2011./2012. gada teātra sezona. Kas pārsteidz jūs?

MAnuprāt, ĀDA @ ĢIT bija ģeniāla, lielisks aktieru darbs, lieliska latviešu dramaturģija, izcils režisora darbs un arī tērpi un mūzika fantastiska. un pie visa TIK ļoti aktuāli un laikmetīgi!

Visvairāk mani latviešu teātrī p ā r s t e i d z tas, ka divi cilvēki, kuri vienu un to pašu izrādi skatījušies katrs savā vakarā, var nonākt savādā strupceļā, jo viņi nespēs vienoties, ka patiesi redzējuši tās pašas lugas incenējumu tai pašā teātrī. Jā, tik atšķirīgs tagad var būt sniegums no reizes uz reizi. Šai sakarā īpaši grībētu uzteikt Mirušās dvēseles. Lai arī tā nav pagājušās sezonas izrāde, tomēr repertuārā ir saglabāta un joprojām pastāv kā hiperbolizēta veiksme, lai arī, kā saka, pa vīlēm izirusi. Vai Gogoļa romāna interpretācijas ass NT būtu M. Brūvera atveidotā sunīša daudzkārtējā čurāšana uz vairāku personāžu biksēm? Publikas nedalītā atsaucība un smieklu vētra ienesa dzīvību, daudzkārt jau teātra vēsturē pielietotajā kastē (skatuve skatuvē), kur vīrieši,ak, cik svaigā un oriģinālā kārtā, bija pārtapuši sievietēs. Iet prom bija kauns, jo starpbrīža nebija. Osedžas zeme bija sevišķs pārsteigums, it īpaši iepazīstoties ar to, ko mūsu teātra smalkmehāniķes savās izteikās bija dvesušas laikrakstos pēc pirmizrādes. Ieteikums: lai tak tās gudrītes pakustina savus torsus un aiziet pavērot gadījumus, kad izrāde laika gaitā pinveidojas. Nepiekritīšu viedoklim, ka aktrises vien triumfēja. Lieliskas bija gan Jančevska, gan Kugrēna, gan Kažociņa, gan Gaismiņa... Savkārt Cauka, iespējams, ka aiz reti piedzīvotās pārslavēšanas, sevi mazliet par daudz apzinājās un līdz ar to pārcentās, nevilšus atgādinot kādreizējās zviedzošās un rēcoši atraktīvās A. Kantānes lomas DT. Arī kungi bija precīzi, smalki savos tēlos, nebūs pārspīlēts, ja teiktu pat nevainojami- Anže, Skanis, Lisners, Hiršs, Manjakovs...V. Sīļa nopelns, varbūt kļūdos, vislielākā mērā uzteicams kā spēja strādāt un kopīgi radīt saskaņotā, vienotā ansamblī, izmantojot skaidri izvirzītam mērķim visus izrādes komponentus. Itin gara un piesātināta izrāde, kuras darbība neatslāba un attīstījās, nepagurstoši vedot uz kulmināciju. Sen neredzēts gadījums- īsts ansambļa kopības un mākslinieciskas augstvērtības piemērs. Izklaides žanrā kā lieliskus komēdijas tēlu radīšanas prasmes meistarus gribētu uzteikt Lasmani ( Šveiku) un Liepu ( Lukašs) Valmieras Šveikā. Ne viņi uz rokām staigāja, ne atražoja skatītāju uzmīļotus paņēmienus, kā to bieži varam redzēt, piemēram, DT. Varbūt pārskatiet savas pašievēlētās komisijas sastāvu un tad pārdomājiet, vai vajadzētu rakstīt, ka sezonu vērtē v a d o š i e teātra kritiķi. Varbūt varētu teikt arī pieticīgāk.

Nū...Mani 2011/2012.sezonā visvairāk pārsteidza Spēlmaņu nakts nominācijas. Lai gan mani gandrīz katru gadu pārsteidz. Bezgalīgs snobisms + savējo būšana. Tikai ar balvu ir stipri par maz, lai publika kādu atzītu par Režisoru vai Aktieri. Bet nu lai jau tiek vismaz kaut kas...No pasaulīgās godības...

Elita Kļaviņa Jaunā Rīgas teātra "Mušā", neticēju, ka viņa spēj būt tik izcila Aktrise. Viņas Alīde ir vienlaikus tik konkrēta un vispārinoša igauņu (latviešu!) sieviete, ka izrādes laikā vēstures milzu kamols saveļas mazā, ciešā lodītē un trāpa tieši sirdī. Vilis Daudziņs Jaunā Rīgas teātra "Oblomovā". Jau kuro reizi Daudziņš pārspēj pats sevi , teju 4 stundas liekot smieties, skumt un just līdzi teju 100 gadīgajam Zaharam un radot absolūti ģeniālu aktierdarbu. "Pūt vējiņi" Liepājas teātrī - Rainis, Lācis, Elsbergs un Džilindžers beidzot rada un rāda nevis latvieti muļļu, bet latvieti kaislīgo. Spēcīgi un iedvesmojoši.