Atskats uz festivālu Skaņu mežs. Greznās dejas egles zaros

Festivāls arī pirmo reizi norisinājās oktobra mēnesī.Vecmeistaru vērtībaPirmais šīgada festivāla pasākums noritēja 6. oktobrī Latvijas Radio 1. studijā, piedaloties Džona Keidža cīņubiedram - 1934. gadā dzimušajam Kristianam Volfam. Volfa galvenās iezīmes ir viņa personības gaišums un mūzikas demokratizēšana, kas ir tālaika pēckara paaudzes antielitārisma un kreisā ideālisma atspoguļojums.Komponists vienmēr ir bijis uzmanīgs pret klausītāju un tāds arī bija koncertā - koncentrēšanās pilns un mazliet rotaļīgs. Volfam vienmēr ir bijis svarīgi iejusties vairākās lomās - esot gan komponistam, izpildītājam, gan arī klausītājam. Autors arī galvenokārt nodemonstrēja savas un visas Ņujorkas kompozīcijas skolas galveno principu - atbildi uz jautājumu, kas ir mūzika jeb skaņa un klusums. Un klausītāji bija adekvātas uzmanības pilni tā, ka papildus priekšnesumam varēja izbaudīt arī auditorijas klusumu.Esot pēdējam dzīvajam šīs skolas pārstāvim, Volfa ierašanās bija neizsakāmi būtiska, pirms aizraujot nebūtībā tās fizisko klātbūtni šajā pasaulē. Šis koncerts bija arī sava veida Džona Keidža simtgades piemiņa.Vecmeistaru klātbūtne turpinājās arī 11. oktobra pasākumā kinoteātrī ar grezno nosaukumu Splendid Palace - caur divdesmit četriem skaļruņiem savu mūziku atskaņoja 1932. gadā dzimušais, viens no franču elektroakustiskās un konkrētās mūzikas skolas pionieriem, Fransuā Bels. Šī franču "kustība" atstājusi neiedomājamu ietekmi uz mūsdienu elektronisko mūziku ar savām miksēšanas un samplēšanas tehnikām.Mākslinieka uzstāšanās noritēja tradicionālā šī žanra manierē - nevis uz skatuves, bet gan zāles vidū pie skaņu pults. Bels prezentēja atpazīstamu, niansētu un teju kosmisku "franču"skanējumu, kas mūsdienās varētu nešķist pārāk aizraujošs, taču ir muzejiskā vērtībā. Šī mākslinieka priekšnesums bija sasaiste ar Skaņu meža pirmo festivālu 2003. gadā, kad tajā uzstājās Fransuā Bela līdzgaitnieks Bernārs Parmedžiani.Bet vakara nagla neapšaubāmi bija vēl viens seniors - 1941. gadā dzimušais vācu _free jazz _saksofonists un klarnetists Pēters Brocmans, kurš uzstājās kopā ar jaunākas paaudzes improvizatoru zviedru saksofonistu Matsu Gustavsonu (1964). Uzstāšanās tika veltīta 7. oktobrī mūžībā aizgājušajam biedram - dāņu izcelsmes saksofonistam - Džonam Čikai, ar kuru arī kopā bija plānots uzstāties Rīgā. Akustiskajā priekšnesumā ietilpa gan kopspēles, gan solo uznācieni skaņu amplitūdā no dūkšanas līdz svilpšanai, no brēcošām, teju plēstām līdz melodiskām un virpuļojošām skaņām, no instrumenta metāla žvadzoņas līdz totāli izspiestiem, "ausīs staigājošiem" virstoņiem. Šis bija svētbrīdis skaņas gardēžiem un muzikālo prasmju mīļiem.Brīnišķīgi sačakarē house mūziku12. oktobrī koncertzālē Palladium notika Skaņu meža piektdienas ballīte ar holandiešu sintezatoru pavēlnieci Stellar Om Source jeb Kristeli Gualdi, kura sniedza visai pagaru space age, acid, psy-trance priekšnesumu, pie kā publika sākumā ne pārāk "pavilkās", taču beigās pat izsauca atkārtoti. Publikas favorīts neapšaubāmi bija dubstep atslēgas persona, izdevniecības Hyperdub šefs Kode9 jeb Stīvs Gudmens, kurš tautu izdancināja ar pamatīgu stilu kokteili, iedvesdams Londonas garu Rīgā. Savukārt vakara skaniski vērtīgākās uzstāšanās bija rietumkrasta amerikānim Ital jeb Danielam Martinam-Makkormikam, kurš _Skaņu mežā _viesojies jau 2009. gadā ar dancepunk grupu Mi Ami. Ital izdodas brīnišķīgā veidā sačakarēt house mūziku, nezaudējot kompozicionālu kontroli. Ital ir svaigs, savdabīgs un bezrūpīgs piegājiens deju mūzikai. Otrs šī vakara iepriecinājums bija noise izcelsmes tenesietis Container jeb Rens Skofīlds, kurš vēl labāk par masīvas skaņas ģenerētājiem jau ar pirmajām skaņām apmeklētājus iekustināja. Container dulnais, primitīvais techno pārliecina ar savu tīrību un nepārprotamo vienvirziena attieksmi. Vairāk šādu pasākumu no Skaņu meža puses!Tuneļveida vīziju stimulantsSavukārt no pēdējā 13. oktobra koncerta Anglikāņu baznīcā gribētos izcelt amerikāni Bee Mask jeb Krisu Meidaku, kurš, radot savus skaņu ceļojumus, izmanto visdažādākās elektroniskās ierīces, dominējot sintezatoriem un oscilatoriem. Lai arī Bee Mask mūzika ir episka savā vērienā, tā tomēr ir pietiekami atturīga. Autoram piemīt atpazīstama, dzidra skaņa, kāda arī bija baudāma koncertā. Viņa sniegums bija trausls un spēcīgs reizē, piemēram, ievelkošām, ritmiski nemelodiskām konstrukcijām mijoties ar ūdens burbuļošanu. Bee Mask priekšnesums "runāja" ar klausītāju un strādāja kā tuneļveida vīziju stimulants.Savukārt vakara galvenais viesis bija ultrainfluentīvais austriešu ģitārists un elektroniskais mūziķis Kristians Fenezs, kurš Skaņu mežā uzstājies jau 2005. gadā un arī simbolizēja festivāla iesākuma laikus. Fenezs ir slavens ar trokšņu saplūdināšanu ar popmūziku - melanholiskas, efektivizētas ģitāru melodijas pārklājot ar traucējumu kārtām. Feneza dzīvās uzstāšanās vienmēr ir bijušas smagnējākas, skaļākas un disonējošākas par viņa ierakstiem. Tāds arī bija viņa sniegums sestdien - smeldzīgi nostalģiskas pasāžas tika saaudzētas biezās skaņu plātnēs ar basu ritmiem, piepildot baznīcas telpu un saslēdzoties ar tās akustiku._Skaņu meža _svētki tikuši atzīmēti godam. Vēl uz kārā zoba gaidāms jubilejas gada pēdējais pasākums ar diviem amerikāņu māksliniekiem - katedrālisko dziedātāju Džūlianu Bārviku un minimālisma ikonu Filu Nibloku - 29. novembrī arī Anglikāņu baznīcā.