Iestudējumu, kurš tapis sadarbībā ar Horvātijas Nacionālo teātri Zagrebā, veido LNO galvenais diriģents Modests Pitrens, viens no vadošajiem Horvātijas režisoriem Ozrens Prohičs, scenogrāfs Branko Lepens un kostīmu māksliniece Petra Dančeviča. Lomās iejutušies Edems Umerovs, Ivans Ponomarenko (Mazepa), Krišjānis Norvelis un Ramazs Čikviladze (Kočubejs), Julianna Bavarska, Aira Rūrāne (Marija), kā arī citi, portālam Diena.lv vēsta LNO komunikāciju daļas vadītāja Inga Vasiļjeva.
Neprātīgas mīlas, varaskāres un politisku spēļu virpuļa centrā - Ukrainas kazaku harizmātiskais vadonis Ivans Mazepa, neticami bagātais augstmanis Kočubejs un viņa skaistā meita Marija. Spītējot mīļotās tēva iebildumiem, Mazepa apprec Mariju. Par šo kaislību būs jāmaksā ar zeltu un asinīm.
P.Čaikovska septītās operas Mazepa (1883) librets veidots pēc Aleksandra Puškina vēsturiskās poēmas Poltava motīviem. Iestudējuma pirmizrāde notika 1884.gada 3.februārī Maskavā. Jau pēc četrām dienām Mazepu pirmo reizi izrādīja arī Sanktpēterburgā. Pēc pirmizrādes Mazepa tika atkārtoti uzvesta ne vien dažādos Krievijas teātros, bet arī Liverpūlē (1888), Varšavā (1912), Ņujorkā un Vīnē (1933), Florencē (1954), savukārt mūsdienās Mazepa piedzīvo atkārtotu popularitātes vilni - pēdējos gados tā uzvesta arī Bernē, Karslruē, Lionā, Milānā, Edinburgā, Zagrebā un daudzās citās pilsētās.
Rīgā Mazepa līdz šim uzvesta tikai divreiz. 1939.gada 8.martā pirmizrādi piedzīvoja režisora Voldemāra Pūces un diriģenta Teodora Reitera veidotais uzvedums ar Romāna Sutas scenogrāfiju. Lomās spēlēja Ādolfs Kaktiņš, Milda Brehmane-Štengele, Jānis Niedra, Mariss Vētra, Herta Lūse un citi. Otro reizi Mazepa Rīgas operteātrī tika uzvesta 1953.gadā Nikolaja Vasiļjeva režijā, pie diriģenta pults - Rihards Glāzups. Mazepas lomu interpretēja Aleksandrs Viļumanis, Pēteris Grāvelis un Herberts Ozolītis, bet Mariju atveidoja Žermena Heine-Vāgnere, Vera Krampe un Regīna Māliņa.
Jaunākais LNO Mazepas iestudējums (pirmizrāde notika 2010.gada maijā) veidots sadarbībā ar Horvātijas Nacionālo teātri Zagrebā un jau saņēmis atzinīgas atsauksmes Balkānu presē. „Skatuviskajos risinājumos un ainās saglabāta mūzikas bagātīgā daudznozīmība. Vēsturiskā freska ir atdzīvojusies; no leģendas tā kļuvusi par muzikālu drāmu,” pēc pirmizrādes Zagrebā recenzijā Horvātijas mākslas laikrakstā Vijenac rakstīja kritiķis Davors Šopfs.
16.janvārī plkst.19 LNO Jaunajā zālē notiks Sarunas pirms pirmizrādes, kas veltītas gaidāmajai pirmizrādei. Šoreiz plānota tikšanās ar iestudējuma režisoru un muzikologa Mikus Čežes lekcija Nodevības vēsture.