Kad ieeju teātrī, gandrīz visi mani sveicina: "Ak, Romeo, Romeo, kāpēc tu esi Romeo!", par ko es vairs nezinu, kā justies, jo tas ir dzirdēts tik daudz! – jokojot saka Valmieras teātra aktieris Sandis Runge, kurš spēlēs galveno varoni Viljama Šekspīra traģēdijā. Piektdien, 15. novembrī, Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvos režisores Ineses Mičules jauniestudējums Romeo un Džuljeta, kurā caur Itālijas mūsdienu zelta jaunatnes un Sicīlijas mafijas filtru, caur tūristu pūļiem pagalmiņā Veronā pie Džuljetas mājas tiks meklēta ikdienības neapgrābstīta dzidra mīlestības balss. "Tā būs mūsdienīga šī pārpasaulīgā stāsta interpretācija. Mēs to respektējam un necenšamies šo stāstu sašaurināt un ielikt mazākā kastītē, nekā tam ir nepieciešams. Vēlamies to izstāstīt pilnasinīgi, saglabājot tā vērienīgumu," skaidro aktieris.
Viljams Šekspīrs šo lugu ir sarakstījis pirms vairāk nekā četrsimt gadiem, pirmizrādi tā piedzīvoja 1597. gadā. Savā tekstā pārvietojoties no komēdijas uz traģēdijas žanru, angļu dramaturgs vēsta par diviem mīlētājiem, kuri nāk no divām savstarpēji naidīgām dzimtām Itālijas pilsētā Veronā – Monteki un Kapuleti. "Es pirmo reizi strādāju ar Šekspīra tekstu. Man ir atklājums, cik nežēlīgu pasauli viņš rada un rāda. Šajā sakarībā ir daudz jādomā par to, kas notiek šobrīd. Kādā pasaulē mēs dzīvojam?" stāsta Džuljetas lomas atveidotāja Diāna Krista Stafecka un piekrīt sava kolēģa teiktajam par to, ka iestudējuma darbība risināsies ārpus konkrēta laika rāmjiem.
Romeo un Džuljetas radošajā komandā ir scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, gaismotājs Oskars Pauliņš, kustību režisore Elīna Gediņa un komponists Emīls Zilberts.
Teksta plūdums
Abi aktieri ir bijušie kursa biedri. Sandis Runge un Diāna Krista Stafecka ir studējuši Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiermākslas kursā pie pasniedzējiem Indras Rogas un Mihaila Gruzdova. Pagājušajā gadā abi aktieri ir ieguvuši Spēlmaņu nakts balvu kategorijā Gada jaunais skatuves mākslinieks – Sandis Runge par Pētera Verhovenska lomu iestudējumā Nelabie. Pēc Dostojevska (režisors Elmārs Seņkovs) un Diāna Krista Stafecka par Lavīnijas Menonas lomu izrādē Sēras piestāv Elektrai (režisore Inese Mičule). Tagad viņi ir satikušies Šekspīra lugas iestudējumā un mēģina ielauzīties angļu dramaturga tekstā. "Man tas tīri labi guļas uz mēles un izdodas diezgan raiti apgūt tekstu, jo tam ir savs plūdums. Aktieru uzdevums ir padarīt šo tekstu par dzīvu un savu un tajā pašā laikā to nevienkāršot un, ja tā var teikt, nesadzīviskot," uzskata Sandis Runge.
Aktieris atzīst, ka līdz pirmizrādei atlikušajās dienās ar Šekspīra tekstu cenšas dzīvot maksimāli daudz gan darbā, gan mājās. "Man Šekspīra monologi un dialogi skan galvā pat miegā," smejas Diāna Krista Stafecka un piemetina, ka Šekspīra tekstu apgūšana viņai esot sarežģīts, bet aizraujošs process. "Valoda ir skaista un blīva, piepildīta ar dažādiem simboliem, ko autors ir ielicis starp dzejas rindām un mudina meklēt to daudznozīmību," skaidro aktrise.
Kādi ir jūsu varoņi? – vaicāju galveno lomu atveidotājiem. "Sākumā Romeo ir jauns cilvēks ar drosmīgu fantāziju, kura ir drosmīgāka par viņu pašu, taču izrādes laikā viņš mainās un pieaug. Vispirms Romeo šķiet, ka viņš ir iemīlējies, un, sižetam attīstoties, viņš satiekas ne tikai ar īstu mīlestību, bet arī ar īstu traģēdiju," atklāj Sandis Runge. Diāna Krista Stafecka savu varoni nodēvē par divdabi. "Džuljetā mīt divas pasaules uztveres. Pirmā ir iemācītā, apgūtā un "pareizā". Tā ir saistīta ar prāta uzliktajām robežām, kas nosaka, kā mums būtu jādzīvo," norāda aktrise un piebilst, ka otrā ir negaidītā – sekošana savai sirdij, kas liek nostāties pretim ģimenei un tās kultivētajam pasaules iekārtojumam. "Meli, bailes, izlikšanās. Tāda ir šī vide," uzskaita Diāna Krista Stefecka.
Viss nāk par labu
Katrai paaudzei ir savs Romeo un sava Džuljeta. 1953. gadā tas bija Eduarda Smiļģa iestudējums Dailes teātrī ar Viju Artmani un Eduardu Pāvulu galvenajās lomās, 1957. gadā pirmo reizi tika izdziedāts un izdejots Leonarda Bernsteina mūzikls Vestsaidas stāsts, 1966. gadā sava laika sabiedrību satricināja Oļģerta Krodera iestudējums Valmieras Drāmas teātrī, 1968. gadā uz ekrāniem iznāca Franko Dzefirelli ikoniskais kinodarbs ar Olīviju Hasiju un Leonardu Vaitingu mīlētāju lomās, šajā filmā skan Nino Rotas mūzika. 1996. gadā pirmizrādi piedzīvoja ne mazāk ikoniskais Beza Lurmena kinodarbs Romeo+Džuljeta ar Leonardo di Kaprio un Klēru Deinsu galvenajās lomās un angļu dziedātājas Des’ree izpildīto filmas muzikālo mīlestības tēmu I’m Kissing You, kas savienojumā ar akvārija epizodi varētu būt viena no mileniāļu paaudzes spilgtākajām kinematogrāfiskajām atmiņām.
"Līdz izrādes veidošanas brīdim nebiju redzējusi Beza Lurmena filmu. Man bija pārsteigums, cik precīzi ir atrastas atsauces uz mūsdienām un uz mums saprotamo lietu kārtību," saka Diāna Krista Stafecka. Aktrise apstiprina, ka šī deviņdesmitajos gados Veronbīčas scenogrāfijā notiekošā un MTV stilistikā ieturētā drāma joprojām nav zaudējusi svaigumu, iespējams, pateicoties tieši Šekspīram. "Es nebaidos un nenorobežojos, lai skatītos to, ko citi ir darījuši pirms tam un kā viņi ir interpretējuši Romeo un Džuljetas tekstu, jo tas ļauj ieraudzīt detaļas, kurām esi paskrējis garām, un apjaust, ka šajā konkrētajā lugas vietā es gribētu iet citā virzienā," stāsta Sandis Runge. Līdzās Beza Lurmena filmai abi aktieri ir noskatījušies arī Franko Dzefirelli ekranizāciju un pandēmijas laikā tapušo Londonas Nacionālā teātra filmizrādi Romeo & Juliet ar Džošu O’Konoru un Džesiju Bakliju galvenajās lomās.
"Viss nāk par labu, jo šī luga ir milzīga. Tas nav tikai stāsts par mīlestību. Ārpus tās ir vēl daudzas citas tēmas, kas notiek ar Romeo: ne līdz galam klātesošie vecāki, drauga nāve un atriebe par to," uzsver Sandis Runge. Viņu pašu šī darba kontekstā nodarbina doma par jūtu tīrību, kad mīlestība pirmo reizi uzjundī un saskaras ar pretmīlestību un kas laika gaitā nedaudz apvelkas ar vieglu cinisma kārtu: kas zina, kāda būtu bijusi Romeo un Džuljetas nākotne, ja viņi nebūtu aizgājuši viņsaulē tik jauni un tik agri šajā attiecību attīstībā.
Diāna Krista Stafecka ir daudz domājusi par to, vai mīlestība spēj stāties pretī nežēlībai. "Šekspīra pasaule ir auksta, bet šim jūtu pumpuram ir vajadzīgs siltums un drošība, lai varētu uzplaukt un ziedēt. Vai mīlestība spēj kaut ko mainīt šajā pasaulē? Es sliecos ticēt, ka spēj, ka mēs spējam ar mīlestību un saviem labajiem darbiem pagriezt ļaunuma ratu uz otru pusi, jo bez tā viss kļūst tukšs," ir pārliecināta aktrise.
Romeo un Džuljeta
Valmieras teātrī 15., 16.XI plkst. 18.30, 17.XI, 10., 11.XII plkst. 13, 12., 13.XII plkst. 18.30, 15.XII plkst. 13
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 19–28