Jaunā Rīgas teātra darbinieku atklātā vēstule
adresēta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam un Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam, un to parakstījuši 72 JRT darbinieki.
"Mēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Vēstulē pausts: "2017. gadā rudenī atstājām teātra vēsturisko ēku un jau sesto teātra sezonu aizvadām Miera ielā 58a. Šo gadu laikā pasaulē ir notikušas trīs olimpiskās spēles, Lielbritānija ir izstājusies no Eiropas Savienības, ir piedzīvota Covid pandēmija un divi ASV prezidenti, Latvijā ir notikušas divas Saeimas un divas pašvaldību vēlēšanas, XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki un XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, uzbūvēta Latvijas Universitātes Zinātņu māja (20 000 m2, 2017-2018), kultūras un izklaides centrs Hanzas perons (2800 m2, 2017-2019), kultūras centrs Siguldas Devons (3453 m2, 2016-2018), Muzeju krātuve (34 000 m2, 2017-2019), kultūras centrs Ulbrokas pērle (4954 m2, 2017-2020), Ventspils koncertzāle Latvija (6883 m2, 2020-2022), zinātnes centrs Vizium Ventspilī (6270 m2, 2019-2022), veikta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā (2018-2021), Rīgas cirka pārbūves pirmā kārta (4850 m2, 2021-2022) un realizēti citi izglītības un kultūras ēku būvniecības projekti, kuri diemžēl pamatā ir privātu investoru vai pašvaldību pārvaldībā. Esot pagaidu telpās Miera ielā, sešu sezonu laikā Jaunajā Rīgas teātrī (turpmāk – JRT) esam radījuši 40 jauniestudējumus un līdz šīs sezonas beigām būsim nospēlējuši vairāk nekā 1500 izrādes, esam izskolojuši jaunos JRT aktierus un dubultojuši JRT aktieru trupu.
Šo sešu sezonu laikā, ko ir piedzīvojusi mūsu ēka? Divus līgumus ar būvniecības kompānijām, trīs VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājus (kopumā kopš projektēšanas sākuma 2013. gadā tie bija vismaz seši), ziemu bez jumta, neskaitāmas sapulces, solījumus, nodošanas termiņu pārlikšanu ik gadu un projekta sadārdzinājumus.
Par ēkas rekonstrukciju atbildīgā valsts kapitālsabiedrība Valsts nekustamie īpašumi (turpmāk – VNĪ) līdz šim nav spējusi veiksmīgi novadīt un pabeigt 9767 m2 lielas ēkas rekonstrukciju un arī šobrīd nespēj nosaukt pamatotus termiņus projekta noslēgšanai. Rekonstrukcijas termiņu pagarinājums ir viens no būtiskiem riskiem nepieciešamajam finansējuma pieaugumam arī nākotnē. Neatbalstām VNĪ atbildības novelšanu uz darbu izpildītājiem – būvnieku pārstāvjiem vai apakšuzņēmējiem, jo atbildību par ēkas rekonstrukciju valsts ir deleģējusi VNĪ, kura ir tiesīga arī iniciēt attiecīgo normatīvo aktu un procesu izmaiņas, ja tādas ir nepieciešamas. Publiskā komunikācijā VNĪ savu atbildību neatzīst un visu vainu noveļ uz būvniekiem, likumiem un pasaules krīzēm. Iespējams, valstiskā līmenī ir jāizvērtē kultūras iestādēm paredzēto ēku pārvaldības modelis un to būvniecībai/rekonstrukcijai jāpiesaista cits būvniecības projektu vadītājs. Ja VNĪ patstāvīgi nespēj apzināt sava organizētā un pārvaldītā procesa trūkumus un neredz iespēju, kādi uzlabojumi ir jāveic, valsts institūcijām, kuru pakļautībā VNĪ darbojas, ir jāiesaistās.
Mēs atbalstām JRT mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa š.g. 18. janvārī publiskoto paziņojumu un vēlreiz apliecinām, ka februārī JRT notiks pēdējā pirmizrāde šajā sezonā teātra pagaidu telpās Miera ielā 58a. Jauniestudējumus, kas bija iecerēti un jau gatavoti Lāčplēša ielas zālēm 2023. gada pavasarī, šajā sezonā skatītājiem nepiedāvāsim.
Aicinām rast risinājumus un nodrošināt JRT atgriešanos mājās 2023. gadā."