Pāvelu Fjodoroviču Protasovu izrādē atveido Juris Žagars, kuram šī loma esot jauns izaicinājums daiļradē. "Tu vienā brīdī nosmaksi... Lūk, runā, holera nāk. Ģenerāļa dēls... bet nodarbojas ar sazin ko," Pāvelam Fjodorovičam Protasovam atgādina aukle Antonovna (Lidija Pupure), kad ķīmijas eksperimenta laikā viņš ir piedūmojis savu laboratoriju.
Kāpēc viss sagāja grīstē?
"Ar savu hobiju – tādu amatierzinātni – viņš nodarbojas tik aizrautīgi, ka viss pārējais ir kļuvis mazsvarīgs," savu varoni raksturo Juris Žagars, kura spēlētais varonis nav turpinājis dzimtas tradīciju, bet aizgājis dabaszinātņu pētnieka ceļu. Viņš dzīvo, noracies savā pasaulē, un ir ievilcis tajā arī pārējos ģimenes locekļus, kuri neredz un nejūt, kas notiek ārpusē – sabiedrībā. "Kāpēc viss sagāja grīstē?" pēc kārtējā izmēģinājuma neizpratnē vaicā Pāvels Fjodorovičs Protasovs un neatmet ar roku rast atbildi uz šo jautājumu. Viņš izņem no kabatas pierakstu grāmatiņu, kaut ko ātri uzšņāpj ar zīmuli un iegrimst tajā. Atbilžu meklējumi visvairāk savā profesijā saista arī Juri Žagaru.
Lugu Saules bērni Maksims Gorkijs sarakstījis 1905. gadā Petropavlovskas cietoksnī, kur viņš nokļuva saistībā ar janvāra revolūcijas notikumiem. Jau nākamajā gadā tā tika iestudēta Rīgas Latviešu teātrī. "Tā ir ļoti laba manta," par dramaturģisko materiālu saka Juris Žagars. Šis darbs piedāvā lielas lomas vairākiem aktieriem, taču Latvijā tas ir iestudēts ļoti maz. "Mūsdienās tas ir izskaidrojams ar zināmiem aizspriedumiem pret Maksimu Gorkiju, kurš asociējas ar proletariāta rakstnieku, taču Saules bērnos viņš apbrīnojami gudri aizstāv aristokrātiju un inteliģenci," norāda Juris Žagars, kurš ar krievu rakstnieka darbiem saskāries studiju laikā un tagad atklājis tos no jauna.
Pokera ģīmja bīstamība
"Tas ir stāsts par aizejošajiem cilvēkiem, aizejošo laiku, izzūdošajiem tikumiem un dzīves principiem, kas vienmēr ir bijusi būtiska tēma mākslā. Katram laikam ir savs aizejošais laiks," atklāj aktieris, kurš šo robežšķirtni ir izjutis arī jomās ārpus mākslas pasaules. "Tas taču nav delikāti!" savu varoni citē Juris Žagars. "Vai jūs esat šādus vārdus dzirdējuši šodienas sarunās?" Viens laiks nomaina citu – agresīvākā vai miermīlīgākā veidā jaunā pasaule sagrauj vai pamazām aizstāj veco. "Tur, kur ir izlietas asinis, nekad neuzplauks puķes... tur zeļ tikai naids," apgalvo galvenā varoņa māsa Ļiza (Ērika Eglija), taču lugā Saules bērni ir maz revolucionāra patosa, bet daudz naivuma un mīlestības, akcentē aktieris.
Uz jautājumu, cik daudz nosaka laiks, kurā cilvēkam ir lemts dzīvot, Juris Žagars atbild: "Spēcīgi cilvēki ir apveltīti ar talantu savu iekšējo dzīvi veidot autonomi." Kā vienu no piemēriem viņš min kinozinātnieces Valentīnas Freimanes autobiogrāfisko atmiņu stāstu Ardievu, Atlantīda! – dramatisma pilnajā laikā daži cilvēki ir spējuši dzīvot morāli autonomu dzīvi, kaut arī ārējie apstākļi ir diktējuši ko citu un salauzuši pat visstiprākos.
"Mana Jaungada apņemšanās ir censties būt neatkarīgākam no ārējiem, neietekmējamiem apstākļiem un saglabāt iekšēju mieru un pārliecību," teic aktieris. "Tā nav vienaldzība, tas nav tā sauktais pokera ģīmis, kas, starp citu, ir viena no šī laika raksturīgākajām dominējošās paaudzes sejas izteiksmēm, un tajā ir zināma bīstamība – it īpaši aktiera profesijā."
Vismaz stundu mieram
"Nespēja noturēt uzmanību," vēl vienu mūsdienās izplatītu simptomu piesauc Juris Žagars. Cilvēki nespēj izturēt pat pusstundu, nepieskārušies mobilajam telefonam, – aktieris godīgi atzīst, ka pats slimo ar šo netikumu. Mēs esam aizmirsuši sarunāties par dzīvi, nevis stāstīt viens otram jocīgus atgadījumus un demonstrēt YouTube klipus, ko katrs ir atradis, bet nodoties vispārēja rakstura pārdomām jeb pafilozofēt. Pagājušajā vasarā Juris Žagars ir sācis smēķēt cigārus. Šis process prasa no cilvēka reizi nedēļā vismaz stundu brīva laika mieram. "Cigārs paģēr garu sarunu, tā ir smalka lieta," atklāj aktieris. Arī izrāde Saules bērni paģēr garu sarunu, un mākslinieks izsaka prognozi, ka tā sauktais action teātris pat uz Dailes lielās skatuves var būt neobligāta parādība.
Pāvelam Fjodorovičam Protasovam un pārējiem Maksima Gorkija lugas varoņiem nav svešas arī mūžam nemainīgās tēmas – mīlestība, vientulība, atsvešinātība un ilgas –, kas ir ļoti būtiskas šajā darbā un kas plosa varoņus ārēji mierīgajā dzīvē starp tējas dzeršanām un gudrām sarunām. "Skaistākais un arī paradoksālākais ir tas, ka viņi dzīvo dīku dzīvi, taču viņu iekšējās dzīves emocionālā intensitāte ir ļoti liela," piebilst Juris Žagars.
Saules bērni
Režisors Dž. Dž. Džilindžers
Dailes teātrī 20.I plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 5–22