Februārī Ženēvas Lielais teātris, kas atklāts 1879. gadā, atkal uzņēma skatītājus pēc triju gadu renovācijas un paplašināšanas. Jūlijā amatā stājās Lielā teātra jaunais ģenerāldirektors Avjels Kāns, kurš desmit gadu veiksmīgi vadījis Flāmu operu Antverpenē un Gentē. Šveiciešu intendantam ir izdevies padarīt Beļģijas operteātri par vienu no interesantākajiem un drosmīgākajiem visā Eiropā (var teikt – pasaulē). Zīmīgi, ka tieši šogad, neilgi pirms Avjela Kāna pilnvaru beigām, Flāmu opera ir ieguvusi opermākslas Oskaru – Starptautisko operas balvu/International Opera Award visprestižākajā nominācijā Labākā operas kompānija.
Beļģijas teātri Avjels Kāns ir atstājis drošās rokās – par tā māksliniecisko vadītāju ir kļuvis talantīgais muzikologs un dramaturgs Jans Vandenhauve, kurš savulaik guvis nenovērtējamu pieredzi, strādājot leģendārā intendanta, festivālu un operteātru vadītāja, muzikālā teātra reformatora Žerāra Mortjē komandā.
Mēdejas triloģija
Ženēvā ir lielākais operteātris Šveicē, taču reputācijas ziņā līdz šim tas ir atpalicis no prominentās Cīrihes operas, kas piesaista spilgtākos diriģentus, režisorus un dziedātājus. Avjela Kāna vadībā Ženēvas teātris kļūs pamanāmāks starptautiskajā apritē. Jaunā ģenerāldirektora mērķis ir padarīt grezno, bagāto teātri par pulsējošu, laikmetīgu mākslas centru, kas rosina ne tikai apbrīnu un sajūsmu, bet arī domas un diskusijas. Operteātris nav tikai baudas gūšanas templis – tā ir viedokļu dažādības platforma. "Pieļauju, ka būs skatītāji, kuriem nepatiks tas, ko viņi šeit būs piedzīvojuši. Taču viņi turpinās domāt par redzēto un dzirdēto. To, kas ir mīļš un simpātisks, cilvēki aizmirst daudz ātrāk nekā to, kas ir izaicinošs," saka Avjels Kāns.
Pārliecinošas izrādes Ženēvā tikušas uzvestas arī agrāk, piemēram, 2018./2019. gada sezona tika noslēgta ar Marka Antuāna Šarpantjē Mēdeju. Magnēta spēku diriģenta Leonardo Garsijas Alarkona un režisora Deivida Makvikara iestudējumam nodrošināja opermākslas ikonas Annas Katerīnas Antonači klātbūtne – melomāni zina, ka neviena cita mūsdienu dziedātāja nespēj tuvoties tādai traģisma intensitātei un psiholoģiskajai spriedzei, kādu savās lomās sasniedz šī neordinārā, jutekliskā un dramatiskā itāļu dīva.
Anna Katerīna Antonači neslēpj, ka karjeras noslēgums nav tālu, tāpēc klausītāji, kuri dievina mākslinieci, nepalaiž garām nevienu iespēju dzirdēt viņu uz operskatuves. Turklāt Šarpantjē Mēdeja – franču baroka šedevrs, kura pamatā ir sengrieķu mīts un tā adaptācija dramaturga Tomā Korneija versijā, – tiek uzvesta reti. Šis iestudējums noslēdza Mēdejai veltīto Ženēvas Lielā teātra triloģiju, kurā iepriekš skanējusi Luidži Kerubīni Mēdeja un Frančesko Kavalli Jāsons.
Tikai pirmizrādes
Jaunais teātra vadītājs Avjels Kāns ir sarūpējis intriģējošu 2019./2020. gada sezonas programmu. Tās devīze – Uzdrīksties sapņot/Oser l’espoir. Ženēvas operā darbojas stagione sistēma – teātris piedāvā tikai jauniestudējumus, un tie tiek izrādīti blokos viens pēc otra. Savukārt Cīrihes opera ir repertuāra teātris, kura afišā jauniestudējumi mijas ar iepriekš veidotu izrāžu atjaunojumiem.
"Mēs neesam izrāžu ražošanas līnija – mēs atvēlam laiku katra uzveduma veidošanai un noslīpēšanai. Katra izrāde ir kā jauna pasaule. Stagione sistēma ļauj koncentrēt visu uzmanību un spēkus šim konkrētajam projektam un nedomāt ne par ko citu," skaidro Avjels Kāns.
"Teātra programmai ir jābūt ambiciozai, un mana pirmā sezona Ženēvā tāda noteikti būs. Vēlos, lai Lielais teātris kļūtu par ideju, projektu un sadarbības centru, lai tas kļūtu par vietu, kurā pulcējas visdažādākie skatītāji. Man gribas, lai teātrī ienāktu ne tikai operas fani, bet arī cilvēki, kuri līdz šim nav uzdrošinājušies pārkāpt pāri operteātra slieksnim. Mūsu teātris ir atvērts visiem," uzsver Avjels Kāns.
Šajā nedēļas nogalē, 7. un 8. septembrī, Ženēvas Lielajā teātrī ir atvērto durvju dienas.
Gadsimta šedevri
Jaunās sezonas programmā ir deviņas operas. "Katrai izrādei ir pamatojums, kāpēc tā ir mūsu afišā. Tās iesaistās dialogā cita ar citu un ar visu sezonu kopumā. Konkrēts laiks un vieta nosaka mākslinieciskās izvēles kontekstu. Es neveidotu identisku repertuāru Cīrihē, Ņujorkā vai Antverpenē," piebilst Avjels Kāns.
Sezonu atklās un noslēgs novatoriski XX gadsimta meistardarbi: Filipa Glāsa un Roberta Vilsona eksperimentālais opuss Einšteins pludmalē (diriģents Tituss Engels, režisors Daniēle Finci-Paska; no 11. līdz 18. septembrim) un Olivjē Mesiāna monumentālā opera Svētais Asīzes Francisks (diriģents Jonatans Nots, režisors un mākslinieks Adels Abdesemeds; no 26. jūnija līdz 5. jūlijam).
"Tā būtu fantastiska sajūta, ja sezonas beigās mēs pārliecinātos, ka Ženēvā ir interese par laikmetīgo operu. Šīs mākslas bīstamība ir tendence atskatīties pagātnē. Manuprāt, ir vitāli nepieciešams darīt pretējo – mums ir jāskatās nākotnē. Mana misija ir modināt publikā zinātkāri, pievērst skatītāju uzmanību darbiem, kuri runā nevis par pagātnes paaudzēm, bet par mūsdienu sabiedrību," uzsver Avjels Kāns.
No 30. marta līdz 8. aprīlim Lielajā teātrī skanēs laikmetīgā vācu komponista Kristiāna Josta operas Ceļojums uz cerību pasaules pirmizrāde, ko veidos diriģents Gabriels Felcs, režisors Kornēls Mundruco, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Monika Pormale. Operas pamatā ir šveiciešu režisora Ksavjē Kolera drāma Ceļojums uz cerību, kas 1991. gadā ieguva Oskaru kā labākā ārzemju filma. Tā vēsta par turku ģimenes mēģinājumu nelegāli emigrēt uz laimes zemi Šveici.
Džuzepes Verdi Aīdu Ženēvā iestudēs diriģents Antonio Foljāni un režisors Felims Makdermots. Klausītājus gaida Volfganga Amadeja Mocarta operas Bēgšana no seraja versija, ko gatavo režisors Liks Persevals un rakstniece un cilvēktiesību aktīviste Asli Erdogana. To diriģēs Fabio Bjondi. Pārējās pirmizrādes – Džakomo Meierbēra Hugenoti (diriģents Marks Minkovskis, režisori Josi Vīlers un Serdžo Morabito), Klaudio Monteverdi Orfejs (diriģents un režisors Ivans Fišers), Žana Filipa Ramo opera un balets Galantās svešzemes (diriģents Leonardo Garsija Alarkons, režisore Lidija Steiere) un Džoakīno Rosīni Pelnrušķīte (diriģents Stefāno Montanāri, režisors Lorāns Pellī).
Ienāciet bez iemesla
Katru jauniestudējumu papildinās īpašu notikumu programma. "Tie būs neformāli un visiem pieejami. Gribam parādīt, ka teātrī vienmēr kaut kas notiek, pat ja tajā dienā nav izrāžu. Vēlos, lai gaisma teātra zālē un foajē degtu tik ilgi un bieži, cik iespējams. Teātrim nav jābūt institūcijai, tam ir jākļūst par iemīļotu tikšanās vietu. Cilvēkiem ir jāzina, ka viņi šeit var ienākt pat bez iemesla. Lielais teātris Ženēvas centrā mirdz pilnīgi visiem – mēs vēlamies iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku. Mēs nedrīkstam nevienu izslēgt. Teātris ir atvērta telpa un telpa atvērtībai," savu pārliecību formulē Ženēvas operas līderis.
Lielā teātra repertuārā ir arī balets (laikmetīgās dejas autoru jaundarbi), kā arī spožu solistu koncerti – ar soloprogrammām klavieru pavadījumā uzstāsies soprāns Nadīne Sjera (14. oktobrī), augustā festivālā Rīga Jūrmala dzirdētais baritons Benjamins Apls (14. novembrī), mecosoprāns Marianna Krebasa (19. janvārī), baritons Stefāns Degū (15. martā), soprāns Natālija Desē (26. aprīlī) un tenors Īans Bostridžs (13. maijā).
Informācija: www.gtg.ch