Zalcburgas festivāla simtgades svinības pagājušajā vasarā pandēmijas dēļ notika klusāk, nekā sākotnēji plānots, un tas bija brīnums, ka festivāls 2020. gadā netika atcelts vispār, bet mērogs gan bija pamatīgi samazināts. Šogad Zalcburgas festivāls no 17. jūlija līdz 31. augustam piedāvā pilnu operas, drāmas teātra un klasiskās mūzikas koncertu programmu un turpina svinēt jubileju. Zālēs ir atļauts 100 procentu vietu aizpildījums, pie ieejas ir jāuzrāda Covid-19 sertifikāts vai negatīvs testa rezultāts, iekštelpās ir jāvalkā FFP2 sejas maska.
"Lai festivāla apmeklējums būtu drošs, mums ir nepieciešama jūsu palīdzība un sadarbība," pirms katras izrādes un koncerta audioierakstā publiku vācu valodā sveic un aicina rūpīgi ievērot drošības noteikumus ilggadējā Zalcburgas festivāla prezidente Helga Rabla-Štadlere. Angļu valodā tekstu atkārto festivāla intendants pianists Markuss Hinterheizers.
Zalcburgas festivāla reputāciju nodrošina augstākās kvalitātes programma visās tās sadaļās – kamermūzikas koncerts var atstāt pat dziļāku iespaidu nekā vērienīgs operas iestudējums. Šeit katru dienu var dzirdēt spožākās zvaigznes, kuru balsis jau ir kļuvušas par Zalcburgas klasiskajām vērtībām. 21. augustā Lielajā festivāla zālē klausījos Džakomo Pučīni Tosku ar soprānu Annu Ņetrebko titullomā, 22. augustā turpat – Hektora Berlioza Fausta pazudināšanu ar mecosoprānu Elīnu Garanču Margaritas lomā. Anna un Elīna ir dīvas, kuru vārdi ir ierakstīti pasaulē prestižākā festivāla vēsturē.
Ilūziju atgūšana
Dalība Fausta pazudināšanā Elīnai Garančai bija jau otrais uznāciens 2021. gada Zalcburgas festivālā – 1. un 3. augustā viņa uzstājās kopā ar Vīnes filharmonijas orķestri maestro Kristiāna Tīlemaņa vadībā, programmā bija Gustava Mālera Piecas Rikerta dziesmas un Antona Bruknera Septītā simfonija. Koncerta ierakstu līdz 4. novembrim varēs noskatīties digitālajā platformā Arte Concert. Savukārt 2020. gada Zalcburgas festivālā izskanējušais Elīnas Garančas, Kristiāna Tīlemaņa un Vīnes filharmoniķu koncerts nupat ir izdots DVD (Riharda Vāgnera Vēzendonkas dziesmas un Bruknera Ceturtā jeb Romantiskā simfonija).
Hektora Berlioza dramatiskā leģenda Fausta pazudināšana Zalcburgā skanēja koncertizpildījumā. Fausta pazudināšana nav ne opera, ne oratorija, un koncertizpildījums ir piemērotākais darba atskaņošanas formāts. Pie Vīnes filharmonijas orķestra un Vīnes Valsts operas kora koncertapvienības pults stājās franču diriģents Alēns Altinoglu, kurš panāca izteiksmīgu, krāsām un tēliem bagātu skanējumu – tas bija glezniecisks, apgarots un neiedomājami svaigs. Šajā darbā Berliozs piedāvā savu Fausta leģendas interpretāciju, kas nav pilnīgi identiska Gētes Faustam.
Titullomu emocionāli dziedāja amerikāņu tenors Čārlzs Kastronovo. Mefistofeļa tēlā neatvairāmi dēmonisks bija krievu bass Ildars Abdrazakovs. Jāpiebilst, ka Berlioza versijā Mefistofelis ir narkotiku izplatītājs – Fausts no viņa saņem opiju. Margarita uz skatuves parādās darba trešajā daļā, un Elīna Garanča koncertiestudējumā ienesa gan ugunīgumu, gan jutekliskumu – gaisā uzreiz kaut kas mainījās, emociju koncentrācija kļuva spēcīgāka. Margarita ir gaismas stars šajā drūmajā stāstā par ilūziju zaudēšanu.
Berliozs mūzikā uzbur eksistenciālas ciešanas un vainas apziņu. Fausta pazudināšanas pirmizrāde notika Parīzes Komiskajā operā 1846. gadā, un tajā laikā Parīzes progresīvā, moderni domājošā publika pieprasīja nevis pasakas ar laimīgām beigām, bet satraucošus, nervus kutinošus mākslas pārdzīvojumus. Berliozs nevēlējās sniegt klausītājiem tikai prieku un baudu un parāva viņus līdzi Faustam uz elli. Margaritas liktenis, kā zināms, ir labvēlīgāks – pēc nāves viņa veiksmīgi uzbrauc debesīs.
22. augusta vakarā Zalcburgā Elīnas Garančas balss mirdzēja spožāk nekā viņas briljanti, kurus varēja redzēt pat tie, kas sēdēja balkona pēdējās rindās. Māksliniece ir iegājusi savas vokāli dramatiskās meistarības nākamajā fāzē – pašlaik viņa ir radošo spēku pilnbriedā, savā vislabākajā formā. Elīnas Garančas sudraboti greznā balss lido un aizpilda pat vislielāko zāli, taču pats galvenais, ka šī balss mums allaž pavēsta kaut ko svarīgu un iedvesmojošu. Tā ir balss, kas rezonē cilvēku sirdīs, izraisa apbrīnu un sajūsmu. Fausta pazudināšanas klausītājiem bija grūti savaldīt sevi, un daudzi mēģināja aplaudēt uzreiz pēc Elīnas Garančas dziedājuma. Šis bija neaizmirstams, saviļņojošs vakars, jo solisti, orķestris, koris un diriģents uzlādēja Berlioza romantisko mūziku ar šodienas asumu un neprognozējamību. Tas bija labs atgādinājums, ka mūsdienu pasaulē visi balansē uz paradīzes un elles robežas.
Elīna Garanča drīzumā dosies uz Ņujorku – 11. septembra traģēdijas 20. gadadienā viņa piedalīsies Džuzepes Verdi Rekviēma atskaņojumā. Tas būs pirmais notikums Ņujorkas Metropoles operā kopš pandēmijas sākuma 2020. gada martā. Viņas partneri būs soprāns Ailina Peresa, tenors Metjū Polencāni un bass Ēriks Ouenss. Pie pults stāsies Metropoles operas galvenais diriģents Janiks Nezē-Segēns.
Dzīve un nāve Romā
Zalcburga nav Zalcburga, ja šeit nedzied Anna Ņetrebko, kuras karjerā festivālam ir bijusi milzīga nozīme. Šogad viņa ir Toska režisora Mihaela Šturmingera iestudējumā. Izrāde nav jauna – tā tapa 2018. gada Zalcburgas Lieldienu festivālā (maestro Kristiāna Tīlemaņa diriģētajā pirmizrādē galvenās lomas atveidoja soprāns Anja Harterosa, tenors Aleksandrs Antoņenko un baritons Ludoviks Tezjē; ieraksts ir izdots DVD). Tagad kopā ar Annu Ņetrebko dzied tenors Jusifs Eivazovs (Kavaradosi) un baritons Ludoviks Tezjē (Skarpija). Vīnes filharmoniķus diriģē Marko Armiljato.
Izrāde ir krimināltrilleris, kura sižets attīstās mūsdienu Romā. Režisors Mihaels Šturmingers uzsver: mūsu pasaulē joprojām ir baznīcas un pilis, cilvēki tiek apspiesti, spīdzināti un nogalināti, un ir tādi, kuri cīnās pret visatļautību un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Toskā aprakstītie notikumi var risināties XXI gadsimta Maskavā, Vašingtonā un Romā, un opozīcijas pārstāvis, kurš bēg no varas iestādēm, var meklēt patvērumu pie sava drauga mākslinieka. Īpaši krīzes laikā saikne starp baznīcu un varu mēdz kļūt arvien stiprāka, turklāt tādi personāži kā Skarpija (ar lielu varu apveltīts seksuāls varmāka) eksistē arī mūsdienu sabiedrībā un darbojas politikā, baznīcā, izglītībā, sportā, kā arī mākslas, mūzikas, kino un teātra pasaulē.
Katrā lomā Anna Ņetrebko prot pārsteigt, un viņas Toska ir filigrāns aktierisks darbs – primadonnas spēlētā primadonna nav ne kaprīza, ne manierīga, savās izpausmēs viņa ir mierīga, pat pieklusināta. Viņa ir sieviete ar noslēpumu un pašcieņu. Zalcburgas izrādē Toska pieļauj liktenīgu kļūdu – nepārbauda, vai viņai patiešām ir izdevies nogalināt Skarpiju… Baritons Ludoviks Tezjē arī ir viens no māksliniekiem, kurš vienmēr rada oriģinālu lomas interpretāciju, un viņa Skarpija ir meistardarbs. No saviem partneriem neatpaliek tenors Jusifs Eivazovs gleznotāja Kavaradosi tēlā – kad viņš dzied, daudziem izdodas aizmirst, ka viņš ir Annas Ņetrebko vīrs. Pirmām kārtām viņš ir ļoti apdāvināts dziedātājs, tādus Zalcburgā mīl un novērtē. Toska festivālā skanēs vēl 31. augustā.
Informācija: www.salzburgerfestspiele.at