Pēc Kventina Tarantīno jaunās filmas noskatīšanās gribas nomazgāt rokas un ne tikai tās – sajūta, ka esi ar siltām asinīm (un, iespējams, izšķaidītām smadzenēm) apķepis, ir vairāk nekā pārliecinoša. Tās nu Kventins Tarantīno savā astotajā filmā šķaida uz nebēdu. Teiksiet, nekā jauna – brutālisma estētikas adepts, draiskais postmodernists KT savu vietu kino pasaulē vienmēr ir iezīmējis ar stilistiski elegantām asins paltīm, filmu rafinēto konstrukciju, azartiskām spēlēm ar kinožanru klišejām un dažnedažādiem kultūrkontekstiem. Jau kādu laiku Kventinam Tarantīno nav aktuālas orientālās rotaļas, kas palikušas, iespējams, vienā no labākajām viņa filmām Nogalināt Bilu/Kill Bill (2003–2004). Režisoru vairs neinteresē Eiropas vēstures – Otrā pasaules kara – revīzija kā Bēdīgi slavenajos mērgļos/Inglourious Basterds (2009).
Tagad viņa prioritāte ir Amerikas XIX gadsimta vēsture. Iepriekšējā drāmā Atsvabinātais Džango/Django Unchained (2012) KT aizrāvās ar verdzības tēmu, un jaunajā filmā Pretīgais 8nieks viņš rosās aptuveni tajā pašā ASV vēstures nogrieznī, taču šoreiz bez kāda īpaša sociālvēsturiskā patosa. KT ne tik daudz interesē afroamerikāņu un balto amerikāņu attiecības, cik vesterna pieredze. Tas ir visamerikāniskākais kinožanrs – ar savu tematiku, ikonogrāfiju un ideoloģiju dziļi sakņots Amerikas vēsturē.
Kā daudzus savus darbus, arī Pretīgo 8nieku režisors sadala nodaļās, tādas filmā ir sešas, lielākā daļa no tām risinās hronoloģiskā secībā, taču viena – arī nesenā pagātnē, tādējādi atgādinot par KT iemīļotajām dramaturģiskajām spēlēm ar notikumu secību un loģiku. Te vērts pieminēt eleganto Lubeni/Pulp Fiction (1994), kas aizsāka KT starptautiskas autorkino zvaigznes slavu.
Diližansa pasažieri
Pretīgais 8nieks ilgst trīs stundas, taču filma neizceļas ar īpašu dinamiku, ar brutalitāti gan. Darbība iešūpojas lēni – tai ir garš un lēnīgs sākums, ekspozīcija, kurā iepazīstam dažus no varoņiem. Pa Vaiomingas sniegotajām ārēm pārvietojas diližanss – tajā savu gūstekni – slepkavu Deiziju (Dženifere Džeisone Lī) – uz Redrokas miestiņu ved atlīdzību mednieks Džons Rūts (Kurts Rasels). Viņa interese par sievišķi ar uzdauzīto zilo aci ir lietišķa: Deizija ir vērta desmit tūkstošus dolāru, viņa ir pelnījusi nāves sodu – pakāršanu –, kas tiks izdarīts, tikko diližanss sasniegs pilsēteli.
Pa ceļam abiem diližansa pasažieriem – Džonam Rūtam un viņam pie rokas pieķēdētajai Deizijai – pievienojas afroamerikānis majors Markiss Vorens (Semjuels L. Džeksons), kuru gan filmā nereti bez klīrības saukā par "nigeru". Viņš ir izbijis Amerikas Pilsoņu kara dalībnieks, kura lepnums ir prezidenta Ābrahama Linkolna viņam rakstītā vēstule.
Vaiomingas laukos uzrodas tips, kurš apgalvo, ka esot nākamais Redrokas šerifs Kriss Menikss (Voltons Goginss). Ne bez ņemšanās un piepūles arī viņš tiek uzņemts diližansā. Nākamais pieturas punkts ir Minijas iebraucamā vieta, kurā iespējams apsildīt kaulus un iedzert kafiju. Šajā iebraucamajā sētā notiks visa pārējā filmas darbība (ap 2,5 h), kurā KT izspēlēs asiņainu un iznīcinošu teātri, pamazām ļaujot varoņiem slaktēt citam citu.
Liktenīgā kafijas kanna
Katrs, kurš ir iesvaidīts KT daiļradē, zina, ka ar līdzīgi veidotu filmu – iznīcinošām, destruktīvām vīriešu rotaļām – viņš šokēja savā debijas darbā Trakie suņi/Reservoir Dogs (1992). Tikai atšķirībā no senās KT filmas, kurā gangsteri nodevās attiecību kārtošanai, Pretīgajā 8niekā viss ir komplicētāk. Nav skaidra šo cilvēku, kuri sapulcējušies iebraucamajā sētā, identitāte. Kas viņi ir, un ko viņi grib? Viņu vidū ir kāds sirms atvaļināts Pilsoņu kara ģenerālis (Brūss Derns), kuram izrādīsies saistība ar Semjuela L. Džeksona varoni – majoru Vorenu. (Te KT atļaujas estetizētu, bet jēgā pretīgu iestarpinājumu – pastāstu par pazemojumiem, kādiem Džeksona varonis kara laikā pakļāvis ģenerāļa dēlu.) Te ir kāds tips ar britu akcentu, kurš sakās esam Redrokas jaunais bende (Tims Rots) – vīrs, kurš pakārs Deiziju, tikko atlīdzību mednieks viņu nogādās Redrokā. Te ir kāds mīklains klusētājs (Maikls Medsens), kāds meksikānis un karstas kafijas kanna. O, kafija ir Minijas iebraucamās sētas īpašais piedāvājums! Kafija kļūs liktenīga nevienam vien no tipiem, kuri satikušies sniega ieputinātajā iebraucamajā sētā.
KT filmas sižets ir sacerēts raiti – galu galā viņš, par spīti savai progresējošajai vājībai pret (bezjēdzīgi) asiņainiem gegiem un nekritiskai kaifošanai par dažnedažādām asiņainām ļerpatām, kas tikko vēl bijusi dzīva radība, ir lielisks stāstnieks. Pretīgais 8nieks ir nominēts Zelta globusam par scenāriju. Kāpēc lai šādu reveransu neatkārtotu arī Oskara nomināciju lēmēji?
Perversā bauda
Filmas intriga, konflikts atklājas pamazām (varbūt pārāk lēni), un nav nekāda morāla attaisnojuma sabojāt KT cienītājiem šīs filmas perverso skatīšanās baudu. Tālab Pretīgā 8nieka sižetu likšu mierā, vien piebildīšu, ka atslēgas personāžs šajā asiņainajā putrā ir sieviete. Drostaliņa Deizija – vārava ar uzdauzīto aci, kurai filmā tiek izsisti vairāki zobi, iešļāktas sejā ne tikai ēdiena paliekas un karsti dzērieni (te nu roku iemēģinājis Kurta Rasela atlīdzību mednieks), bet arī asiņu putra – un nevienu reizi vien. KT jau ir paguvis saņemt verbālu brāzienu no amerikāņu žurnālistiem par sieviešu nīšanu. Savukārt aktrise Dženifere Džeisone Lī, kura atveido Deiziju, nav satraukusies par savas miesas daili filmēšanas laikā. Tik daudz asins krāsas, kā viņai, nabadzītei, reti kurai aktrisei ir nācies paciest uz sava ģīmja un rumpja – turklāt teju visā filmas garumā.
Īsti negribas iedziļināties KT psiholoģiskajās niansēs, kālab viņš pēkšņi ir kļuvis par tik zvērinātu sieviešu nīdēju, atsakoties, teiksim, no filmas Nogalināt Bilu sludinātajiem sievietes kā svētās atriebējas cēlajiem ideāliem. Iespējams, ar KT psihi viss ir kārtībā, un viņš vienkārši postmodernista nesātībā un nihilismā oponē tradicionālajam Amerikas vesterna žanram, kurā sieviete pamatā ir baltā dūda, katra kovboja apsolītās laimes zīme. Ar vellatu Deiziju nevienam nekas nespīd. Ja jāskaita mērgļi un pretekļi, kuri rosās KT filmā, neatstāj sajūta, ka to ir daudz, daudz vairāk nekā nieka astoņi. Jā, KT oponē arī vesterna dinamikai un videi – prērijām, klajumiem –, kurā ierasti norisinās vesternu darbība. Lielākā daļa filmas notiek istabā – slēgtā telpā, kas tikpat labi varētu būt arī teātra skatuve.
Starp citu, KT filmas komponista godā ir uzaicinājis žanra klasiķi Ennio Morrikoni, kurš ir sacerējis mūziku Serdžo Leones spageti vesterniem. Turklāt Pretīgais 8nieks ir uzņemts ekskluzīvajā retro formātā Ultra Panavision 70 mm, kas ļauj iegūt izteiktu platekrāna formātu un pamatā ir raksturīgs 60. gadu filmām. To var atļauties tikai KT!
Ennio Morrikones līdzdalība šajā projektā ir patīkams atgādinājums par vesterna pagātni, pie kuras tad arī gribas atgriezties, nomazgājot lipīgi asiņainās rokas pēc šīs KT brutālās aušības.
Pretīgais 8nieks/The Hateful Eight ***
Vesterns. ASV. 2015. Režisors Kventins Tarantīno
Lomās Semjuels L. Džeksons, Kurts Rasels, Dženifere Džeisone Lī, Voltons Goginss, Tims Rots, Maikls Medsens, Brūss Derns, Čenings Teitems u. c.