Kā tur latviešu tautas dziesmā bija – "mēs pavisam bijām četri, kas viens otru nenodod", vai? Labi, viņi nav nekādi latvju nacionālā varoņa Kaupēna algotņi, bet gan dažādu specdienestu speciālie aģenti ar licenci nogalināt. Un nodot savus biedrus – tas ir kā divus pirkstus apčurāt.
Spiegi slepkavnieki
Viņi, spiegi slepkavnieki, pensijā ir trīs, četri, nē, seši, un viņus sauc Brūss Viliss, Džons Malkovičs, Helēna Mirena, ir arī Mērija Luīze Pārkere, entuziastiska Teksasas provinciāle pašdarbniece, kurai sāk nokārtoties privātā dzīve ar Frenku Mozesu, tfu, Brūsu Vilisu, kad uz apvāršņa parādās vēl divi aģenti – šizoīds maniaks, kas apsēsts ar atombumbām (protams, sers Entonijs Hopkinss), un seksapīlā Brūču Viļa eksdraudzene – krievu spiedze/dubultaģente Katrīnas Zetas-Džonsas joprojām efektīgajās formās. Un savstarpējais ņigu-ņegu var sākties.
Ievērojot Krievijas slavenākā čekista, tagadējā prezidenta VP sakāmo, ka tādi "bijušie spiegi nemēdz dabā būt", arī pirms trim gadiem komerciāli veiksmīgi izšāvušās komēdijas Red turpinājums Red 2 turpina šo tradīciju – Helēnas Mirenas varone pensionāre – speciāliste ienaidnieku apšaušanā jeb vienkārši izcilā snaipere – saņem slepenu sava kantora MI 6 pasūtījumu – nogalināt Brūsa Vilisa varoni, jo amerikāņu specdienestu pārstāvis "pārāk daudz zina" (par ko, protams, uzreiz informē savu tuvo pārokeāna draugu). Mērijas Luīzes Pārkeres varone bažījas, ka ar vecās brūtes (nekauņas Zetas-Džonsas) parādīšanos pie horizonta viņas tagadējam draudziņam Brūsam uznāks vīrišķās apliecināšanās lēkme un viņš kādu nebūt kustīgu objektu provēs nogalināt. Tāpēc MLP paslepen pati apguvusi dažādus spiegu gājienus un, ja vajadzēs, liks tos lietā, teiksim, potenciālās mīlas sāncenses neitralizēšanā. Tikpat paranoidālām fobijām apsēsts ir Džona Malkoviča varonis, kurš visur, pat universālveikala plauktā un atejpodā saskata potenciālus terora draudus un nemitīgi inscenē personīgo nāvi (tāda slēpšanās rotaļas variācija). Plus Brūsam nākas tikt galā ar aptrakušo atomfiziķi (Hopkinsu). Plus – Maskavas policistiem ar korejiešu killeru (simpātisks jaunais aktieris Lī Bens Hons), kaut gan filmas realitātē korejietis izsvaida krievus kā cālēnus kādus. Plus efektīgas pirotehniskās ainas Parīzē un Maskavā (Kremlis gan ir filmēts Londonas ostā).
Papildināts komikss
Komēdija, kuras inspirācijas avots ir aukstā kara laikā populārs amerikāņu komikss, patīkami pielāgota mūsdienu situācijai – te ir gan internetā noplūdināti specdienestu un to aģentu noslēpumi (hallo, WikiLeaks!), gan antikorejiskā paranoja, kas tagad lekni plaukst un zeļ Holivudas filmās, jo krievu specdienesti tagad taču ir ja ne draugi, tad vismaz (intīmās) sadarbības partneri. Taču jaukākais, ko var teikt Red 2 sakarā, ir tas, ka sīkvels ir izdevies labāks un asprātīgāks par pirmo filmu. Un tā Holivudā mēdz notikt reti.
Vēl viena labā ziņa ir tā, ka augstākās raudzes aktieri, kas ņemas dauzīties šajā projektā, protams, laiž muļķi un tēlo "paši sevi", taču bauda skatīties uz šādu muļķošanos, ja to ar karalisku vērienu dara Helēna Mirena (divkārtējā Elizabete kā nekā), pasaules kino emblemātiskākais maniaks Entonijs Hopkinss (atomfiziķis ar cilvēkēdāja Hanibala Lektera manierēm – tas ir skatīšanās vērts!) vai mūžīgi mūžos nolemti jaukais Cietais Rieksts Brūss Viliss, un arī garīgi aptaurēto sociopātu Džonu Malkoviču skatītājs uztver ar sirsnīgu līdzjūtību. Un pat Katrīnas Zetas- Džonsas vampīriski enerģiskais piesūciens – skūpsts ir krietni vairāk nekā vienkāršs krievu dāmas Katjas skūpsts. Bet smejoties tomēr neaizmirsīsim – slepeno dienestu aģenti, tāpat kā komunisti, "bijušie" nemēdz būt.
Red 2
Spriedzes filma, komēdija. Režisors D. Parizo. Lomās K. Zeta-Džonsa, H. Mirena, B. Viliss, Dž. Malkovičs u. c.