"Mēs no sirds ticam, ka Pučīni ir tas komponists, kuru Itālija tik ilgi gaidījusi," 1884. gadā pēc toreiz vēl nevienam nepazīstamā komponista, 26 gadus vecā Džakomo Pučīni pirmās operas Vīlas pirmizrādes rakstīja Milānas laikraksts Vakara Ziņnesis. Lūk, šī komponista pirmā opera beidzot arī Latvijā iestudēta pirmo reizi un pirmizrādē 8. maijā (arī 9. maijā) tiks izrādīta kopā ar viņa pēdējo pabeigto operu – komēdiju Džanni Skiki, kas piedzīvo 2010. gada iestudējuma atjaunojumu. Tādā kombinācijā to neviens līdz šim nav darījis.
Vācu literatūras klasiķis Heinrihs Heine savulaik rakstīja, ka vīlas ir līgavas, kas mirušas pirms kāzām. Nabaga jaunavas nespēj mierīgi nogulēt kapā, jo viņu sirdīs un kājās vēl aizvien saglabājusies dejošanas vēlme, kas netika piepildīta īsās dzīves laikā. Pusnaktī vīlas pulcējas taku tuvumā – un lai piesargās tas jauneklis, kurš viņām pagadīsies pa ceļam! 1856. gadā franču satīriķis un žurnālists Alfonss Karrs publicēja stāstu Vīlas, kas noslēdzas ar neuzticīgā līgavaiņa nāvi. Tieši uz Karra teksta bāzes Ferdinando Fontana un Pučīni 1883. gadā veidoja operas libretu, tikai ar zināmām izmaiņām stāsta detaļās. Tomēr vispopulārākais skatuviskais iedzīvinājums mītiskajam stāstam par mirušo līgavu un noslēpumainajām aizsaules vīlām, kuras soda neuzticīgos līgavaiņus, nodancinot līdz nāvei, ir Ādolfa Adāna romantiskais balets Žizele, kas vainagojas ar cēlu piedošanu, žēlojot vaininieka dzīvību.
Atgriežoties pie komponista biogrāfijas – Vīlas Pučīni 1883. gadā sarakstīja operviencēlienu konkursam, un viņa īstais lielais vinnests bija tas, ka viņš ieguva nošu izdevēju uz mūžu. Šī ir komponista pirmā opera un vienīgā, kurā līdzās viņam raksturīgajai melodrāmai parādās arī pārdabiskās pasaules tēli. Tā stāsta par Annu un viņas līgavaini Robertu, kas dodas uz Maincu pēc tēvoča mantojuma, taču nonāk kurtizānes apskāvienos. Anna, veltīgi gaidot, tikmēr nomirst un vēlāk kopā ar citiem pieviltu sieviešu gariem – vīlām – atriebjas neuzticīgajam līgavainim. Vīlas pasaulē iestudētas reti atšķirībā no komponista priekšpēdējā opusa Džanni Skiki, kas turklāt ir vienīgā komiskā opera Pučīni daiļradē un stāsta par mūžam aktuālo mantojuma tēmu. Te jāatgādina, ka Džanni Skiki ir pēdējā daļa Pučīni slavenajā operu Triptihā, kurš Viestura Kairiša un Ievas Jurjānes iestudējumā uz LNO bija skatāms 2010. gada pavasarī. Iedvesma Džanni Skiki sižetam ņemta no Dantes Dievišķās komēdijas, kur astotajā elles lokā mūžīgo sodu izcieš krāpnieki, blēži un viltotāji, to skaitā operas titulvaronis Džanni Skiki, kurš sev par labu viltojis Buozo Donati testamentu.
Jaunais uzvedums būs iespēja vienā vakarā iepazīt Pučīni agrīno un vēlīno daiļradi. Tā muzikālais vadītājs ir Modests Pitrens, diriģents Jānis Liepiņš, bet abu viencēlienu režisors Viesturs Kairišs. Radošajā komandā ir arī gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un horeogrāfe Elīna Lutce. Operas Vīlas skatuves vidi veido scenogrāfs Reinis Dzudzilo un kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo, bet Džanni Skiki atjaunojuma scenogrāfe un tērpu māksliniece ir Ieva Jurjāne. Operas Vīlas galvenajā, Annas lomā iejutusies Inga Kalna un Evija Martinsone, viņas neuzticīgo iemīļoto Roberto atveidos amerikāņu tenors Eriks Fennels vai Raimonds Bramanis. Annas tēvu Guljelmo atveido Samsons Izjumovs, zviedru baritons Kosma Ranuers vai Armands Siliņš. Džanni Skiki titullomā būs Kosma Ranuers vai Armands Siliņš. Pārējās iestudējuma lomās darbosies Inga Šļubovska vai Laura Perešivana, Andžella Goba, Staņislavs Ļeontjevs, Guntars Ruņģis, Kristīne Gailīte vai Jūlija Vasiļjeva, Rihards Mačanovskis, Romāns Poļisadovs, Rihards Millers, Laura Grecka, Juris Ādamsons, Kārlis Saržants un Viesturs Vītols. Jauniestudējums turpina LNO piepildījumu Pučīni zīmē, tuvinot tās kulminācijai Rīgas Operas festivālā, kas šovasar būs veltīts Pučīni daiļradei. Tajā no 5. līdz 18. jūnijam būs baudāmi sešu komponista operu iestudējumi un galā koncerts Viva Puccini ar starptautisku zvaigžņu piedalīšanos.