Foto: Publicitātes foto

Senās mūzikas festivālu noslēgs XVI un XVII gadsimta brīvdabas izpriecas

Pilī domā citādi, nekā būdiņā. Tik vienkārši un nepārprotami sabiedrības sociālo noslāņošanos raksturojis vācu XIX gs. filozofs, materiālists Ludvigs Feierbahs. Laikā, kad vēl nebija kino, vienkāršajai tautai, kura priecājās pilsētas tirgus laukumā, visticamāk, nebija ne jausmas, kā dejo un dzied aiz piļu karaliskajiem mūriem. Šodien, kad tā jau ir gadsimtiem sena pagātne, abas pasaules varam apvienot. Tieši to Starptautiskā senās mūzikas festivāla noslēguma koncertā Rundāles pils dārzā darīs igauņu vijolnieks un diriģents, slavenā senās mūzikas ansambļa Hortus musicus dibinātājs un līderis Andress Mustonens. "Tieši tas, kas vajadzīgs mūsu festivāla noslēgumā, — krāšņs uzvedums ar autentiskām dejām un tērpiem. Būs krāšņa Eiropas valstu viduslaiku tērpu parāde, tos demonstrējot, skanēs XVI un XVII gadsimta autoru skaņdarbi, kas rakstīti dažādām izpriecām. Būs gan galma, gan pilsētas izpriecu mūzika: ap divdesmit dziesmu un deju raitā, dzirkstošā programmā, kurā kopā ar Mustonenu un viņa ansambli Hortus musicus piedalās dejas teātris Tee Kuubi — no Igaunijas gaidām divpadsmit dejotāju," — stāsta festivāla rīkotājorganizācijas Latvijas koncerti vadītājs Guntars Ķirsis. Noskatījies videoierakstā šo Igaunijā un citur jau parādīto iestudējumu, viņš uzreiz guvis pārliecību: lūk, tieši tas, ko publika gaida! "Pats lielākais ieguvums klausītājiem ir simtprocentīgi pozitīvais lādiņš, kas nāk no Mustonena personības un muzicēšanas manieres. Esmu pateicīgs, ka, par spīti savai ārkārtīgajai aizņemtībai, viņš ir gatavs atbraukt un piedalīties. Es viņu labi pazīstu, mums ir ļoti viegli un interesanti strādāt, saprotamies no pusvārda, lai gan brīžiem Mustonenam ir pilnīgi trakas idejas, jo viņš ir ģeniāls, neparasti daudzpusīgs mākslinieks," Guntars Ķirsis atgādina par mūziķa plašo ampluā: viņš spēlē vijoli un diriģē, iejūtoties gan senajā un klasiskajā, gan mūsdienu mūzikā.Viņš diriģē lielus sakrālās mūzikas opusus un, pats lecot dejas solī, aizrautīgi uz vijoles spēlē renesanses dančus — franču branlu, itāļu galjardu, saltarellu. Vēl šovasar viņš Rīgā kopā ar senās mūzikas interpretiem un džezmeņiem improvizēja senās, meditatīvās indiešu rāgas, bet Siguldā diriģēja orķestri Kremerata Baltica. "Pat vispazīstamākajai klasikai Mustonens piedāvā atšķirīgu interpretāciju, taču viņa idejas un jaunā pieeja vienmēr ir pamatota un bez paviršības. Vienmēr ir pilnīgi skaidrs, ko viņš grib pateikt, un viņam tas arī izdodas, turklāt profesionāli augstvērtīgi un ārkārtīgi iedvesmojoši," uzskata Guntars Ķirsis. Sekos uguņošana baroka stilā Normunda Šnē un orķestra Sinfonietta Rīga atskaņotās G.F.Hendeļa Karaliskās uguņošanas mūzikas pavadījumā.

***

Koncerts

XV Starptautiskā senās mūzikas festivāla noslēguma koncerts un uguņošana Rundāles pils dārzā 11. jūlijā plkst.22. Biļete Ls 10—20 Biļešu paradīzē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Dziesmu svētku tradīcijas nākotne nerādās optimistiskos toņos © DIENA

Jāzeps un pazudušais dēls © DIENA

Ārpus aizspriedumu nospraustajām robežām © DIENA

Pārlaicīgas sarunas sakrālajā mūzikā © DIENA

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Gribas uz brīdi apstāties. Aktieris Andris Keišs svin savus piecdesmit ar stāstiem par sevi

Savai piecdesmitajai jubilejai veltītās izrādes Starpbrīdis publicitātes fotogrāfijā četrdesmit deviņus gadus vecais Andris Keišs ir uzlicis roku padsmitgadīgajam Andrim Keišam uz pleca

Vakar, 16:11

Haosa teorijas harmonija. JRT iestudējums Arkādija toreiz un tagad

Kas Alvja Hermaņa 1998. gadā Jaunajā Rīgas teātrī iestudēto Toma Stoparda intelektuāli poētisko trilleri Arkādija ir padarījis par izrādi leģendu, un kas pēc 26 gadiem vilina pie tās atgriezties no ...

Vakar, 11:31