Vērts ieplānot 4. februāra vakara cēlienu VEF Kultūras pilī Rīgā, izmantojot iespēju pirmoreiz koncertā Latvijā klausīties starptautiski atzīto Gurdžijeva ansambli (The Gurdjieff Ensemble) no Armēnijas. Koncertā, kas pirmdien sāksies plkst. 19 VEF Kultūras pils lielajā zālē, viesi uzstāsies ar XX gs. garīgās leģendas Georga Gurdžijeva un armēņu mūzikas klasiķa – priestera un komponista Komitasa – mūzikas aranžējumu programmu. Gurdžijeva ansambļa mūziķu virtuozā spēle un vairāk nekā 16 tradicionālo armēņu un Vidējo Austrumu instrumentu tembri izgaismos šīs skaņu pasaules dziļās saknes.
Kas ir Gurdžijeva ansamblis? Šo ansambli 2008. gadā dibinājis izcilais Lībijā dzimušais, bet kopš 1996. gada tēvzemē dzīvojošais armēņu mūziķis Levons Eskenjans, lai spēlētu Georga Gurdžijeva un Tomasa de Hartmana klaviermūziku, izceļot tās nacionālo savdabību etnogrāfiski autentiskos aranžējumos. Šī mūzika tādējādi iegūst pavisam jaunas krāsas, jo ansambļa mūziķi spēlē armēņu un Vidējo Austrumu tradicionālos instrumentus – zurnu, kemanču, duduku, oudu, tāru un citus. Viņu debijas albums Georga Gurdžijeva mūzika, ko laida klajā starptautiskais ierakstu nams ECM, ieguva plašu popularitāti un prestižas balvas, tostarp Edisona balvu Nīderlandē kā Gada labākais albums 2012 (Edisona balva ir viens no pasaulē senākajiem mūzikas apbalvojumiem, to par izciliem sasniegumiem mūzikas industrijā pasniedz kopš 1960. gada). Kopš 2011. gada ansamblis uzstājies lielākajos festivālos un koncertzālēs Eiropā, Austrālijā, Tuvajos Austrumos, Krievijā un Dienvidamerikā.
Mūziķis, filozofs, horeogrāfs un rakstnieks Georgs Gurdžijevs (1866–1949) Rietumos tiek uzlūkots un cildināts kā viena no galvenajām XX gs. garīgajām figūrām. Viņa metode cilvēka harmonijas meklējumos, t. s. Ceturtais ceļš, apvieno faķīru, mūku un jogas idejas un praksi. Gurdžijeva plašā repertuāra pamatā ir mūzika, ko viņš dzirdējis attālos klosteros un dažādu tautu folklorā, divdesmit gadus ceļojot pa Kaukāzu, Tuvajiem Austrumiem un daudzām Vidusāzijas, Indijas un Ziemeļāfrikas zemēm, atklājot zināšanas un mācības, kas tagad nes viņa vārdu. Arī Gurdžijeva paša sacerētā mūzika ir garīguma un austrumu melodiju iedvesmota. Dzīvodams Parīzē, viņš sacerēja klaviermūziku ciešā sadarbībā ar krievu komponistu Tomasu de Hartmanu.
Savukārt komponists, etnomuzikologs, dziedātājs un priesteris Komitass Vardapets (1869–1935), kuram šogad atzīmējam 150 gadu jubileju, tiek uzskatīts par mūsdienu mūzikas dibinātāju Armēnijā. Viņa daiļrade ir tilts, kas savieno armēņu garīgo un laicīgo mūziku.