Pūtēju orķestri bieži vien cilvēkiem asociējas ar tādu ugunsdzēsēju orķestris. Taču šī orķestra mūziķi spēlē tik smalki, niansēti un krāsaini, ka tas skan kā īsts simfoniskais orķestris. Gēršvina mūzikai tas ir ļoti svarīgi.
Izvēloties Gēršvina un iepriekš arī Čika Korea mūziku, apliecini interesi par džezu?
Rapsodiju blūza stilā pēdējos gados bieži esmu spēlējis ārkārtīgi sarežģītajā un virtuozajā, paša Gēršvina veidotajā klavieru solo versijā. To pārkost bija liels ciets rieksts, un tagad manos koncertos tas ir publikas pieprasīts skaņdarbs. Bet šī būs pirmā reize, kad spēlēšu klavieru solo partiju klasiskajā versijā ar orķestri. Man ir svarīgi, kas komponistu ir iedvesmojis - kāda cita mūzika, tautas mūzika, citi iedvesmas avoti. Vēlos izprast, kas bija mūzikas aina aiz šī skaņdarba? Kāpēc Gēršvina mūzika skan tā? Domāju, ka skaņu valoda izriet no tā, ko komponists pirms tam ir dzirdējis. Kāda mūzika tolaik skanēja Ņujorkā, rajonā, kurā viņš uzauga? Melnādaino afrikāņu un ebreju imigrantu tautas mūzika. Šīs kultūras ļoti savijas Rapsodijā blūza stilā.
Cik bieži tevi šosezon varēs dzirdēt Latvijā?
Esmu atradis neparastu iespēju līdz Ziemassvētkiem reizi mēnesī uzstāties Rīgā, Lielajā ģildē. 21. oktobrī ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un savu vismīļāko diriģentu Karelu Marku Šišonu spēlēšu L. van Bēthovena 4. Klavierkoncertu, ar kuru uzvarēju Marijas Kanalsas konkursā Barselonā. Šis ir man ļoti nozīmīgs skaņdarbs, mana mīļākā komponista mīļākais klavierkoncerts. Atskaņot to kopā ar Šišonu ir sapņu projekts.
12. novembrī Lielajā ģildē ar Liepājas simfonisko orķestri beidzot arī Rīgā atskaņosim Andra Dzenīša Klavierkoncertu. Kaut ko tik sarežģītu iepriekš vēl nebiju spēlējis un ļoti priecājos par iespēju to atskaņot vēlreiz, jo vērienīgs, virtuozs, krāšņs klavierkoncerts latviešu mūzikā nav bieža parādība.
Koncertā 9. decembrī prezentēšu savu jauno debijas albumu Vācijā, ko izdod ierakstu kompānija Ars, kura specializējas uz vērienīgu vācu mūzikas projektu ieskaņošanu. Šajā gadījumā tas ir mans Bēthovena albums - ierakstīju divas visapjomīgākās Bēthovena sonātes un savas Eiropas Savienības variācijas par Bēthovena 9. simfonijas tēmu. Tās parāda mani kā mūziķi mazliet no citas puses.
Vai gaidāma tikpat intensīva sezona kā iepriekšējā, kad atkārtoti apceļoji ne tikai visu Eiropu, bet arī Ķīnu un ASV?
Tas, ka līdz Ziemassvētkiem atradīšu laiku dažas reizes uzspēlēt Latvijā, nenozīmē, ka man ir mazāk koncertu ārpus Latvijas. Gluži otrādi - ir vērienīgi solo koncerti Hamburgas Mūzikas akadēmijas zālē (26.X), Maskavas Mūzikas namā (novembrī). Ar pūtēju orķestri Rīga spēlēsim Gēršvinu arī Latvijas mūzikas dienu koncertā Pēterburgas konservatorijas Lielajā zālē.
Jau šomēnes došos uz Spāniju, kur 30. septembrī Granādā noslēgšu lielo Spānijas koncertbraucienu ar daudziem Spānijas orķestriem. Ar Granādas simfonisko orķestri spēlēsim Bēthovena 4. klavierkoncertu Manuela da Faljas koncertzālē - greznā, skaistā vietā blakus Alhambras pilij. Sezonas koncertu grafiks izklājies ļoti patīkams un vedīs pa Eiropu un Krieviju.
Visu mūžu atcerēšos pagājušo sezonu, kad mēneša laikā bija pusotru reizi jāapbrauc apkārt pasaulei un katru vakaru bija koncerts citā kontinentā un ar citu programmu. Tas bija ļoti nepareizi - es ceru, ka to vairs nenāksies piedzīvot, jo tobrīd mans vienīgais uzdevums bija izdzīvot.
Vai izdodas arī izbaudīt šīs skaistās vietas?
Ja braucu uz kādu skaitu vietu, vienmēr rezervēju vienu ekstra dienu. Nekad neesmu bijis Granādā un tur arī vienu dienu nočiepšu. Tā ir tāda laimes zagšana.
Man bija līdz šim dzīvē aizņemtākā vasara, taču, kad pabeidzu koncertsēriju vairākos festivālos Spānijā un Francijā, paņēmu trīs brīvas dienas, kuras vienkārši nogulēju Vidusjūras krastā. Viļņu šļaksti uz vienas rokas, visapkārt tikai zila debess un jūra, kuras sāļajā ūdenī ik pa brīdim peldējos… Tās man bija ļoti svētas trīs dienas, kuras izbaudīju pilnībā. Turklāt biju noīrējis nelielu dzīvoklīti piecu minūšu attālumā no pludmales, uz kuru šļūkāju vairākas reizes dienā. Atbraucu melns, melns.
Parasti mani Eiropas koncertceļojumi nav gari un ilgst mazāk par diennakti. Braucot uz Viduseiropu, ļoti bieži izlidoju tikai koncerta dienā (no rīta vēl paspēju izslaukt kaziņu, padzert pienu un pavingrināties), nospēlēju koncertu un nākamajā rītā jau dodos mājās. Trakums, ja neatnāk bagāžā nodotais uzvalks. Pagājušajā sezonā tā gadījās vairākas reizes, turklāt ar tiešajiem Air Baltic reisiem… Paldies dievam, mans aģents ir manā augumā, tikai rokas mazliet īsākas. Uzstājos viņa uzvalkā.
Pēc kā vadies, veidojot mūzikas interpretācijas?
Regulāri konsultējos ar attiecīgā skaņdarba komponistu, kurš ar mani komunicē caur notīm. Tas man ir zelta likums paklausīt komponistam un iedziļināties kompozīcijā, analizējot to, ko viņš pierakstījis notīs. Ja vēl komponists ir dzīvs un tieku viņam klāt, noteikti vaicāju viņam. Nekādā gadījumā nevēlos atražot interpretācijas standartus, kurus daži mani kolēģi mēdz saukt par tradīciju. Patiesībā šie interpretācijas „standarti” izveidojušies tikai pēdējā pusgadsimtā un bieži ir klajā pretrunā ar nošu tekstu. Būtu ļoti muļķīgi vadīties pēc uzslāņojumiem, kuri neatbilst autora iecerei. Visā pasaulē ir desmitiem miljonu pianistu, kuri lieliski prot atražot standarta interpretācijas vai tā saukto tradīciju. Es tajā nepiedalos. Man svarīgs ir tikai autora dotais nošu teksts.
Aģentūra tev izveidojusi efektīvu mājaslapu ar klavierēm 3D formātā… Patīk?
Neesmu vēl īsti apskatījies! No interneta vides neesmu atkarīgs, labāk šo laiku pavadu pastaigās pa mežu. Facebook šogad esmu apskatījis tieši divas reizes. Bet ir patīkami ieraudzīt, ka pusgadā sakrājies daudz vēstuļu ar labiem vārdiem par maniem koncertiem. Tad paliek ļoti silti ap sirdi.
Ar savu jauno Nissan Qashqai ķer autobraucēja kaifu?
Braucu tikai mazliet vairāk nekā gadu un man ir liels respekts pret ceļu. Tāpēc izvēlos braukt droši un nekad neriskēju, jo uzskatu, ka tostesteronu var pierādīt citās jomās. Braukšanas kaifu vēl noķēris neesmu. Jūtos kājāmgājējs.