Latvijas koncertdzīves ābolu ķocis. Eksperiments un izcilība Cēsu mākslas festivālā

Šo sajūtu radīja gan programma, gan lielais klausītāju skaits, gan īpašā gaisotne, kas valdīja ap koncertu.Justes Janulītes izvērstais, apmēram 40 minūšu ilgais jaundarbs Observation of Clouds (Mākoņu vērošana) fascinēja ar ļoti lēnu un statisku mūzikas plūdumu, kurā organiski sakausējās orķestra instrumenti un kora balsis. Skaņdarba attīstība gandrīz bez jebkādām formālām pieturzīmēm uztvērās kā konceptuāla ideja – mūzika izskanēja kā skaists sapnis, kurā nepieciešams iegrimt un aizmirsties.Otrs vakara akcents – Magnusa Lindberga Vijoļkoncerts intriģēja ar Evas Binderes solo. Kopumā soliste un orķestris teicami tika galā ar šīs sarežģītās partitūras interpretāciju. Teikšu atklāti, ka manu uztveri iespaidoja tas, ka esmu pazīstams ar šī skaņdarba ierakstu un biju pārsteigts, ka dzīvajā izpildījumā tas izklausās visai atšķirīgi. Tas attiecas gan uz balansu starp solistu un orķestri, gan arī uz solo vijoles skanējuma niansēm, kuras Cēsu zālē neizskanēja pietiekami reljefi. Taču, pretēji, piesaistīja dažādi citi aspekti - solista un orķestra virtuozitāte, Lindbergam raksturīgā muzikālā vitalitāte un spožā orķestrācija.Ieva Rozentāle Cēsu mākslas festivāls pilnbriedā! Salīdzinot ar vājo festivāla atklāšanas audiovizuālo pasākumu, tālākie notikumi atbilst apsolītajai devīzei "Eksperiments un izcilība"! Koncerta Šnē un domubiedri spēcīgākais iespaids – jaunās lietuvietes Justes Janulītes satriecošā Mākoņu vērošana. Aizveriet acis, iedomājieties, ka esat ļoti augstu, un mākoņi kā trīsošu skaņu blāķi slīd ap jums dažādos līmeņos, nokrāsās, faktūrās. Laika plūdums ir gandrīz apstājies, skaņas vibrē, ilgst, pārplūst, un to ir ļoti daudz. Bet mēs, koncerta klausītāji, vien sīki puteklīši milzīga skaņu un saskaņu sinerģijas procesa vidū... Kādā veidā mūziķiem, īpaši jau kora Kamēr... dziedātājiem, izkārtotiem starp orķestra instrumentu pultīm, izdevās skaņdarbu nointonēt, man palika noslēpums. Atjēgties pēc izcilā atskaņojuma lika skumja doma, ka mūsdienu mūzikas koncerta programmā šogad nebija neviena latviešu autora darba! Tas būtu bijis svarīgāk, nekā gaistoši poētiskā maigumā izdzīvotā Vāgnera Zigfrīda idille koncerta turpinājumā, ko labprātāk būtu klausījusies citā programmas salikumā. Savukārt Magnusa Lindberga Vijoļkoncerts atgrieza mūsdienu mūzikas realitātē. Tā tehniski komplicēto vijoles partiju, līdz detaļām pedantiski izstrādātu, izdzīvoja soliste Eva Bindere, bet visu koncerta koncepciju pārliecinoši, bez mazākās minstināšanās aptvēra Normunda Šnē precīzais diriģenta žests. Sinfonietta Rīga beidzot izveidojies par spēcīgu, pārliecinošu kamerorķestri, kura priekšnesumā jūt ne vien diriģenta, bet arī pašu mūziķu iekšējo pārliecību, kūsājošu enerģiju dzīvā savienojumā ar muzikalitāti un precizitāti.Inese Lūsiņa Šajā programmā diriģentam un mūzikas intelektuālim Normundam Šnē varam pateikties par diviem būtiskiem atklājumiem. Pirmais un visnegaidītākais bija festivāla pasūtījums, jaunās lietuviešu komponistes Justes Janulītes Mākoņu vērošana orķestrim un tajā integrētam korim (Kamēr…dziedātāji tieši blakus Sinfonietta Rīga mūziķiem) un Knuta Skujenieka dzeju, taču bez līdzskaņiem - kā vokalīzi. Vienreizējs, meditatīvs darbs ar faktūru kā telpiski tveramu substanci, kuras nesteidzīgās transformācijas ļauj izbaudīt bezgalīga lidojuma un mirkļu mūžību. Otrs atklājums — mūsu Eva Bindere ārkārtēji sarežģītajā, virtuozajā, spriedzes pilnajā un spēlei neparocīgā Magnusa Lindberga vijoļkoncerta atskaņojumā Būtu nepiedodami, ja ieguldītais titāniskais darbs un tā spožais rezultāts tā arī paliktu vienīgajai reizei. Lai apgūtu šo nošu materiālu, to vispirms ir fanātiski, ar Sīzifa neatlaidību «jāgrauž» pa taktij, tāpēc vijolnieki nebūt neraujas spēlēt skanējumos tik interesanto, taču biedējoši grūto vijoļkoncertu. Bindere paveikusi gandrīz neiespējamo, turklāt viņas rokās šī mūzika nevis tikai skrien pa galvu pa kaklu uz priekšu, bet runā, jo ir izteiksmīgi artikulēta. Savukārt orķestris, neraugoties uz tipisko Mocarta sastāvu (stīgas ar dažiem pūtējiem: divas obojas, divi fagoti, divi mežragi), uzplauka iluzorā simfoniskā krāšņumā.