Izrādes Kaija recenzija. Plūmes Viktorija 2017

Ir vērts redzēt "Kaiju". Ne visi aktieri ir savu stilu izkopuši. E.Freibergs un M.Doveika ir izrādes centrs- spilgti, pārliecinoši, efektīvi atklāj mūsdienīgu Čehovu. Interpretācija lieliska.

Brīdī, kad sāc apšaubīt teātru izrāžu apmeklējumu mērķtiecību, ir vērts redzēt Kaiju

Zigmunds Skujiņš: Ja mēs aizlaidīsim ellē savu valodu, tad nekas neesam. ( "IR".2017.22.12.) Knuts Skujenieks: Tā jaunā valoda, tā svešā drupa, Tik bezmiesīga, drudžaina un strupa,Tā nāk no ekrāniem, no preses slejām. No prezentācijām, no modes dejām, Un pat uz ielas, garāmejot, skuķi To pamet tā kā izplūkātu puķi. (-) Tāds ir šis laiks. Pat vēji straujāk brāžas Un dižozoli augšupēdus gāžas... (-) Es klusi ceru: mani nenošaus, Par to, ka man ir netrenēta auss.

Mana visizjustākā līdzjušana tiek Ivaram Pugam un Jurim Lisneram. Lai arī viņi, kā var nojaust, nežēlo savu sexuālo enerģētiku izrādes labad, "bet pie savas pozas netiek, jo viņus nemītīgi kāds iztraucē". Ja recenzēšanu uz laiku pamet novārtā, tad nododas apskatiem, tad pasūtījumrakstiem, tad vēlas atgriezties pie recenzēšanas, viegli nav un nevar būt.

"Abus iestudējumus redzējušie var rīkot asprātīgāko mizanscēnu konkursu". Uvi, nevar, jo mizanscēnas ir aktieru izkārtojums telpā, bet baltu bikšu pucēšana ar putekļu rullīti un bārdas plucināšana- darbības, bet sarkšana- fizioloģija, pazīme, kas uzrāda asinsspiediena svārstības, arī liela kauna un kaisles gadījumos./ Hipnotiska balss. "skatītāji "hipnotizē" finiera sienu", lai arī ar visām pēdiņām, izsauc zāģēšanu, līdzvainīgi finiera bojāšanā, kas būs jāgādā no jauna./ " burtiski pagrūž režisoru " Ja jau "burtiski", tad jau Elmārs tagad staigā savainots, traumēts. Būs jāiet lūkot ar kādu šņapstu./ " līdzīgi kā saķeras mātes un zīdainīša skats" Cik mīļi un melodramatiski, ne jau velti Maija Doveika ir labākā otrā plāna aktrise ( iedomājieties, "Mežapīlē" galvenā sieviešu loma notaksēta kā otrā plāna, lūk, mūsu izcilo žūristu sasniegums!)/ "Daži laikmetīgi akcenti Ievas Strukas jaunajā tulkojumā un rekvizītos". Abi ir Strukas darinājumi, vai tomēr "izrādei pagatavotajos rekvizītos"?

" principiāli atšķirīgos sastāvus un turpināt vēl fantazēt par citiem krusteniskiem variantiem." ... nepieredzējušais prāts, veido pretrunīgas gleznas: redzu kāmi un sutru- nenoskaidrotas izcelsmes virumu. ( Stulbie angļi un postsexuālie vāci turpina, atvainojos, ņemties ar latviskās kamasutras palīdzību, es lepojos!) "Krustenisks variants" man asociējas ar citu, ne mazāk nozīmīgu iespēju, ko izsaka divu vārdu salikums "also plakaniski". Ko krustos? Mašas ar Medvenko vai 2 Ņinas pārmaiņus ar abiem Trigoriniem, vai visu personāžu neatkarīgi no dzimuma? Lai obligātā kārtā būtu krusteniski, vienam galvu varētu kārtot uz austrumiem ( rusiādiski), kājas uz rietumiem ( avangardiski), bet otram pārim galvu uz ziemeļiem (nordiski), bet rumpi uz dienvidiem ( nēģeriski). Ja jau tad jau- man domāt, ka vajadzētu atkal ieviest arī ČeC-hovs, jo mani māc nostaļģija, līdzīgi kā kritiķei pēc "raskladuškām".

" principiāli atšķirīgos sastāvus un turpināt vēl fantazēt par citiem krusteniskiem variantiem." Pirmo reizi laikam būtu "atšķirīGUS", otro, kā, piemēram, "atšķirīgos sniegumus..."/ "vēl" fantazēt. Tad jau iepriekšējais arī ir vien fantāzija./ "Fantazēt", manuprāt, būtu brīvi ļaut domām klaiņot, nemeklējot pamatojumu, "iztēloties"- ja tēlainību uzskatām kā visu mākslu pamatu, tad "tēlainība" ir ļoti konkrēta, tai pievienojas mākslinieka ( aktiera) pamatojumi, kas cenšas izskaidrot, kāpēc viņš vēlas tēlu redzēt, iemiesot tieši tādu un kam būtu jāsaplūst ar režisora ievirzi-koncepciju vai jānonāk pretrunā, opozīcijā./ "krusteniskiem variantiem"- tā kā tekstā rodama atsauce uz Kāmasūtru, lai gan apgāds "Zvaigzne" 21. gadsimta mīlniekiem izdevis "Kamasūtru", izdodot arī bagātīgi ilustrētu "KĀmasŪtru, pricipiāli un ietiepīgi palikšu pie latviskās "Kamasutras", vārda, ko dažkārt mēdz rakstīt arī dalītu. Tad vēl, ja lietotu abas garumzīmes, mans apgaismības laikmetu nepieredzējušais prāts, ve

"Kas gan Seņkovam šobrīd fakti"... Vai tas būtu latviski? Tad varbūt "Ko gan šobrīd Seņkovam izsacītu fakti"/ "raskladuškas" skan labāk lā "saliekamās", "izklājamās"gultas? Nu, bļin! "Vēlāk tas pārgāja." Varbūt izrādes laikā, paklanoties vai sastopot pēc izrādes? Vai kā, lūdzu? "kādam ir jāpieskata eksaltācija" Vai pati aizgrābtība, slimīga jūsma kā bacilis jāiesprosto kolbā un jāpārdod kādam pētniecības institūtam izmeklēšanai vai jāpieskata eksaltācijas pārņemtus ļautiņus? "/ tīra un skaidra kā ģitāras stīga"/ Šito stīgu gan gribētos redzēt vai vismaz spēt iztēloties./ "ko finālā pilnīgā tumsā rakstīja gailošā Sorina smēķa oglīte jau uz nāves gultas? " Laikam jau tēlaini domāts, redzēts ka oglīte IT KĀ raksta. Bet drīkst arī saprast, ka ir smēķi, kas bez uguntiņas un dūmiem rada ogli, ar ko var rakstīt, ne gaisā, bet uz gultas. Varbūt- Sorinam guļot uz nāves gultas?