Pirms nedēļas pazīstamais krievu režisors un Maskavas Gogoļa centra vadītājs Kirils Serebreņņikovs sociālajā tīklā Facebook ierakstīja: "... gribas iestudēt Cabaret... īstais laiks!" Kurš spēlēs? – viņš uzdeva jautājumu. "Cik es zinu, pirms dažām dienām Kirils Serebreņņikovs bija Rīgā un ar Ojāru Rubeni runāja par teātri," sarunā ar KDi atklāj Indra Roga, ar kuru mēs satiekamies īsu brīdi pirms viņas iestudētā Kabarē pirmizrādes. Šī ir jau otrā reize, kad abu režisoru ieceres sakrīt. "Arī Zojka pārklājās," viņa atceras par Mihaila Bulgakova lugas Zojkina kvartira iestudējumu Valmieras teātrī.
Ūdens uz dzirnavām
Doma par radošās trijotnes Džo Māsterofa, Džona Kendera un Freda Eba Brodvejas mūzikla uzvešanu pirms gada radās Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim. "Tajā brīdī sajūta par Kabarē bija pilnīgi cita, bet, mainoties situācijai pasaulē, izrādījās, ka šis stāsts ir baisi aktuāls – tas, kas šobrīd notiek, ir kā ūdens uz dzirnavām," akcentē Indra Roga. Tas vēsta par jaunu kabarē dziedātāju Salliju Boulzu un amerikāņu rakstnieku Klifu Bredšovu 1930. gadā Berlīnē. Stāsts risinās uz satraucošu notikumu fona – pie varas nāk nacisti. Muzikālā izrāde Kabarē uz Nacionālā teātra skatuves ir uzvesta ar noteikumu, ka šajā stāstā neko nedrīkst mainīt.
"Jārunā teksts, kas ir uzrakstīts, jāspēlē notis, kas ir pierakstītas," paskaidro režisore. Vienīgais, ko Nacionālais teātris var izmantot no režisora Boba Foses 1972. gada leģendārās ekranizācijas, ir dažas dziesmas, piemēram, Mein Herr, kas aizstāj skaņdarbu The Telephone Song. "Atstājiet savas rūpes un raizes aiz durvīm! Dzīve jūs viļ? Aizmirstiet!" dzied aktiera Mārtiņa Brūvera atveidotais iekšā saucējs un ceremonijmeistars. Visus tekstus izrādei ir tulkojis dzejnieks Edvīns Raups.
"Pirmajā brīdī šķita jocīgi, ka dziesmas skan latviski, taču teksts mums ir labs – sulīgs un garšīgs," raksturo Indra Roga. Jauniestudējumā ir 18 muzikālu numuru. Izrādē piedalās meiteņu grupa Sus Dungo, kuras dalībnieces tiek dēvētas par latviešu indī popmūzikas fejām.
Uzdzīve pusbadā
Filmā Kabarē galveno varoni atveidojusi amerikāņu aktrise Laiza Minelli, kurai tā kļuva par mūža lomu un kuras darbs tika novērtēts ar Oskaru. Savukārt Nacionālā teātra Sallija Boulza, kuras lomas smagumu uz pusēm dala divas jaunās aktrises Agnese Cīrule un Rūta Dišlere, ir pavisam cita. "Galu galā iet vienā virzienā ar Laizu Minelli nav iespējams un nav arī vajadzīgs, jo taisīt copy–paste būtu muļķīgi," uzskata Indra Roga. Viņa norāda, ka mūzikla un filmas stāsti atšķiras, tāpēc arī tajos iesaistīto varoņu raksturi zīmējas atšķirīgi – ar savām labajām un sliktajām īpašībām un savu izvēli.
"Būtībā viņa ir nepareiza dīva," Salliju Boulzu raksturo Indra Roga. Viņas iestudētās izrādes varone ir ļoti vieglprātīga būtne, kura psiholoģiskā ziņā uzvedas kā 12 gadu vecs skuķis, nevis pieaugusi sieviete. Sallijas pievilcība slēpjas viņas domāšanā: visi cilvēki ir skaisti, lai arī kādi tie būtu. "Viņa sēž špagatā – ar katru kāju savā laivā – un ir atkarīga no slavas, dziedāšanas, sapņa, alkohola, aplausiem. Sallija vēlas, lai visi viņā iemīlas – katrs stabs," stāsta režisore. Vai viņai izdodas neievelties ūdenī? "Šo Berlīnes periodu var formulēt divos vārdos – uzdzīve pusbadā, kad cilvēki nezināja, kur un pie kā viņi paliks pa nakti," atbild Indra Roga.
Rītdiena var nepienākt
Cilvēki tajā laikā dzīvoja tā, kā dziedāja populārajā vācu starpkaru dziesmiņā Skaistais žigolo, nabaga žigolo!: "Skaistā pasaule, tu esi sadrumstalota. Un, ja tev lūst sirds, rādi priecīgu seju!" Pasaule bija pārdzīvojusi Pirmo pasaules karu, kuru cilvēki pēc iespējas ātrāk gribēja aizmirst – aizcirst durvis pieredzēto šausmu priekšā. Viņi ļāvās mūžīgiem svētkiem, jo tad, kad dzīves kardiogramma lēkā augšā lejā, tu izvēlies neraizēties un nodoties vieglai dzīvei un brīvām attiecībām, jo ģimenei vajag stabilitāti, bet to, ka mīl, atklāj par vēlu. "Berlīne tajā laikā bija kontrastu pilna – no spožuma līdz postam –, viss bija kļuvis legāls," par mūzikla galveno darbības vietu stāsta Indra Roga.
Kultūra šajā laikā piedzīvoja uzplaukumu – pēkšņi, strauji, spoži, krāsaini. Arī kino, kuram nacisti sāka dot naudu un izmantot propagandas nolūkos. "Muzikālās filmas kinokompānijā UFA turpināja uzņemt pat tad, kad sākās pilsētas bombardēšana," saka režisore. Tieši šī Eiropas lielākā filmu studija arī mūzikla Kabarē galvenajai varonei ļauj sapņot par pasaules slavu. "Es būšu liela kinozvaigzne, ja vien mani pirms tam nepiebeigs vīns un sekss," saka Laizas Minelli spēlētā varone ar glīti nokrāsotajiem zaļajiem nadziņiem. Tajā laikā cilvēki gribēja daudz un ātri, jo viņi instinktīvi juta, ka rītdiena var nepienākt.
Dievs ir miris
Mūzikla Kabarē darbība notiek 30. gados, kad individualizētais lēnām pāriet uz uniformēto un visi kopā dzied: "Nākotne pieder man" (kompozīcija Tomorrow Belongs to Me – I. A.). "Tas biedē," piebilst režisore. Indra Roga uzskata, ka tā laika un arī mūsdienu nelaimju sakne ir meklējama XX gadsimta sākumā, kad sabruka iepriekšējā vērtību sistēma. "Fjodora Dostojevska savulaik čukstus un paslepus uzdotajam jautājumam par Dieva eksistenci Pirmais pasaules karš pielika punktu un pasludināja, ka Viņa nav. Nogalināja augstāko instanci, par kuru cilvēks pasludināja pats sevi un parakstīja sev galu," domā Indra Roga. Pēc Pirmā pasaules kara piedzima patērētājsabiedrība, kura pastāv līdz šai dienai. "Mēs esam kā skudras, kurām ir sava renīte, pa kuru skriet," uzskata režisore.
Šajā vērtību sistēmas zudumā mēs vairs nemākam sarunāties un saprasties cits ar citu, jo "etimoloģija ir pilnīgs mežs". "Patlaban mēs visi esam slazdā, kas ir aizcirties, un es nezinu, kas būs tālāk," viņa piebilst. Kāpēc nevar piebremzēt? Sallija Kabarē finālā saka: "Man šķiet, ka nav iespējams apturēt notikumu gaitu." Pār pasauli mūsdienās valda cipariņi, strauji samazinās dzīvās enerģijas apmaiņa, un mēs lēnām kļūstam par mašīnām, kurām ir arvien mazāk sakara ar reālo dzīvi. Režisore cer, ka – lai tajā atgrieztos, nebūs nepieciešams karš. "Dīvaini, taču mana meita, kurai ir desmit gadu, nesen uzdeva jautājumu: mammu, vai būs Trešais pasaules karš? Ja būs, uz kurieni mēs brauksim?" stāsta Indra Roga.
Kabarē
Nacionālajā teātrī 30.V plkst. 19, 31.V plkst. 12 un 18; 3., 4.VI plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 1,50–22