvērumu dēļ, bet pārsvarā radošo meklējumu brāzmā un galvenokārt zinātkāres vadīti. Tomēr tādējādi kolektīvā tieksme "ārpus" (frontīra kults un apgūšanas kults) izraisīja daudz bīstamības. Tagad, manuprāt, viena no jaunajām robežām, kas jāapgūst, ir drošības apjēgšana, ne tikai elementāri taktiskajā līmenī, ne tikai augstākā stratēģiskajā līmenī, bet arī ļoti nepieciešami izstrādāt drošības filozofiju, jo cilvēkam nepatīk lasīt garas noteikumu vārsmas, cilvēks tiecas uz priekšu, balstoties uz savām pārliecībām un savas eksistences filozofiju. Katra robeža ir jāuzskata par pēdējo."

Platons Buravickis uzsver, ka "mūzika pati par sevi ir viena no drošības robežām, jo tās klausīšanās vai spēlēšanas laikā nekas slikts īsti nevar notikt, galvenais ir pasargāt pašu atskaņošanas procesu no tehniskajām kļūdām un citas nevajadzīgas nejaušības". Skaņdarbā viņš izmanto paštaisītus virtuālus mūzikas instrumentus, veidotus moduļorientētā vizuālajā programmēšanas vidē MAX/MSP. Lielākoties tas būs skaņdarbs sešiem datoriem, uz katra instalējot attiecīgo instrumentu. Bet atskaņošana notiks pēc notīm.

Top komentāri

Itamars Toledano
Vai drausmīgā Kovida upura seja ir daļa no baltiešu DNA?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja