Jauniestudējumu veidojis LNO direktors Andrejs Žagars un radošā komanda: scenogrāfe Katrīna Neiburga, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka un gaismu mākslinieks Kevins Vins-Džonss. Tā muzikālais vadītājs un diriģents ir Valērijs Platonovs.
Duenja, kas latviešu klausītājiem vairāk pazīstama ar nosaukumu Laulības klosterī, ir dzīvespriecīgākā no Prokofjeva operām: tas ir pikants un virtuozi būvēts stāsts par pārģērbšanos un slepenu bēgšanu mīlestības vārdā. Operas dramaturģiskajam pamatam komponists ņēmis dramaturga un politiķa Ričarda Brinslija Šeridana lugu Duenja, kuras asprātīgumu lieliski papildina fakts, ka pašam lugas autoram slepena nolaupīšana nebūt nebija sveša no personīgās pieredzes.
Duenja ir pirmā Prokofjeva opera, kas iestudēta Latvijas Nacionālajā operā (1960). Tā ir neticami daudzpusīga, formā pilnīga, dzirkstoša un dejiska - īsts komiskās operas ideāls. Ne velti tās sižets, muzikālā dramaturģija un notikumi Andreju Žagaru mudinājuši tās darbību no 18. gadsimta pārcelt uz 20. gadsimta 70. gadu Spāniju.
"Ilgi domāju, kura būtu Spānijas garam atbilstošākā pilsēta un kurš - zīmīgākais vēsturiskais periods, kas turklāt neļautu mums nogrimt vēsturisko kostīmu jūrā un neīstā manierīgumā. Rezultātā izvēlējāmies 20. gadsimta 70. gadu Sevilju, kad Spānijā krita Franko režīms, radot spēcīgu impulsu mākslas attīstībai. Uzplaukst kino, jauni vārdi ienāk literatūrā, glezniecībā, skatuves mākslā, rokrokā iet kultūras un seksuālā revolūcija, ļaudis jūtas atbrīvoti un līksmi. Tāpēc arī galveno varoni Duenju esam veidojuši kā reālu sievieti – simpātisku un sievišķīgu, kura līdzšinējo dzīvi veltījusi citiem, bet beidzot izlēmusi, ka pienācis laiks padomāt pašai par sevi," atklāj Andrejs Žagars.
Par vienu no spēcīgākajiem iedvesmas avotiem iestudējuma tapšanā viņam kalpojusi Pedro Аlmodovaras filmu estētika: "Viņa daiļrade ir fascinējoša! Lai gan operas uzvedumā esam izvairījušies no viņa kinofilmu tēlu kopēšanas, nenoliedzami, iestudējumu ietekmējusi viņa filmu unikālā estētika."
Saskaņā ar Andreja Žagara ieceri, arī mākslinieces Kristīnes Pasternakas veidotie kostīmi ir krāšņi un reālistiski: lai katram personāžam radītu individuālu tēlu ar pārdomātu vēstījumu, tērpu māksliniece apmeklējusi neskaitāmus tirdziņus, komisijas un lietoto apģērbu veikalus gan Rīgā, gan Viļņā un Permā, lai atrastu lietas ar vēsturi.
Savukārt notikumiem atbilstošu vidi, kurā attēlota Sevilja, veidojusi Katrīna Neiburga: košā un izteiksmīgā scenogrāfija vienlaikus ir ērti transformējama vairākos spēles laukumos.
Operas Duenja tuvākās izrādes: 28., 29., 30. un 31. martā.