KDi sazinājās ar Latvijas lielāko teātru vadītājiem, lai uzzinātu, kā viņi rīkojas pašreizējos apstākļos. Drīzumā turpināsim sarunu arī ar nevalstisko teātru pārstāvjiem.
KDi uzdotie jautājumi
1. Kāda pašlaik ir situācija jūsu teātrī? Kas ir paveikts kopš sezonas sākuma (iestudētas, bet publikai neparādītas izrādes, citi projekti)?
2. Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz sezonas atlikušo daļu un nākamās sezonas sākumu?
3. Kāda ir teātra finansiālā situācija un prognozes, vai varētu nākties veikt kādas izmaiņas personāla sastāvā vai citas darbības, uz ko šī situācija var piespiest? Kāda veida atbalsts (valsts, VKKF, pašvaldības u. tml.) vēl būtu nepieciešams?
Foto: LETA
Juris Žagars
Dailes teātra direktors
1. Nevienā brīdī neesam pārtraukuši izrāžu ražošanu, skatuve nav bijusi brīva, un darbnīcās visu laiku tiek būvētas dekorācijas un šūti kostīmi. Šajā sezonā mums ir septiņas jaunas Lielās zāles izrādes un astotā ir ražošanas stadijā. Tas ir vairāk nekā pietiekami, lai nosegtu veselu sezonu. Šīs izrādes ir Dankana Makmilana Elpa, Roberta Aika Ārsts, Justīnes Kļavas Sidraba šķidrums – izrādes, ko mēs nedaudz esam parādījuši, bet ne pietiekami; tad ir Māras Zālītes Smiļģis Viestura Kairiša režijā, komēdija Totāla izgāšanās Intara Rešetina režijā, Nīnas Reinas Piekrišana Lauras Grozas režijā. Tad vēl ir Elīnas un Rūdolfa Gediņu un Reiņa un Kristas Dzudzilo kustību un scenogrāfijas izrāde Ļoti labas minūtes. Pašlaik tapšanas stadijā ir Ežēna Jonesko Degunradži, ko veido ungāru brigāde ar Eiropā pazīstamo režisori Ildiko Gāšpāru. Devītā izrāde, kuras mēģinājumus varētu sākt maijā, ir poļu režisora Lukaša Tvarkovska iestudējums Rotko. Bet es nevaru teikt «hop», jo līgumi vēl nav noslēgti, tiek meklēts papildu finansējums.
Mazajā zālē ir tapušas divas Dmitrija Petrenko izrādes – Monstrs un Zemdegas. Kamerzālē esam iestudējuši Alda Siliņa monoizrādi Kontrabass, ko, iespējams, rādīsim otrā stāva skatītāju foajē, kur būs izveidota stiklota telpa Nacionālā simfoniskā orķestra mēģinājumiem uz Lielās ģildes remonta laiku, kas ir apmēram divi gadi. Pavasara pusē vajadzētu būt arī Laura Dzelzīša monoizrādei, un mēs tās abas varētu rādīt kā divus cēlienus vienā vakarā šajā telpā.
Lai izrāde nenomirtu, tā ir jārāda. Rēķināmies, ka jaunās izrādes rādīsim vismaz divas trīs reizes mēnesī, tāpēc nācās šķirties no vairākām vecajām izrādēm.
2. Klusībā cerējām ja ne februārī, tad martā skatītājus ielaist zālē, bet tas nenotiks. Jēga teātra rādīšanai ir, ja to skatās pietiekams daudzums cilvēku. Katram teātrim šis pietiekamais skaitlis ir relatīvs. Neņemt vērā, cik mūs skatās, ir teātra būtības degradācija. Visticamāk, šajā pavasarī ar normālu skatītāju skaitu mēs zālē netiksim, mūsu gadījumā tie ir vismaz 150–200 skatītāju, lai atpelnītu izrādes rādīšanas izmaksas.
400–450 skatītāju mūsu gadījumā jau būtu labi, bet šādam scenārijam es neticu. Teātrim ir visas iespējas ievērot pilnu Covid-19 protokolu, bet ir jābūt atļaujai publikai atrasties iekštelpās. Aprīlī sāksim gatavot Dailes dārza projektus, divus koncertus un, iespējams, koncertciklu Aktieris un pianists. Iespējams, kādu no izrādēm varēsim adaptēt dārzam, bet tur ir ļoti ierobežotas iespējas ar gaismām. Maijā un jūnijā spēlējam dārzā, pēc atvaļinājuma augusta sākumā atgriežamies un sākam spēlēt, cik ātri vien varam. Ticu, ka vakcinācija augustā būs jau pietiekami izplatījusies, lai mēs zālē sapulcinātu vismaz 300 skatītāju.
3. Sešus mēnešus neesam guvuši un negūsim peļņu. Biļešu ieņēmumi deviņos desmit mēnešos parasti ir vairāk par divarpus miljoniem. Kāda būs bilances situācija brīdī, kad atsāksim gūt ieņēmumus, mēs apmēram zinām, un skaidrs ir tas, ka ar esošo dotāciju, nespēlējot sešus mēnešus, mēs izdzīvot nevaram, jo tā ir aprēķināta situācijai, kad teātris strādā ar biļešu ieņēmumiem.
Mums gan ir arī mazāki izdevumi, mēs taupām uz visu, kur iespējams, bet ir skaidrs, ka ne mēs, ne kāds cits teātris nevarēs izdzīvot bez valsts atbalsta. Visus štata samazinājumus mēs esam veikuši, tie, kuri varēja, ir aizgājuši dīkstāvē, bet pārējie strādā. Izrādei gan ir lietošanas termiņš, un, ja rudenī neatsāksim spēlēt, dažas no šīm izrādēm var mirt dabīgā nāvē.
Foto: Kristaps Kalns
Jānis Vimba
Latvijas Nacionālā teātra direktors
1. Septembrī notika piecu iestudējumu pirmizrādes ar skatītājiem – autoru kolektīva veidotais koncerts Īstā sālsmaize, režisores Ināras Sluckas izrāde Skaņdarbs, režisora Toma Treiņa asa sižeta stāvizrāde Oligarhs un režisora Valtera Sīļa izrādes pastaigas Mežs un Pilsēta. 2020. gada nogalē tika nodotas un tikšanos ar skatītājiem gaida divas izrādes – Intara Rešetina iestudētā ģimenes drāma Aukle un Valtera Sīļa iestudētais politiskais trilleris Perfektā teikuma nāve.
Pašlaik top trīs iestudējumi: komēdija Dzimusi vakardien (režisore Ināra Slucka), "jokumentālā" izrāde Riests (režisors Valters Sīlis) un izrāde Sarkanais un melnais (režisors Edmunds Freibergs).
Martā ierakstīsim koncerta Īstā sālsmaize saīsināto versiju, kas pirmizrādi piedzīvos Starptautiskajā teātra dienā 27. martā. Aprīlī režisors Elmārs Seņkovs sāks iestudēt Šekspīra komēdiju Sapnis vasaras naktī. Piedāvājam iegādāties un digitāli noskatīties deviņas izrādes: Bille (režisors Valdis Lūriņš), Cīrulīši (režisors Edmunds Freibergs), Klūgu mūks (režisore Indra Roga), Sarkangalvīte un vilks (režisors Elmārs Seņkovs), Skolotājs! (režisors Intars Rešetins), Svina garša (režisors Valters Sīlis), Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris (režisors Valters Sīlis), Sapnis par Brodveju (režisors Valdis Lūriņš) un Meitenes (režisors Elmārs Seņkovs). Digitālajam repertuāram tuvākajā laikā pievienosies vēl divi jauni ieraksti: Indrāni un Latvieši.
Sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC bez maksas piedāvājam noklausīties četras audiogrāmatas, tās ir Daces Vīgantes Ledus apelsīns (lasa Anna Klēvere), Aivara Kļavja 11 stāsti par vīriešiem (lasa Ģirts Jakovļevs), Noras Ikstenas un Vīlipsōna Suņa dzīve. Stāsti un suneti (lasa Marija Bērziņa) un Sabīnes Košeļevas Rīga–Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts (lasa Daiga Gaismiņa).
2. Ceram, ka maijā varēsim spēlēt izrādes klātienē. Jūnijā plānojam teātra festivālu Siguldā ar Skroderdienām Silmačos brīvdabā. No augusta līdz decembrim plānojam četrus jauniestudējumus.
3. Jau esam samazinājuši visas ēkas ekspluatācijas izmaksas, kuras bija iespējams samazināt. No šī mēneša samazinām arī darbinieku atalgojumu par 10–50 procentiem. Esam saņēmuši informāciju par iespējamo palīdzību no valsts, izskatām visas iespējas un sagatavojam nepieciešamo dokumentāciju.
Foto: Aivars Liepiņš
Alvis Hermanis
Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs
1. Tā kā JRT skatītāju zāles Tabakas fabrikā ir nelielas un skatītāju skaits ar ierobežojumiem bija vienkārši smieklīgs, mēs izvēlējāmies šīs sezonas pirmo pusi teātrī taisīt nevis izrādes tukšām zālēm vai, es atvainojos, "teātri zūmā", bet JRT aktierkino – lai to redzētu nevis tikai daži kritiķi, bet maksimāli daudz mūsu Jaunā Rīgas teātra skatītāju un lai mēs nepazaudētu saiti un kontaktu ar viņiem. Desmit sēriju mākslas filmu Aģentūra kopš decembra kopumā ir redzējuši vismaz 20 000 mūsu uzticamo skatītāju šeit un visā pasaulē. Nezinu, kā Latvijā, bet Eiropā nav dzirdēts ne par vienu teātri, kura jaundarbu šajā pandēmijas un karantīnas sezonā būtu redzējis tik liels cilvēku skaits. Par to esam apmierināti un pateicīgi mūsu publikai par uzticību.
2. Šosezon ir jau sagatavoti vai sākti vairāki jauniestudējumi. Joprojām pirmizrādi gaida Sievietes un vīrieši manā režijā. Pēteris Krilovs turpina gatavot izrādi pēc Džoisa motīviem Dublinieši Miera ielā, Uldis Tīrons un Gatis Šmits sākuši gatavošanos saviem jauniestudējumiem (nosaukumi vēl plašākai publikai noslēpumā). Vilis Daudziņš kā režisors un pedagogs kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas JRT kursa studentiem ir sagatavojis Jaunos latviešu stāstus vairākos vakaros – tie arī gaida skatītāju. Es pats šogad koncentrēšos uz mācību procesu ar mūsu studistiem, kuriem sāksies pēdējais mācību gads.
Tātad līdz sezonas beigām (jūnija vidus) būs pilnībā gatavas astoņas jaunas repertuāra vienības, par kurām detalizētāk ziņosim, tiklīdz būs skaidrība par atgriešanos pie skatītāja. Par nākamās sezonas jauniestudējumiem viss ir gandrīz jau skaidrs, taču šādu informāciju mēs priekšlaicīgi neizpaužam. Rīkosim preses konferenci sezonas sākumā.
.jpg)
Foto: Jānis Deinats
Gundega Palma
Jaunā Rīgas teātra direktore
3. Visvairāk ir nepieciešama iespēja strādāt. Personālsastāvu saglabājam, jo pirmajā krīzes vilnī jau veicām izvērtējumu, no kā un cik lielā mērā varam atteikties. Šobrīd JRT darbinieki izmanto ikgadējo atvaļinājumu, jo gatavojamies vasarā strādāt. Tāpat kā visi teātri būsim sagatavojuši noteiktu skaitu jauniestudējumu, kurus pavasarī varam rādīt publikai. Iepriekšējo gadu izlīdzsvarojām, pārdodot filmu Aģentūra, bet šis gads mums pagaidām prasa ieguldījumus jauniestudējumos bez atbildes, vai varēsim tos piedāvāt skatītājiem, ieguldīto atpelnīt un cik ilgā laikā atpelnīt. Ja, atsākot spēlēt izrādes, joprojām būs spēkā būtiski ierobežojumi skatītāju skaitam zālē, biļešu ieņēmumi būs salīdzinoši ļoti mazi. Ar tiem nevarēs nodrošināt jaunu izrāžu veidošanu un nosegt darbinieku atalgojuma izmaksas, tad būs jādomā par VKKF vai cita veida atbalstu arī valsts kapitālsabiedrībām.
Publicitātes foto
Dana Bjorka
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore
1. Šobrīd pēc vairāk nekā mēneša ilgas absolūtas pauzes pamazām sākam atgriezties pie mēģinājumu procesa jaunuzvedumu tapšanā. Līdzīgi kā pārējie teātri, arī mēs esam izvēlējušies taktiku radīt izrādi, iesaldēt to un rīkot publisku pirmizrādi, tiklīdz teātrim tiks atļauts atgriezties klātienes režīmā. Šajā sezonā septembrī pirmizrādi piedzīvoja izklaidējoši izglītojošs, interaktīvs projekts Tilts Rīga–Holivuda. Pastaiga pēc Mihaila Čehova metodes. Oktobrī atklājām sezonu ar izrādi Notikums Višī pilsētā pēc Artura Millera lugas. Vairākus iecerētos iestudējumus esam pārcēluši.
Janvārī plānotā muzikālā izrāde – veltījums Maestro Raimonda Paula jubilejai – pārcelta uz 5. augustu. Aprīlī plānoto izrādi Ienesīga lieta esam spiesti pārcelt uz nenoteiktu laiku, jo iestudējuma režisora – Krievijas mākslinieka Genadija Trostjaņecka – atkārtota vizīte Latvijā ir atkarīga no režisora grafika, strādājot ar citiem projektiem Krievijā, kā arī no epidemioloģiskajiem apstākļiem abās valstīs. Vairākus projektus nācies atcelt pavisam.
2. No aktualitātēm jāpiemin 9. februāra pirmizrāde: tas ir izglītojošs tiešsaistes projekts Zoompratīgās tikšanās, kura mērķis ir palīdzēt interesentiem apgūt vai pilnveidot krievu valodas zināšanas aizraujošā komunikācijā ar Mihaila Čehova teātra aktieriem. Projekts ir mērķēts ne tikai latviešu jaunatnei, bet arī jebkuram interesentam neatkarīgi no valodas pārvaldes līmeņa un vecuma.
Pandēmijas laikā tapa ideja realizēt muzikālu iestudējumu – koncertu Par spīti… ar aktrises Veronikas Plotņikovas dalību. Tā būs lielās formas izrāde, ar kuru plānojam atsākt savu radošo darbību klātienē. Ar cerību prognozējam, ka tas varētu notikt jūlijā.
Pašlaik notiek topošās izrādes Stepančikova ciems (Fjodors Dostojevskis) lasījumi, pirmizrāde plānota rudenī. Kalendāro gadu paredzēts noslēgt ar bērnu izrādi pēc Artūra Dīča lugas, kas tiek jaunradīta pēc teātra pasūtījuma. Ir jāpiemin Mihaila Čehova teātra topošie projekti sadarbībā ar mūzikas un drāmas telpu OratoriO. Vasarā plānota Ingas Krasovskas veidotā kustību izrāde V+V, rudenī – Ināras Sluckas jauniestudējums Mamma pēc Asjas Vološinas lugas motīviem. Abas būs mūsu teātra repertuāra izrādes, kuras tiks spēlētas OratoriO telpās. Līdzīga sadarbība teātrim ir plānota ar Hanzas peronu, šie projekti ir idejas izstrādes posmā.
Ceram, ka maijā, ja publiskie pasākumi tiks atļauti, varēsim godināt vēl vienu jubilāru – Aleksandru Čaku – ar īpašu koncertizrādi pilsētvidē, kas būs veltīta Rīgai un sievietei Čaka daiļradē. Tāpat teātris atbalsta topošos režisorus un štata aktieru iniciatīvas – tiek gatavotas mazās formas izrādes, kas pretendē iekļūt mūsu repertuārā.
3. Pielāgojoties skarbajiem 2021. gada apstākļiem, esam optimizējuši un turpinām optimizēt teātra saimnieciskos izdevumus. Piemēram, pārskatot teātra repertuāru, tika pieņemts lēmums priekšlaicīgi no repertuāra noņemt desmit izrāžu un tādējādi atbrīvot noliktavu no apjomīgām dekorācijām, rezultātā rodot iespēju turpmāk nomāt ietilpības ziņā mazākas un finansiāli izdevīgākas noliktavas telpas. Pielāgojoties šodienas realitātei, kad izrādes netiek spēlētas un lielākā daļa darbinieku strādā attālināti, tiek pārskatīti, optimizēti un/vai pārcelti visi iespējamie teātra apsaimniekošanas izdevumi, sākot no telpu uzkopšanas līdz skatuves tehnikas apkopei. Teātris pārceļ ieplānotos darbus un iepirkumus, kas attiecināmi uz materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu, bet dara visu iespējamo, lai esošā bāze tiktu uzturēta kārtībā.
Diemžēl tiek pārcelti (dažos gadījumos uz nenoteiktu laiku) iepriekš plānotie lielās skatuves iestudējumi. Teātris izsaka pateicību darbiniekiem par to, ka ikviens ir iesaistīts un iesaistās šajā ekonomiskajā darba režīmā un palīdz ar piedāvājumiem, kā vēl varētu dzīvot ekonomiskāk, lai kopā sasniegtu mūsu teātra šī gada virsmērķi – saglabāt ikvienu darba vietu. Tomēr neizbēgami teātris ir spiests samazināt darbinieku noslodzi, pielāgojot to reālajām vajadzībām.
Teātrim ir svarīga katra atbalsta iespēja, ko tas arī izmanto, kā piemēru var minēt de minimis atbalstu no Rīgas domes Īpašuma departamenta telpu nomas maksas samazināšanas un pilna atbrīvojuma ietvaros. Plānojam iesniegt projektu VKKF administrētās atbalsta programmas konkursā Covid-19 ietekmētajiem kultūras pasākumu rīkotājiem Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija. Teātris īpašu vērību pievērš līdzfinansējuma piesaistei radošo projektu realizācijai, līdz šim jau ir piesaistīts finansējums no nodibinājuma Rīgas tūrisma attīstības birojs un VKKF, kā arī ir iesniegti un tiek gatavoti projekti VKKF projektu konkursam un mērķprogrammām un Rīgas domes projektu konkursam.
Teātris cer, ka arī 2021. gadā tiks piešķirts papildu valsts budžeta finansējums Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas radīto seku mazināšanai, konkrēti – finanšu situācijas stabilizēšanai, jo pašreizējās budžeta prognozes, lai arī ir ļoti grūti plānojamas, paredz, ka bez zināmiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem teātris gadu ar stabiliem finanšu rādītājiem pabeigt nevarēs.
Foto: LETA
Evita Sniedze
Valmieras Drāmas teātra direktore
Pašlaik iestādes finansiālā situācija ir stabila.
Salīdzinot ar to, kā klājas pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un privātajām kultūras iestādēm, kas nonāca izmisuma situācijā, jo valsts finansiālais pabalsts kavējas un piešķiršanas kritēriji ir neskaidri, valsts kapitālsabiedrības nevar sūdzēties, ka netika palīdzēts. Protams, saglabājas psiholoģiskā nedrošības sajūta milzīgās neziņas un valdības neskaidro, impulsīvo lēmumu dēļ. Paldies skatītājiem, kuri mums joprojām ir uzticīgi un gatavi nākt uz teātri, līdzko tas būs iespējams, – ar vai bez maskām.
Pašā sezonas sākumā – no jūlija beigām līdz 8. novembrim – intensīvi spēlējot izrādes, mums izdevās "atprečot" 60 procentu biļešu, lai gan zāles piepildījums drīkstēja būt tikai 30–40 procentu. Nespēlējām vien dažas lielās izrādes ar augstu pašizmaksu, jo ierobežojumu dēļ nedrīkstējām piepildīt zāles, līdz ar to nevarējām ekonomiski pamatot šo izrāžu rādīšanu. Taču esmu pārliecināta, ka teātrī vairāk nekā citās darbavietās ir svarīgi uzturēt procesu, lai mākslinieki nezaudētu profesionalitāti un teātra garšu. Turklāt bija ļoti būtiski uzturēt sajūtu, ka "ārā nav kara" un mēs turpinām strādāt par spīti visam. Domāju, ka mums tas labi izdevās. Aktieri pielāgojās situācijai, kurā bija jāspēlē izrādes pustukšās zālēs.
Par spīti Covid-19 krīzei, esam pilnībā izpildījuši jauniestudējumu plānu, kāds tas bija iecerēts, tāpēc lepojos ar savu komandu. Vasarā, kas jau saucama par šīs sezonas sākumu, norisinājās Valmieras Vasaras teātra festivāls, kuram pērn bija ļoti svarīga dzīvības uzturēšanas un skatītāju piesaistes funkcija. 2020. gada aprīlī paredzētā pirmizrāde Inišmoras leitnants tika pārcelta uz festivālu, kurā tā brīnišķīgi iedzīvojās vecās mūzikas skolas pagalmā. Oktobrī notika tās pirmizrāde Mansarda zālē.
Jūlija beigās un augustā nosvinējām divas pirmizrādes – tā bija Krišjāņa Salmiņa skatuves versija par attiecību trīsstūri Paliec sveiks, draugs… ar Ingu Kniploku, Rihardu Jakovelu un Annu Neli Āboltiņu un režisora Georgija Surkova jauniestudējums Tilti ar Elīnu Vāni un Tālivaldi Lasmani galvenajās lomās.
Septembrī notika Gunāra Priedes Jaunākā brāļa vasaras pirmizrāde Ineses Mičules režijā, šajā iestudējumā valmieriešiem atrādījām sešus jaunos aktierus, kuri pēc Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) absolvēšanas kopā ar kursabiedriem nākamajā sezonā sāks pilnvērtīgu darbu Valmieras teātrī. Reinis Suhanovs iestudēja amerikāņu rakstnieka Stīvena Karama paaudžu trilleri Ģimene, ko paspēja redzēt un novērtēt profesionāļi ar nomināciju Kilogramam kultūras.
Kopš ārkārtējā stāvokļa sākuma esam sagatavojuši nu jau četrus jauniestudējumus, kas katru mēnesi tiek atkārtoti mēģināti: jauniešiem adresēto Donu Kihotu Viestura Roziņa režijā, Tenesija Viljamsa Ilgu tramvaju Edmunda Freiberga režijā ar Ievu Puķi Blānšas lomā, Leldes Stumbres Nākošpavasar Toma Treiņa režijā un amerikāņa Deivida Lindsija-Ebēra lugu Labie cilvēki Ineses Mičules režijā ar Elīnu Vāni galvenajā lomā. Šajās izrādēs ir brīnišķīgi, pat pārsteidzoši aktierdarbi.
Martā darbu sāks Dž. Dž. Džilindžers, kurš iestudēs amerikāņu autora Treisija Letsa lugu Osedžas zeme. Vēl šogad taps divi diplomdarbi, kurus kopā ar režisori Indru Rogu veidos LKA studenti – mūsu teātra jaunie aktieri, būs Reiņa Botera un Vara Braslas izrādes, kā arī vēl viens diplomdarbs – LKA režijas studentes iestudētais Māras Zālītes Dzīvais ūdens. Turklāt šis ir Krodera 100. jubilejas gads.
Visu laiku esam starta gatavībā, gaidot atļauju atsākt darbu, jo skatītāji ik pa laikam izrāda vēlmi rezervēt vai pirkt biļetes un ir ar mieru pakļauties visiem drošības noteikumiem, lai tikai varētu klātienē redzēt izrādes. Igaunijā, piemēram, ne brīdi nav pilnībā pārtraukta iespēja apmeklēt teātri 50 procentu piepildītībā, izņemot divas pilsētas, kur uz pusotru mēnesi tika slēgti teātri, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai. Latvijas scenogrāfi brauc strādāt gan uz Viļņu, gan Tallinu.
Skaidrs, ka tūlīt beigsies jauniestudējumiem piešķirtā un paredzētā nauda un problēmas būs, jo nākuši klāt daudzi neparedzēti izdevumi, piemēram, par antigēnu vai siekalu testiem, lai aktieri varētu droši mēģinājumos strādāt, bet biļešu ieņēmumu un citu ienākumu nav. Turklāt mums būs daudz paredzamu lielu izdevumu sakarā ar teātra rekonstrukciju, tāpēc – kā visi teātri – paļaujamies uz Kultūras ministrijas izpratni un palīdzību.
Nākamās sezonas plāni būs atkarīgi no vakcinācijas procesa, valdības lēmumiem un Kultūras ministrijas nostājas jautājumā par to, cik prioritāra ir kultūra visu vajadzību sarakstā. Taču būs vēl viens būtisks aspekts, kas regulēs mūsu iespēju spēlēt izrādes: šovasar jūlijā jau pirms Valmieras Vasaras teātra festivāla tiks sākti Valmieras Drāmas teātra ēkas Lāčplēša ielā 4 pārbūves, fasādes atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar va/s Valsts nekustamie īpašumi. Šī iemesla dēļ tiks pagarināta izrāžu sezona. Spēlēsim vasarā tik ilgi, cik tas būs iespējams, līdz sāksies celtniecība.
Sākot ar nākamo sezonu, Lielā zāle nebūs pieejama, jo teātrī notiks vērienīga pārbūve – teātris tiks pie jaunas black box zāles. Jau esam vienojušies ar Dailes teātri, ka varēsim varbūt pat reizi nedēļā pirmdienās būt Rīgā un spēlēt uz lielās skatuves. Tāpat biežāk dosimies viesizrādēs uz citām Latvijas vietām. Esam vienojušies ar arhitektiem, ka tiks rasts risinājums, lai rekonstrukcijas laikā mēs varētu izmantot un no 1. oktobra atsākt spēlēt Apaļajā zālē, kurai tiks nodrošināta atsevišķa ieeja.
Foto: Gatis Timofejevs
Oļegs Šapošņikovs
Daugavpils teātra direktors
1. Pašlaik teātrī notiek mēģinājumi tikai "galda perioda" formātā – aktieri strādā ar tekstiem un atrodas maksimāli lielā attālumā cits no cita. Kopš sezonas sākuma ir tapuši pieci jauniestudējumi. Divus no tiem paspējām pirmizrādīt (režisora Ivara Lūša Mīlestība 32 m2 , režisora Dž. Dž. Džilindžera XXL), trīs darbi palikuši publikai vēl neizrādīti (režisora Oļega Šapošņikova Kaija 1 un Kaija 2, režisores Endīnes Bērziņas Samsona ceļojums).
Jāatzīmē, ka līdz ārkārtējai situācijai paspējām nospēlēt gandrīz visas pārceltās izrādes, turklāt ar izrādi piedalījāmies starptautiskajā festivālā Trans/mission, kas notika Traķos Lietuvā, kā arī starptautiskā festivālā Krievijā, videoformātā izrādot iestudējumu Čipolīno.
2. Pirmkārt, būtu nepieciešams veikt teātra darbinieku vakcināciju, kad tas būs iespējams. Ceram līdz vasaras sākumam iestudēt vēl vismaz trīs izrādes (režisori Oļegs Šapošņikovs, Viesturs Roziņš un Endīne Bērziņa), kā arī satikties ar mūsu skatītājiem, pirms teātra kolektīvs dosies atvaļinājumā. Par nākamās sezonas plāniem – pagaidām nevaram uzdrošināties plānot tik tālu.
3. Pašreiz neko nevar paredzēt, jo nevaram prognozēt ieņēmumus, no kuru apjoma var secināt par finanšu situāciju kopumā un turpmāko darbību. Ja ieņēmumi 2021. gadā būs iepriekšējā gada līmenī, varēsim iztikt bez papildu finansējuma. Tomēr, pat ja ieņēmumi būs mazāki par visu iepriekšējo gadu, ir paredzēts, ka netiks veiktas izmaiņas personālsastāvā, taču darbiniekiem uz laiku var tikt samazināta slodze un atalgojums.
%20kopija.jpg)
Foto: Justīne Grinberga
Herberts Laukšteins
Liepājas teātra direktors
1. Tāpat kā citos teātros, arī Liepājā notiek aktīvs radošais process un pirmizrādes – tiesa gan, bez skatītājiem. Jau sagatavotas četras pirmizrādes un viens sarunu koncerts. Šo darbu vidū ir trīs monoizrādes, kuras plānots spēlēt Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē Lielais dzintars: Pētera Turrīni Tas arī viss (Edgara Pujāta monoizrāde; režisors Mārtiņš Kalita; bija plānota novembrī), Džoanas Didionas Maģiskās domāšanas gads (Andas Albužes monoizrāde; režisore Beatrise Zaķe; bija plānota decembrī), Dankana Makmilana (sadarbībā ar Džoniju Danaho) 1 000 000 labu lietu (Edgara Ozoliņa un Gata Malika monoizrāde; režisors Dmitrijs Petrenko; bija plānota februārī).
Lielās skatuves darbi: sarunu koncerts Čaklais. Cits (Karīnas Tatarinovas un Roberta Dintera veltījums Mārim Čaklajam 80 gadu jubilejā; bija plānots novembrī) un Elenas Eikbornas Kā mīl tā otra puse (režisors Gundars Silakaktiņš; bija plānots janvārī).
Pašlaik top pēdējais jauniestudējums – Alesandro Bariko Jaunā līgava Dž. Dž. Džilindžera režijā un dramatizējumā (bija plānots martā). Šis darbs noslēgsies 6. martā. Pēc tam gan ņemsim pārtraukumu.
Esam īstenojuši arī citus projektus. Liepājas radio teātris Karīnas Tatarinovas vadībā jau ir noslēdzis divas sezonas – izskanējuši divpadsmit raidījumi. Plānā ir trešā sezona, kurā tiktu ierakstīts romāns turpinājumos, darbs tiks sākts martā. Plānoti piecpadsmit jauni raidījumi. Turpinās raidieraksts Pīpētavas sarunas, otrajā sezonā jau ierakstīti divi jauni raidījumi (kopā ar pirmo sezonu jau ir tapuši divpadsmit).
Decembrī noslēdzās Liepājas teātra lugu konkurss, apbalvojām trīs lugas, kuras ceram redzēt mūsu teātrī kā iestudējumus. Tāpēc jāsecina, ka, par spīti pandēmijai, darbojamies aktīvi.
2. Viss iepriekšējos gados sastrādātais jauniestudējumu redzējums un norunas ir sabrucis. Pašlaik priekšplānā ir jautājums par teātra kā kultūrvērtības saglabāšanos. Mums ir jāatrod iespēja pašiem gūt ienākumus, jo nevaram savu pastāvēšanu uzlikt tikai uz nodokļu maksātāju pleciem. Mums ir jāizdzīvo. Atmetu domu par teātra digitalizāciju. Mums ir "banka" ar izcilu latviešu komponistu sacerējumiem speciāli Liepājas teātrim, un šos krājumus izmantosim mūsu jaunajās iespējās – tās ir pagalma tikšanās ar teātra skatītājiem, ko sākām pagājušajā augustā ar koncertciklu Vasaras vakari Liepājas teātrī.
Plānotas vairākas jaunas programmas. Teātris strādās vasarā. Tā ir atšķirība no iepriekšējiem gadiem – sezona nav beigusies, un sezona turpinās cauri sezonām. Mums ir svarīgi saglabāt Liepājas teātra komandu un uzņemt tajā jauno trupas papildinājumu, ko esam gatavojuši iepriekšējos četrus gadus. Viņi ir nonākuši pie diplomdarbu izrādēm, un es ceru tās iekļaut repertuārā. Kopumā būs trīs diplomdarbu izrādes. Rudenī ceram iestudēt izrādi jaunajiem skatītājiem (bērniem) un plānojam tradicionālo gadumijas vai Ziemassvētku koncertu decembra otrajā pusē.
3. Ceram uz valsts atbalstu! Liepājas teātra izkrišana no valsts finansiālā konteksta ir liels pārpratums, kas ir jālabo, lai izcilie Liepājas teātra speciālisti nejustu pazemojumu atalgojuma un darbības iespēju sakarā. Pašlaik Liepājas teātris ir stiprs, un šis status quo ir jānosargā ar valstisku atbildību.
Esam iesnieguši vairākus projektus VKKF regulārajā projektu konkursā, taču garantijas finansējuma saņemšanai nav, ņemot vērā, ka iesniegto projektu skaits ir liels. Protams, esam sagatavojuši arī savu pieteikumu programmā Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija.
Publicitātes foto
Vilnis Beķeris
Latvijas Leļļu teātra direktors
1. Latvijas Leļļu teātris sezonas sākumā paguva iestudēt un publikai parādīt trīs jauniestudējumus: klasisku trostu izrādi Sārtais ziediņš krievu trupā režisora Māra Koristina iestudējumā, Rūdolfa Apses debijas darbu režijā Nāve ēnā jauniešu un pieaugušo auditorijai pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles motīviem, kā arī Edgara Kaufelda iestudēto Kārļa Vērdiņa poēmu Dilles tante. Iestājoties ārkārtējai situācijai, tika pabeigti vēl divi iestudējumi – Edgara Niklasona režisētais Apaļā galda bruņinieks un Vijas Blūzmas iestudētā svētku laika izrāde Ziemassvētku prieks – šīs izrādes tika nodotas bez skatītājiem.
Kopš janvāra sākuma norit darbs pie trim jauniem iestudējumiem, kuros nodarbināts mazs aktieru ansamblis: divi aktieri ar režisori Viju Blūzmu iestudē Anetes Meleces darbu Kiosks, trīs krievu trupas aktieri Aleksandra Jonova vadībā iestudē Grigorija Ostera darbu 38 papagaiļi, savukārt šī paša autora darbu Kaķēns, vārdā Vau ar četriem aktieriem iestudē režisors Māris Koristins. Katra komanda strādā citā ēkā, un darbu paredzēts pabeigt līdz februāra beigām–marta vidum. Kā atskaites punkts darba pabeigšanai ir profesionāla jauniestudējuma filmēšana – uzreiz tiek veidota izrādes digitālā versija. Tāpat visu sezonu reizi mēnesī notiek interneta radio Balkona balsis raidījumi, ko veido aktieri Dace Vītola, Artūrs Putniņš un Miķelis Žideļūns.
2. Jau pēc nosaukto iestudējumu pabeigšanas plānoti vēl divi vai trīs (atkarībā no finansējuma) jauniestudējumi. Visi šie jauniestudējumi tiek veidoti Kamīnzālei, kas atrodas Rīgas Latviešu biedrības namā un pēc teātra ēkas remontdarbu sākšanas būs vienīgais pastāvīgais Latvijas Leļļu teātra spēles laukums. Lielā zāle līdz sezonas beigām un atkarībā no epidemioloģiskajiem apstākļiem tiks izmantota, lai veidotu un filmētu jau esošo izrāžu digitālās versijas.
Pašlaik mērķis ir sagatavot visus šīs sezonas plānotos jauniestudējumus līdz sezonas beigām, rēķinoties, ka vienlaikus spēlēt un mēģināt izrādes Kamīnzālē pēc pārcelšanās uz pagaidu telpām būs ļoti sarežģīti. Otrs mērķis – līdz sezonas beigām aktīvi veidot profesionālu izrāžu videoarhīvu. Jaunās sezonas sākumā šobrīd pamatrepertuārā jauniestudējumi nav plānoti, tam bez papildu finansējuma no valsts arī nepietiks līdzekļu. Projektu formātā tiek plānota sadarbība ar vairākiem viesrežisoriem, pagaidām tas ir ieceres idejas līmenī, jo to realizēšana iespējama, tikai iegūstot papildu finansējumu kādā projektu konkursā.
3. Teātra finansiālā situācija ir smaga, jo dotācija aptver tikai nepilnu algu fondu, bet ne komunālos maksājumus, jauniestudējumu izmaksas utt. Taču pirmajā pusgadā papildu ieņēmumus no biļešu tirdzniecības nevar plānot, savukārt otrajā pusgadā teātrim vairs nebūs Lielās zāles, kas ir galvenais peļņas avots. Ar vairākiem izrāžu apkalpojošā personāla darbiniekiem jau ir pārtrauktas darba attiecības līdz brīdim, kad atsāksies skatītāju klātienes apkalpošana, savukārt pārējiem teātra darbiniekiem, izņemot aktierus, algas jau ir samazinātas par 25 procentiem.
Aktieru algu kritums savukārt saistīts ar neesošajām piemaksām par izrādēm, kas to spēlēšanas laikā veido lielu algas daļu. Bez papildu krīzes finansējuma pamatizdevumu kompensācijai nebūs iespējams ne veidot iecerētos jauniestudējumus, ne noturēt darbiniekus, no kuriem liela daļa turpina darbu par ļoti zemu atalgojumu. Īpaši ir risks pazaudēt ļoti specifisku prasmju darbiniekus, piemēram, leļļu meistarus, kuru zināšanas un pieredze ir neatsverama, lai varētu turpināt veidot izrādes. Ar digitālo ierakstu tirdzniecību ceram daļēji segt jauniestudējumu izmaksas.