Filmas Viņa recenzija. Tikai viņa

Tikpat labi es būtu varējusi likt mierā gan Izabellu Ipēru, gan filmu Viņa/Elle (2016), kura no rītdienas, 10. februāra, būs skatāma kinoteātrī Splendid Palace. Pirms divām nedēļām KDi publicēja Parīzē tapušu izvērstu ekskluzīvu interviju ar Izabellu Ipēru. Māksliniece dalījās pārdomās gan par savām jaunākajām filmām, gan par izredzēm saņemt Amerikas augstākos apbalvojumus kino jomā, gan par lomām teātrī, kuras savām acīm būs izdevies baudīt vien retajam. Intervijā bija lieliski notverts Izabellas Ipēras tipiskais publiskās uzvedības stils – inteliģenti, bet atturīgi, ļoti atturīgi...

Ģēniju spīvums

Galu galā visa šī intervēšanās spēle māksliniecei vienmēr bijusi obligāta piedeva pie viņas īstās stihijas – būt spēles laukumā, būt kameras acs priekšā, būt uz skatuves. Šajā spēles dimensijā Izabellai Ipērai neeksistē robežas – morālās, tikumiskās, puritāniskās –, neeksistē aizspriedumi (ak dies, ko par mani padomās, uzrakstīs, mēļos un tenkos).

Viņa ir diža, jo ir absolūti brīva. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Izabella Ipēra vienmēr ir bijusi mana kolēģa kritiķa Normunda Naumaņa mīļākā aktrise. Līdz galam nevajag ticēt viņas tekstiem un intervijām – Izabella Ipēra ir un paliek aktrise. Man pašai ir gadījies būt divos pasaules punktos, kuros Izabella Ipēra kardināli atšķirīgi traktēja savu personīgo pieredzi, pielāgojoties, tā teikt, ģeopolitiskajai konjunktūrai. Hameleons dzīvē, kurš mākslā spēj sasniegt ģenialitātes spīvumu.

Izabella Ipēra ir nospēlējusi vairāk nekā 130 lomu kino, to vidū ir šedevri. Tāda ir viņas atveidotā loma austriešu režisora Mihaela Hanekes Klavierskolotājā/The Piano Teacher (2001) – filmā skandālā, filmā emocionālā satricinājumā –, kura, pateicoties aktrises sniegumam, kļuva par vienu no XXI gadsimta pirmās desmitgades ievērojamākajām Eiropas drāmām. Izabella Ipēra satricināja, pārkāpa robežas mazohistiskas, vientuļas mūzikas skolotājas lomā, kura izdzīvo satricinošu emocionālo attiecību pieredzi ar gados daudz jaunāku studentu. 15 gadu vēlāk Izabella Ipēra nospēlējusi šoka efekta ziņā līdzvērtīgu, tikpat sarežģītu lomu filmā Viņa, kuru uzņēmis Pols Verhovens.

Holivudas erotomāns

Viņa bija viena no pērnā gada Kannu kinofestivāla konkursa programmas filmām (tāpat kā Džima Džarmuša Patersons/Paterson (2016) – vēl viena Rīgas repertuāra aktualitāte), kas intriģēja, solot divu eksplozīvu, provokatīvu talantu savienību – Izabellas Ipēras un Pola Verhovena kopdarbu.

1938. gadā Nīderlandē dzimušā un karjeru sākušā režisora populārākie darbi ir saistīti ar Holivudu – Pols Verhovens uzņēmis Amerikas popkultūras vēsturē nozīmīgas filmas, to vidū ir Robokops/RoboCop (1987), Atcerēties visu/Total Recall (1990) un Pamatinstinkts/Basic Instinct (1992). Mākslinieka spilgtākie darbi veidoja 80.–90. gadu Holivudas blokbasteru kanonu.

Kas kopīgs ir Holivudas klasiķim Polam Verhovenam un Eiropas ikonai Izabellai Ipērai, kura laiku pa laikam, taču reti nospēlē pa lomai arī amerikāņu filmās? Svarīgi atcerēties, ka Viņa ir Eiropas kino darbs – Francijas, Vācijas un Beļģijas kopražojums –, tās darbība risinās Francijā.

Pēdējos gados Pols Verhovens no Holivudas blokbasteru biznesa ir attālinājies un strādā Eiropā. Par vienu no viņa Holivudas karjeras zemākajiem punktiem tiek uzskatīta filma Šova meičas/Showgirls (1995), kuru savulaik kritiķi noslaucīja no zemes virsmas, pasludinot par absolūtu trešu – lētas erotikas, sekspluatācijas un bezgaumības apvienojumu. Iespējams, šī reakcija bija pārspīlēta, bet 90. gadu erotiskā grāvēja Pamatinstinkts autora Holivudas karjeru tā ievainoja.

Erotika Polu Verhovenu ir interesējusi vienmēr; otra viņa tematiskā un žanriskā izvēle ir futūristiskā fantastika. Pamatinstinktā režisors ekspluatēja Šāronas Stounas iemiesoto femme fatale asprātīga, dramaturģiski groda trillera uzbūvē.

Šova meičās viņš pārāk aizrāvās ar striptizētāju profesijas blakņu izpēti, savukārt filmā Viņa, kas ir brīva no Holivudas kino biznesa ambīcijām, viņš atļaujas eleganti ironizēt, vispārināt, radīt precīzu konkrētu indivīdu psihes uzšķērdumu un iedarbīgu spriedzes drāmu, kuru skatoties var "spiegt un zviegt" – baidīties un smieties vienlaikus. Vārdu sakot – bariņš zaķu ar vienu šāvienu! Tādu precizitāti, eleganci un dzelkstīgu ironiju no Pola Verhovena neviens vairs negaidīja.

Atspirdzinošā bauda

Izabella Ipēra filmā Viņa atveido situētu videospēļu ražotājfirmas īpašnieci Mišelu Leblānu, kura bargās kundzes tonī dresē savus padotos, lai viņi sasniegtu izcilību kārtējā brutālā un komerciāli sekmīgā produkta radīšanā. Salīdzinot ar šīm datorspēlēm, Verhovena 90. gadu Holivudas filmas ir naivas tikumības pumpuri!

Mišela dzīvo pārtikušu dzīvi lielā, eleganti mēbelētā savrupmājā, kur arī kļūst par izvarošanas upuri. Viņai uzbrūk vīrietis maskā. Mišela par uzbrukumu policijai neziņo – tikai nedaudz vēlāk kā nebūtisku faktu piemin vakariņās – draugu vidū ir viņas kolēģe ar vīru, ar kuru Izabellas Ipēras varoni saista attiecības. Mišelai ir pieaudzis dēls, un viņas dzimtas vēsturē ir kāds baiss noziegums, ar kura sekām viņai joprojām nākas rēķināties. Tāds ir stāsts, kurā nerakņāšos dziļāk, lai nesabojātu trillera skatīšanās atspirdzinošo baudu.

Jautājums – ko Pols Verhovens un Izabella Ipēra ir izdarījuši tik īpašu, tik izcilu, ka filma Viņa ir kļuvusi par vienu no pēdējo gadu Eiropas kino pamanītākajiem darbiem visā pasaulē? 2016. gada Kannu festivālā Izabellai Ipērai nezin kāpēc nepiešķīra balvu par labāko sieviešu lomu, kaut arī viņa to bija pelnījusi (aktrises kontā gan ir Kannu balva par Klavierskolotāju 2001. gadā un vēl viena 1978. gadā).

Viņa nesaņēma arī Eiropas Kinoakadēmijas balvu, kaut bija tai nominēta. Visdrīzāk filmas Viņa tēma – sievietes seksualitāte – un varones radikalitāte, arī morālā ambivalence Eiropai šķita pārāk izaicinoša. Tomēr, pateicoties Mišelas lomai, franču zvaigzne ir tikusi pie sava pirmā Zelta globusa Amerikā un ir izvirzīta Oskaram – tā ir viņas pirmā nominācija ASV galvenajai kino balvai, kuru ārzemju aktieri saņem reti. Lieki piebilst, ka Izabella Ipēra jau sen ir pelnījusi visus šos "suvenīrus".

Paradoksālākais ir tas, ka, par spīti filmas radikālismam un provokatīvismam, Izabellas Ipēras varonei var ticēt absolūti un bez ierunām – tik virtuoza ir aktrises prasme pamatot šīs ļoti kompleksās sievietes izvēles un rīcību, turklāt aktrise nezaudē spēju ironiski distancēties no tēla, kuru pati rada. Ironija ir šīs profesionāli virtuozi uzbūvētās drāmas – ar pamatīgiem trillera elementiem! – spēcīgākais ierocis, un tas attiecas uz abu dzimumu varoņiem, viņu vājībām, viņu biznesu, kā arī uz šo brutālo laiku, kurā paši jautri esam nojaukuši robežas un kritērijus, turklāt par virtuālajām zvaigznēm esam padarījuši kaķīšus. Starp citu, filmā zīmīgā lomā ir kaķis.

Bravo klasiķiem!

Viņa @@@@@

Elle

Režisors Pols Verhovens

Komēdija, drāma, trilleris. Francija, Vācija, Beļģija. 2016.

Lomās Izabella Ipēra, Lorāns Lafits, Anna Konsiņī, Šarls Berlēns u. c.