"Taču es biju nepacietīgs un uzprasījos uz vēl vienu kamerīgāku izrādi," stāsta režisors, kura veidotās Ziloņa dziesmas pirmizrāde notiks jau šo piektdien, 16. oktobrī, plkst. 19 Dailes teātra Mazajā zālē, lai pēc pusgada spertu nākamo soli - Dailes teātra Lielās zāles plašajā iespēju laukā.
Pēc Latvijas Nacionālās operas direktora amata zaudēšanas 2013. gada septembrī Andrejs Žagars kā režisors ir veidojis vairāku operu iestudējumus dažādās pasaules vietās - Riharda Vāgnera Tanheizeru Prāgā, Riharda Štrausa Salomi Honkongā u. c. "Tur tu vienmēr esi viesis, savukārt Dailes teātrī es sajutos kā atgriezies mājās," apgalvo mākslinieks, kurš pēc ilga pārtraukuma strādā dramatiskajā teātrī. "Šis laika nogrieznis ir bijis ļoti blīvs ar operu saistītiem notikumiem, taču, atrodoties un darbojoties šajās telpās, šķiet, ka ir pagājuši tikai daži gadi," viņš atgādina par lietu relatīvo dabu.
Izrādes kino saknes
Savai debijas izrādei dramatiskajā teātrī Andrejs Žagars ir izvēlējies kanādiešu dramaturga Nikolā Bijona pirmo lugu, kas pirmizrādi piedzīvojusi 2004. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs. "No sava darba kabineta slimnīcā ir pazudis ievērojams psihiatrs. Pēdējais, kurš ārstu redzējis, ir viņa pacients Maikls. Mēģinot noskaidrot pazušanas iemeslus, slimnīcas vadītājs dakteris Grīnbergs iztaujā pacientu. Savukārt Maikls, manipulējot ar dakteri Grīnbergu, iesaistās smalkā psiholoģiskā spēlē, kas izvēršas grēksūdzē," Dailes teātra mājaslapā tiek pieteikts jaunais iestudējums.
Ar šo materiālu Andrejs Žagars pirmo reizi iepazinies kā kanādiešu režisora Šarla Binamē 2014. gadā radīto ekranizāciju, kurā galveno lomu atveidoja Ksavjērs Dolāns. "Es biju pārliecināts, ka viņš ir spilgta uzlecošā zvaigzne režijā - jauns, drosmīgs, provokatīvs -, taču nevarēju iedomāties, ka viņš ir tik izcils aktieris," raksturo režisors. Divdesmit sešus gadus vecā Kanādas brīnumbērna kontā jau ir piecas pilnmetrāžas spēlfilmas. Patlaban viņš strādā pie darba Tas ir tikai pasaules gals/It's Only the End of the World ar lielisku franču aktieru ansambli - Vensānu Kaselu, Gaspāru Uljelu, Marionu Kotijāru un Leu Seidū.
Patiesības barometrs
Izrādē piedalās trīs aktieri - Gints Grāvelis (Maikls Alīns), Juris Kalniņš (dakteris Grīnbergs) un Esmeralda Ermale (mis Petersone). "Es ļoti priecājos par viņas panākumiem režisora Dmitrija Petrenko izrādē Visas viņas grāmatas, kur viņa bija spoža," akcentē Andrejs Žagars, kurš pēdējos gados kļuvis par aktīvu Latvijas teātra skatītāju. Sākumā aktieru un viņa starpā bijusi abpusēja cieņa, kas laika gaitā pāraugusi abpusējā uzticībā. "Torte ir uzcepta, tagad to dekorējam ar riekstiem un marmelādi," nedēļu pirms Ziloņa dziesmas pirmizrādes sarunā ar Dienu atklāja režisors, salīdzinot uzveduma tapšanu ar kulināriju.
"Man ir svarīgi, lai iestudējums būtu pārliecinošs un ticams," savu galveno uzdevumu ir izvirzījis Andrejs Žagars, kurš to ir mēģinājis risināt kopā ar viņam uzticētajiem aktieriem. "Es pats kā skatītājs vispirmām kārtām nealkstu jaunatklāsmi katrā interpretācijā, bet gan noticēt aktieru atveidotajiem varoņiem, viņu savstarpējām attiecībām un notiekošajam uz skatuves, rosināt savu fantāziju un emocionālo atmiņu - ja es nevaru noticēt, es nevaru līdzpārdzīvot un gūt katarsi," teic režisors, kurš patiesības neesamību iestudējumā salīdzina ar šķību dziedāšanu operā, kas neļauj ļauties brīvai izrādes baudīšanai.
Trīs māsu stāsti
"Es ar lielu nepacietību gaidu Trīs māsu mēģinājumu sākumu, tur būs daudz personāžu, un varēšu izmantot savu operas inscenējumu pieredzi," ar neviltotu sajūsmu par nākotnes iecerēm stāsta Andrejs Žagars, kurš savā daiļradē ir iestudējis 20 operu 11 valstīs. Teātrī tik bieži interpretēto Čehova lugu Dailes teātris piesaka kā poētisku, rūgta optimisma pārpilnu stāstu, kas uzrakstīts 1900. gadā, bet vēl aizvien nav zaudējis aktualitāti cilvēku vēlmē būt mīlētiem, atzītiem, sargātiem. Lai uzrunātu Dailes teātra skatītāju pēc iespējas tiešāk, režisors ir gatavs tās darbību pārcelt laikā un telpā.
Dailes teātra jaunās sezonas atklāšanas preses konferencē tā mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers izteica cerību, ka šajā iestudējumā Andrejam Žagaram izdosies ielikt zināšanas par aktuālajiem procesiem, jo viņa erudīcija par pasaules režisoriem esot neticama. "Viņš var stundām stāstīt par visiem Kšištofa Varļikovska daiļrades attīstības posmiem," piemēru min mākslinieciskais vadītājs. Šekspīra afrikāņu stāsti - Andrejs Žagars izceļ vienu no poļu režisora izrādēm, kurā apvienotas trīs angļu dramaturga lugas ar citu autoru tekstiem: "Kā to var izdarīt? Tev nepietiek būt talantīgam, tev jābūt ģēnijam," viņš uzskata.
Romantika nemieru laikā
Uz jautājumu, cik ilgi viņā ir gruzdējusi doma par pievēršanos dramatiskā teātra režijai, Andrejs Žagars atbild: "Ja runājam tautas valodā, man jau sen ir niezējuši nagi tam pieķerties klāt," atzīst mākslinieks, kurš uz operas skatuves iestudējis smalkas spēles tādos darbos kā Dmitrija Šostakoviča Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta, Pētera Čaikovska Pīķa dāma un Džuzepes Verdi Trubadūrs, kur ir sarežģītas attiecību līnijas un kurās ir jāpalīdz solistiem radīt spilgtus un pārliecinošus tēlus, jo mūsdienās visi pret viņiem izturas kā pret dramatiskā teātra aktieriem un tikai ar vokālās mākslas profesionālu pārvaldīšanu ir par maz.
Andrejs Žagars stāsta, ka nākotnē viņš gribētu darboties gan dramatiskā teātra, gan operas režijā. Viņa tuvākajos plānos ir franču komponista Žila Masnē operas Manona iestudējums, kura pirmizrāde notiks 29. janvārī Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Akadēmiskajā muzikālajā teātrī. Viņš atklāj, ka šīs izrādes darbību ir pārcēlis uz 1968. gada studentu nemieru pārņemto Parīzi. "Ļoti romantiskā, dažbrīd pat saldā mūzika uz tā laika fona ir labs veids, kā izstāstīt šo stāstu," uzskata režisors, kura komandā ir scenogrāfs Reinis Suhanovs un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka.
Tuvākās Ziloņa dziesmas izrādes - 16., 20., 21. oktobrī, 4., 11. novembrī un 1., 12. decembrī.