Sergejs Jēgers un domubiedri ierakstījuši CD “Dziesmiņās remdējos”

, 9.VI). Taču gribējies īsti latvisku programmu. Vienlaikus, laikmetīgu, turpinot  ceļu, ko uzsāka Sesavas baznīcā, divbalsībā ar Arta Gāgas saksofonu Normunda Šnē skaņu režijā ierakstītais albums Duende. «Pusotru gadu kopā lolojot ideju, nonācām pie domas, ka dziedāšu latviešu tautas dziesmas, kuras ierakstīsim lauku baznīcā. Kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga, diriģentu Māri Sirmo un komponistu Raimondu Tigulu, kura apdares spēj tām piešķirt mūsdienīgu skanējumu» — stāsta Sergejs Jēgers. Meklējot ieraksta vietu, producente Indra Rubene ar ieraksta dalībniekiem apbraukājusi Latvijas dievnamus, līdz atgriezušies mazajā Sesavas  baznīciņā, kur S.Jēgers iepriekš iedziedāja albumu Duende.  «Sesava (starp Jelgavu un Bausku) man ir īpaša vieta, mana dzimtā puse. Bieži ciemojos pie vecmāmiņas turpat netālu, Vilcē. Baznīcai ir īpaša aura» — dziedātājs priecājas, ka Sesavas mazajā baznīciņā, kur dzirdams kā sīc muša un lietus bungo pa jumtu, ieraksts izdevies viegli un dabīgi. «Pašā vasaras karstumā īsi pirms Dziesmu svētkiem veselu nedēļu muzicējām lauku klusumā un mierā. Tas bija brīnišķīgi: īstos laukos ar siena un sūdu smaržu visapkārt,» atceras diriģents M.Sirmais.Albumam Dziesmiņās remdējos, ko laiž klajā Upe tuviem un tāliem S.Jēgers izvēlējies «vienpadsmit skaistākās tautasdziesmas». Ar vienu no tām — Trīcēj’ kalni, skanēj’ meži programma (arī koncertā) gan sākas, gan arī beidzas. Kāpēc? «Tā ir mana vismīļākā tautasdziesma. To dziedāju, kad man bija deviņi gadi, klavieru pavadījumā VEF kultūras pilī. Tas man bija liels notikums, mana debija. Viens pats uz tādas lielas skatuves! Atceros, cik nopietni toreiz domāju, par ko es tur dziedu,» S.Jēgers paskaidro, kāpēc šo dziesmu ielicis kā pirmo. Starp citu, arī uzstāšanās Siguldas pilsdrupās viņam būs debija. «Pirmo reizi mūžā dziedāšu brīvdabā! Tik lielai publikai Latvijā neesmu dziedājis!»