Pirms gada, sākot iestudēt izrādi, mēs iztēlojāmies situāciju, ka kāda notikuma dēļ uz ielas pēkšņi sastopas ugunsdzēsēji, policisti, ceļu strādnieki, neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki un žurnālisti. Tas jau šķita pietiekams iemesls izrādes sākumam. Šāds iemesls mums ir slavenās, saulaik skandalozās 1915. gadā radītās Kazimira Maļeviča gleznas Melnais kvadrāts sabrukums, stāsta režisors, Staņislavska un Ņemiroviča- Dančenko Maskavas Muzikālā teātra mākslinieciskais vadītājs Aleksandrs Titels, kurš kopā ar diriģentu Mārtiņu Ozoliņu Latvijas Nacionālajā operā slīpē ievērojamā krievu XX gadsimta komponista Sergeja Prokofjeva satīriskās operas Mīla uz trim apelsīniem jauniestudējumu.
Komiskā opera, kuru Prokofjevs sāka komponēt 1919. gadā, pirmizrādi piedzīvoja Čikāgā 1921. gada nogalē. Saskaņā ar libretu, kas ņemts no itāļu dramaturga Karlo Goci "galma pasakas", operas prologā risinās neparasta kauja starp dažādu virzienu teātra un literatūras piekritējiem – traģiķiem, komiķiem, liriķiem un tukšgalvjiem. Savādnieki ar milzu lāpstām izšķir strīda dalībniekus un pasludina izrādes sākumu. Tālāk jau risinās pasaka par un ap sirgstošo princi, kurš lēnām mirst, jo tiek tīši barots ar traģisku prozu… Līdz stāsta laimīgajām beigām skatītājam jāpiedzīvo zili brīnumi.
Simboli, kas atbalsojas dzīvē
Gatavojot iestudējumu, kura prologā simboliski sabrūk Maļeviča mākslas darbs, ne režisoram, ne viņa ilggadējam kolēģim scenogrāfam Vladimiram Arefjevam visļaunākajos murgos nerādījās tas, ka operas pirmizrādi, kurā ugunsdzēsēji, policisti, žurnālisti, mediķi un celtnieki satiekas pie brūkoša kvadrāta, apsteigs dzīves traģēdija – īsts sabrukums, kas prasījis 54 cilvēku dzīvību, atklājot katastrofu visā mūsu valsts sistēmā un domāšanā. Asociācijas var likties biedējošas, un nav iespējams paredzēt, kā atbalsosies mūsu izteiktais vārds. Tomēr laiks rit, un dzīve turpinās. Arī mākslas dzīve.
"Šis ir smags, taču neizbēgams jautājums. Esam to apsprieduši ar teātra direktoru un kolēģiem. Notikusi milzīga nelaime, šausmīga traģēdija, un rētas dzīs un sāpēs vēl ilgi. Taču izrādes koncepcija tika iecerēta jau sen, un prologu, kurā sabrūk mākslas darbs, nomainīt nav iespējams, jo tā ir visa mūsu iestudējuma atslēga. Tādā situācijā atliek vien izlemt: atcelt izrādi (tās ir Operas direkcijas tiesības) vai rādīt, to izskaidrojot. Dzīve ir tā iekārtota, ka traģiski notikumi mijas ar prieka brīžiem. Pasaule, kurā dzīvojam, nav paradīze, taču arī smaids cilvēkiem ir vajadzīgs," Aleksandrs Titels ir spiests gluži vai taisnoties par darbu, kuru viņš un izrādes ansamblis (koris un solisti Romāns Poļisadovs, Krišjānis Norvelis, Viesturs Jansons, Raimonds Bramanis, Andris Lapiņš, Inga Šļubovska, Dana Bramane, Ilona Bagele, Irma Opavāre, Rihards Mačanovskis, Jānis Apeinis, Juliāna Bavarska, arī daži viessolisti) veidojuši no visas sirds.
Optimisma komponists
Publikai Rīgā vēl tagad spilgtā atmiņā ir Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko Muzikālā teātra viesizrādēs 2004. gada pavasarī rādītā Sergeja Prokofjeva opera Laulības klosterī – dzirkstoša humora un gaiša lirisma caurstrāvots uzvedums Aleksandra Titela režijā. Viegls un gaisīgs pat vārda tiešā nozīmē, ar daudziem baltspārnu "propelleriem". "Prokofjevs ir viens no maniem iemīļotākajiem komponistiem. Es viņu ļoti mīlu par asprātību un nepierasto, vienmēr atpazīstamo skanējumu. Par jautro ironiju, kas viņam piemīt vienmēr, un par neierobežoto optimismu. Viņš priecājas par dzīvi, par spīti jebkādiem apstākļiem. Tāda ir viņa mākslinieka talanta daba – kā kucēnam "apdejot" katru koku. Viņa mūzikā atrodu daudz gaismas, prieka un vienkārši sajūsmas par dzīvi. Apstākļos, kādos mēs dzīvojam, manuprāt, ir labi sajust, ka dzīve tomēr ir brīnišķīga – klassnaja štuka!" uzskata Aleksandrs Titels.
Viņu toreiz, 2004. gada viesizrādēs, pārsteigusi Rīgas publikas atsaucība. Meitene, kura strādājusi gaismotāju ložā, pat pajokojusi: laikam esat atveduši līdzi savus skatītājus, mūsu Operas publika tik aizrautīgi nekad nesmejas. "Jutos laimīgs. Arī tāpēc uzreiz piekritu piedāvājumam Rīgā iestudēt Mīlu uz trim apelsīniem. Šai operai un Rīgai – abām ir kaut kāds noslēpums," piebilst režisors.
Huligāna revolūcija
Mīla uz trim apelsīniem ir huligāniska opera. 1919. gadā, sākdams to sacerēt, Prokofjevs vēl bija jauns komponists, taču jau izbraucis cauri visai 1917. gada revolūcijas sabangotajai Krievijai no Pēterburgas caur Sibīriju līdz Tālajiem Austrumiem. "Viņš bija lielisks pianists un, lai mazliet nopelnītu, sniedza dažus koncertus Japānā, pēc tam kāpa uz kuģa un devās uz Čikāgu, lai sāktu 18 gadu ilgo dzīvi ārpus dzimtenes. Īsinādams laiku, viņš pārlapoja teātra žurnālu Mīla Uz Trim Apelsīniem, kuru viņam bija uzdāvinājis tā izdevējs leģendārais režisors Vsevolods Meierholds. Žurnāls tā bija nosaukts par godu delartiskā teātra dramaturga Karlo Goci pasakai – fiaba –, un tajā bija publicēts sirreālās lugas scenārijs. Ceļojums, revolucionārie notikumi Krievijā un Krievijas mākslā, kur attīstījās futūrisms, konstruktīvisms, supremātisms, kā arī jaunie iespaidi Amerikā – tas viss atbalsojās Prokofjeva operā," režisors aizrautīgi ieskicē vētraino laikmetu.
Operas Mīla uz trim apelsīniem autors gribēja izdarīt kaut ko neikdienišķu un pārsteigt publiku, tāpēc arī jauniestudējuma veidotāji vēlējušies ko līdzvērtīgu piedāvāt šodienas skatītājam. "Tradicionāli šo operu iestudē kā teātri teātrī, taču mēs gribējām tikt laukā no teātra, doties uz ielas – lai mākslas konflikts rodas nejauši un starp cilvēkiem, kurus būtu visai grūti iedomāties iesaistāmies batālijās par mākslu. Cilvēki, kuri diendienā dara vienu un to pašu – ne vienmēr patīkamu un, iespējams, pat ļoti garlaicīgu – darbu, pēkšņi ir spējīgi uz sprādzienveidīgām emocijām, uz aizraujošiem, netipiskiem soļiem. Ne velti ir amatiermāksla, cilvēki vakaros dodas dziedāt vai spēlēt pašdarbības teātrī. Pēkšņi atklājas – kāds ir lielisks dejotājs, akrobāts vai, atsvaidzinot bērnībā mācīto, atsāk spēlēt vijoli vai klavieres savam priekam," Aleksandrs Titels atklāj savus iedvesmas avotus.
Meklējot vizuālos simbolus, Maļeviča Melno kvadrātu, kas mākslā aizsāka jaunu – supremātisma – virzienu, režisors izraudzījās tāpēc, ka vizuālajā mākslā diez vai atradīsies vēl kāds cits darbs, kas būtu radījis tik asas diskusijas un cīņas. "Protams, var teikt, ka ikviens spētu "uzkrāsot" tūkstošiem tādu kvadrātu, tomēr to izgudroja tikai viens," norāda Aleksandrs Titels. "Tā ir jaunā māksla un vienlaikus arī mākslas gals, strupceļš. Vairs nevajag ne Rembrantu, ne Fedotovu, ne Manē, ne Monē. Melnā kvadrāta sagrāve kļūst par avotu jaunā meklējumiem mākslā un dzīvē. Strādnieki sāk attīrīt ceļu jaunai mākslai, kas rodas izrādes gaitā. Kādai? To jūs redzēsiet."
Starp citu, arī pats Prokofjevs šaubījies, vai komiskā opera, kas komponēta revolucionāro notikumu un kara šausmu laikā, neizpelnīsies uzbrukumus. 1918. gada 30. novembrī, braucot vilcienā no Ņujorkas uz Čikāgu, viņš savā dienasgrāmatā ierakstīja, ka varbūt "nav īstais laiks to rakstīt brīdī, kad pasaule cieš (bet mana daiļrade taču ir ārpus laika un telpas), tāpat uzbrukumi no tiem, kas no manis gaida liriku un tvīksmi, dāvāja ideju prologam, kura uzmetums tapa vagonā."
Barselonas cienīga komanda
Muzikāli šī ir izpildītājiem grūta opera. Orķestrim jāspēlē spoži, solistiem jājūtas brīvi, lai viņi varētu atklāt savas aktierspējas. Taču iestudējuma tapšanu apvij vesela ķēde pārmaiņu: mainījusies gan Latvijas Nacionālās operas vadība, novembrī – arī iestudējuma muzikālais vadītājs, tāpēc mēģinājumu grafiks ir saspringts. "Par laimi, es jūtu jaunā Operas vadītāja atbalstu, un ir darīšana ar profesionāli, kurš saprot visas vajadzības. LNO trupā ir daudz talantīgu mākslinieku. Ansambļa sajūta – savstarpējā sapratne, ironija un humora izjūta, kuru šeit sajūtu, man sagādā vislielāko prieku. Šie cilvēki spēj šajā materiālā spēlēt vienu spēli, palēnām no haosa, dalībnieku saspēlē veidojot mozaīku, top teātra Barcelona, kas futbolā jau daudzus gadus ir radošas komandas spēles paraugs," priecājas Aleksandrs Titels. Tagad galvenais – lai izrādes dalībnieki visu darītu ar īsti bērnišķīgu prieku, tad tas pāri rampai izplatīsies arī skatītāju zālē.
Sergejs Prokofjevs. Mīla uz trim apelsīniem
Latvijas Nacionālajā operā 7.XII; 8., 20.XII plkst. 19 Biļetes Biļešu paradīzes tīklā Ls 6–45