Savas jaunākās gleznas Daiga Krūze ir apvienojusi ar intriģējošu, iedvesmojošu nosaukumu Noslēpums. Termoss, maizītes un nazītis. Tas ātri vien uzbur to jauko sajūtu, kas raksturīga vasaras vai arī citu gadalaiku brīvdienu rītiem, kad lēni pamosties ar nojausmu, ka šodien vajadzētu notikt kaut kam īpašam, un tāpēc derētu doties ceļojumā.
Vienmēr noslēpums
Patiesībā aiz galerijā Daugava skatāmās izstādes nosaukuma ērti patveras šo gleznu radīšanas metode un autores interese mākslā – viņa vairākus gadus konsekventi izmanto ceļa un ceļojuma metaforu, runājot par savu attieksmi pret gleznošanu, un atzīst, ka arī šīs deviņas jaunās gleznas ir par sajūtu stāvokli, kad esi laimīgs: «Kad var gleznot visu, kas ienāk prātā. Un tas sākumā vienmēr ir noslēpums, jo nezinu, kāds būs gleznas iznākums. Zinu, ka būs interesanti, tāpat kā ejot pastaigāties vai braucot ekskursijā » (no izstādes anotācijas).
Skatītājiem Daigas Krūzes glezniecības stils nav noslēpums – viņa pelnīti tiek saukta par vienu no Latvijas labākajām gleznotājām, gandrīz katra viņas personālizstāde tiek publiski cildināta un teju katra otrā saņem Purvīša balvas nomināciju. Šo sabiedrības un ekspertu labvēlību izstādes atklāšanā netieši izskaidroja Daigas bijušais pasniedzējs gleznotājs Kaspars Zariņš: "Prast gleznot nenozīmē būt māksliniekam. Labas glezniecības pasaulē ir ļoti maz – 0,01% labākajā gadījumā. Būt gleznotājam ir sava veida privilēģija, bet tas prasa talantu un atdevi. Gleznot var iemācīties jebkurš, kuru tas interesē, bet būt par mākslinieku nevienam nevar iemācīt. Daigai vienmēr ir piemitusi laba krāsu izjūta, ko nevar iemācīties, un drosme. Viņas audeklos vienmēr jūt krāsu un gaisu"
Daigas Krūzes gleznas ir gaužām nepretenciozas, tomēr vienmēr šķiet aktuālas, iespējams, tāpēc, ka viņa vienkārši rīkojas kā īsta, atbildīga māksliniece, kam nav cita ceļa, – izmanto profesionālās prasmes un talantus, lai savu ķermeni padarītu par mediju, kas strādā ar sajūtām – absorbē redzes, dzirdes, ožas, taustes nospiedumus – un tad ar paša jau sūri grūti izkoptajiem izteiksmes līdzekļiem izstāsta līdzcilvēkiem savas pārdomas un emocijas. Māksliniekam nav mērķa radīt ilūziju par pasaulē redzamo, mērķis drīzāk ir radošajā procesā dziļāk izzināt sevi un pasauli.
Deviņas sajūtu ainavas
Visi izstādes darbi ir tapuši īsā laika posmā un ir uztverami kā turpinājums iepriekš radītām gleznām, kas jūnijā bija skatāmas personālizstādē Dārzā Mūsdienu mākslas galerijā Līvānos. Tās ir abstraktas lielformāta ainavas, kurās no lieliem krāsu klājumiem un sīkākiem vai plašākiem otas vai krītiņa švīkājumiem ir būvētas jaunas – sajūtu – ainavas. Eļļas krītiņi mākslinieces materiālu arsenālā ieviesušies, pateicoties šīs vasaras karstumam, kad viņa turpināja strādāt, mēģinot iegūt jaunu pieredzi, tomēr tveicē atteicās no eļļas krāsām un terpentīna.
Gleznas ir saucamas par abstrakti ekspresīvām, tomēr tām ir sižets. Darbu nosaukumi gan nereti skatītāju vairāk ķircina un vazā aiz deguna, piemēram, Pēterburgas kalni (tur taču nav kalnu), Lauva (kas izrādās kāda Pēterburgas skulptūra), Pie kalna (gleznā ietvertas atmiņas no vasaras atpūtas pie jūras). Gleznas nerodas uzreiz pēc pieredzētajiem notikumiem, bet ļauj tiem nogulsnēties un tad iznirt no atmiņas tieši uz audekla, kur cits aiz cita saskaņojoties klājas krāsu laukumi. Šo deviņu ainavu motīvu pamatā ir vasaras dzīve laukos un pie jūras, kā arī Pēterburgas brauciens septembrī, kurp Daiga Krūze devās, lai iekārtotu un atklātu latviešu mākslinieku grupas izstādi Mūžīgā kustība, kas ir aplūkojama laikmetīgās mākslas muzejā Erarta.
Skatītājiem galerijas Daugava izstāde kopumā nesagādā pārsteigumu, tomēr, salīdzinot ar iepriekš redzēto, šeit māksliniecei ir izdevies sasniegt vēl vairāk rotaļīguma, brīvības, jūsmas par kaut ko mūsu daudzveidīgajā pasaulē ieraudzītu. Uz audekliem tas panākts ar šķietami tīru automātisma metodi, ļaujoties visam, kas ienāk prātā, tomēr rēķinoties gan ar iedzimtu intuīciju, gan nopietnā, regulārā darbā gūto krāsu attiecību izjūtu un izpratni.
Kā vēl vienu jauninājumu šajā ciklā var izcelt daudzo dzīvnieku klātesamību ainavās – otas švīkājumos atpazīstami kaķi, stirnas, vistas, baklāni (dīvaini klaigājoši ūdensputni Kaņierī), lauva, delfīni. Autore to komentē kā dabisku rezultātu vasaras notikumiem savā dzīvē, kuros šogad daudz darbojušies dzīvnieki: "Stirnai piedzima stirnēni, kas bieži nāca dārzā, vistām – cālēni, nomira suns... To visu vajadzēja izzīmēt." Stāstu par Rozā delfīniem, kuru zinot tikai vēl viens cilvēks, māksliniece tomēr patur noslēpumā.
Pateicoties Daigas Krūzes viedajai personībai, gaišajai attieksmei pret apkārtējo pasauli un lieliskajai prasmei radīt citu atmosfērisku pasauli no krāsām vien, šī izstāde iedvesmo un rada prieku kā brīva patīkamu ceļabiedru saruna.
Daiga Krūze
Izstāde Noslēpums. Termoss, maizītes un nazītis
Galerijā Daugava līdz 10.XI