Es gaidu ziemu. Es izbaudu šo gadalaiku, kad ir auksti un sniegoti. Nedaudz nesaprotu tos cilvēkus, kuri pārlaiž ziemu Bali vai tamlīdzīgās vietās. Es izbaudu visus gadalaikus. Man patīk šeit dzīvot. Mēģinu sinhronizēties ar šo vidi un cenšos saprast, kāds ir mans pienesums šai sabiedrībai. Patlaban es vienkārši vēlos piedzīvot Ziemassvētku sajūtu mēneša garumā ar dziesmām, svecītēm un mandarīniem – atklāj mūziķe Agnese Rozniece (bijusī Rakovska).
Kora integrācija
Decembrī Agnese ar savu grupu Triānas parks ir devusies turnejā Es gaidu ziemu, koncerti notiek Latvijas baznīcās. Programmā skan grupas oriģinālmūzika jaunās apdarēs un Jāņa Poruka dzeja. Kopā ar Triānas parku muzicē Rīgas Doma kora skolas audzēkņi. Turneja noslēgsies 30. decembrī Līvbērzē, kuras Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcā ir ticis filmēts dziesmas Es gaidu ziemu videoklips. "Šī turneja ir loģisks turpinājums mūsu darbībai, jo Triānas parks sākās kā grupa, kurā varējām darīt visu, ko gribam, tāpēc ka nevienam neko neesam parādā. Pamazām šajā eksperimentu gūzmā sākām skaldīt nost visu lieko. Man šķiet, ka mūsu grupas profils ir kļuvis vairāk nobriedis un dziesmu teksti – fundamentālāki," norāda Agnese. Viņas teikto apliecina pēdējās kompozīcijas, arī triptihs Domu raksti. To veido trīs savā starpā saistītas dziesmas ar videoklipiem Pastorāle, Skaties un mācies un Ārpusē, kurā piedalās koris Daugava.
"Patlaban mani aizrauj kora integrācija dziesmās. Tas ir kā Latvijas egregors (mentālais kondensāts). Gribu būvēt savas melodijas ap kori un lēnām no aktrises kļūt par režisori, jo man vairs nav tik svarīgi atrasties kameras priekšā," paralēles ar kinonozari velk Agnese.
Dziļu iespaidu uz mākslinieci ir atstājusi viesošanās igauņu komponista Arvo Perta centrā Igaunijā un tuvāka viņa daiļrades iepazīšana. "Manā pleilistē un interešu lokā parādās tāda mūzika, kādas tajā iepriekš nav bijis," stāsta māksliniece un piebilst, ka ne tikai muzikālās, bet arī vizuālās identitātes ziņā viņa daudz ko ir noskaldījusi nost. "Savulaik Raimonds Pauls teica, ka ar savu grimu un tērpiem es slēpjos. Es viņam piekrītu, ka tās ir sava veida maskas, bet tagad šīs maskas lēnām krīt. Es jūtos drošāka, un anturāža man vairs nav vajadzīga," atzīst Agnese. Programmā Es gribu ziemu skan arī viena Maestro dziesma Jēriņš suitu baznīcas altārī.
Kas ir gaidāms tālāk? "Mani aizrauj dažādas lietas. Negribu kāpt uz skatuves tikai tāpēc, ka man nav citas alternatīvas. Tā vairs nav mana vienīgā oliņa groziņā," apgalvo māksliniece.
Jauns zvaigznājs
Agnese stāsta, ka tieši pandēmija ir kļuvusi par pagrieziena punktu viņas daiļradē, kad lokdauna dēļ Triānas parks bija palicis bez iespējas koncertēt. "Mums nebija koncertu. Mums nebija vairs nekā. Es sazvanījos ar Vestardu Šimku un prasīju: kāds ir plāns? Viņš atbildēja: sēžam uz kartupeļiem," atminas māksliniece. Agnese salīdzina mūziķus ar galveno varoni no pasakas par skudru un siseni, kurš visu vasaru dziedājis, lēkājis un par ziemu vispār nav domājis.
"Man nepatika šī sajūta, ka man nav izvēles," atklāj Agnese. Šajā laikā viņa kopā ar domubiedriem ir izveidojusi aģentūru Zvaigznājs, kuras pakalpojumu vidū ir audiokonceptu izstrāde zīmoliem, kā arī dziesmu satura radīšana, fokusgrupu organizēšana, vizuālās identitātes izveide mūziķiem, koncertu menedžments u. c.
Māksliniece vēlas palīdzēt kolēģiem sasniegt reālus rezultātus mūzikas nozarē, daloties ar savām zināšanām un pieredzi. Zvaigznājs ir arī sociāls uzņēmums, kas risina dažādus sociālus mērķus caur mūzikas prizmu darbā ar jauniešiem un bērniem.
"Man gribētos mainīt stereotipisko domāšanu, ka mūzikas nozare ir kā spēļu automāts, kurā mēs iemetīsim monētu un paskatīsimies, kas izbirs ārā," uzsver Agnese. Pret mūzikas radīšanu un nonākšanu līdz klausītājiem viņa izturas kā pret projektu ar noteiktu termiņu, darbību un budžetu. Par šo tēmu viņa ir sarakstījusi septiņdesmit lapaspušu materiālu un cer, ka nākotnē varētu izdot grāmatu par darbošanos mūzikas nozarē.
"Mūsu aģentūras darbība ir vērsta tieši uz jauniem cilvēkiem. Negribas būt klišejiskai, bet viņi ir tie, kas veidos mūsu nākotni un, iespējams, vēlāk būs mani sadarbības partneri," savās domās dalās māksliniece. Šajā gadā Zvaigznājs ir laidis klajā divus albumus, kuros Agnese ir dziesmu līdzautore. Viens no tiem ir Sabīnes Mustermanes debijas ieraksts Magnētiņi un otrs – Paulas Dunderes debijas albums CGI (šo dziedātāju daudzi ir iepazinuši televīzijas šovā X faktors).
"Man patīk strādāt tandēmā, jo es pētu izpildītāja valodu, uzvedību, dziedāšanas manieri, vīziju un domas un lieku to visu iekšā dziesmās. Tas pats attiecas uz duetiem. Kad rakstīju dziesmu Kamēr, zināju, ka to izpildīšu kopā ar Intaru, tāpēc melodija tika būvēta ar arābu elementiem, kas viņam tik meistarīgi sanāk," par sadarbību ar Intaru Busuli saka māksliniece. Viņas populārāko dziesmu vidū ir tieši dueti, arī kompozīcija Mālos pelēkos (kopā ar Igo), ko plānots ierakstīt un izdot arī franču un poļu valodā.
"Es vispār gribētu vairāk rakstīt citiem māksliniekiem. Tad pensijas vecumā tā kā Imantdienās sabrauktu mūziķi, dziedātu manas dziesmas un visi kopā mēs svinētu manus mazos dziesmusvētkus," smejas Agnese, kurai šis ir izelpas un jautājumu laiks attiecībā uz dziesmu rakstīšanu pašai sevi un grupai Triānas parks. Kas ir tas, ko gribas pateikt? Vai vispār gribas kaut ko pateikt? Kādā formā to darīt – izklaidējoši komerciālā vai kādā citā?
Pieliekam bītu!
"Pedagoģija un izglītība man vienmēr ir bijusi svarīga, tāpēc nebrīnos, ka esmu ierauta šajā centrifūgā," norāda Agnese. Lielāko daļu laika viņa pašreiz velta savam projektam Zvaigznāja klase, ko plānots integrēt vispārizglītojošās izglītības programmā, piedāvājot jaunu mācību metodi mūzikas nodarbībās, kurās nekas nav mainījies, kopš viņa ir beigusi skolu. "Informātikā bērni mācās kodēt, bet mūzikas stundās joprojām spēlējas ar koka stabulīti," saka Agnese. Viņas iecere paredz iespēju skolēniem apgūt mūzikas pamatus un teoriju mūsdienīgi, nodarbībās izmantojot tehnoloģijas un mūzikas producēšanas iekārtas.
"Es to saucu par darba staciju," skaidro māksliniece, iepazīstinot ar skolām paredzēto producēšanas iekārtu komplektu. Tajā ietilpst dators, divi skaļruņi, midi kontrolieris, midi klaviatūra, analogais sintezators, mikrofons un austiņas. "Starp citu, šo analogo sintezatoru ir radījis latvietis Ģirts Ozoliņš, kurš pats ir bijis fizikas skolotājs," atklāj Agnese. Viņai kopš bērnības ir bijusi izdevība darboties sava tēva – grupas Bastards ģitārista – izveidotajā mājas studijā un radīt savas pirmās dziesmas. Agnese uzskata, ka mūzikas nodarbībām skolās ir jābūt vērstām uz praktisku darbību un uzdevumiem, kas veicina katra skolēna radošumu un interesi par mūziku.
"Kāda starpība, kurā gadā dzimis un nomiris Bahs?! Iesemplējam viņa mūziku, pieliekam bītu, virsū uzliekam Ziedoņa tekstu, radām kaut ko stilīgu, nosūtām saviem draugiem WhatsApp un ieliekam TikTok! Tāds ir jaunais laikmets. Tā tas izskatās un izklausās. Mēs nevaram to ignorēt!" pārliecinoši stāsta Agnese. Viņa vēlas, lai mūzikas nodarbības kļūtu par aizraujošāko stundu skolā.
6. decembrī, pateicoties entuziasma pilniem vecākiem un piesaistītajam finansējumam no privātā sektora, Siguldas 1. pamatskolā notika pirmās darba stacijas atklāšana. Plānots, ka nākamie mūzikas producēšanas iekārtu komplekti ar vietējo pašvaldību atbalstu būs pieejami Aizputes, Limbažu, Mārupes un Tukuma skolās.
2024. gada janvārī minēto skolu mūzikas skolotāji piedalīsies Agneses vadītajā divdesmit stundu mācību kursā, kurā tiks izstrādāts metodiskais materiāls, ko pēc tam varēs izmantot arī pārējie skolotāji 9. klasēs. "Vēlos, lai visās 420 Latvijas skolās būtu šādas stacijas!" saka māksliniece. Viņa uzskata, ka mūzikas producēšanas iekārtu pieejamība skolās mainīs Latvijas mūzikas industriju. Pašlaik visas radiostacijās skanošās dziesmas ir producējuši pieci seši producenti. "Tas ir par maz, un mans darba fokuss ir pārmaiņu ieviešana izglītības sistēmā. Priecē, ka projektu atbalsta Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kas palīdz realizēt programmu caur nozares ilgtspējas fondu," piebilst Agnese.
Triānas parks
Ziemassvētku koncerts Es gaidu ziemu Latvijas pilsētās līdz 30.XII
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 15–30