Tuvojas ilgi gaidītā Rīgas cirka starptautiskā atklāšana, kas laikmetīgā cirka, jāsaka, misionāru – direktores Māras Pāvulas, radošā direktora Mārtiņa Ķibera un domubiedru komandas – daudzu gadu darbu rādīs pilnā spēkā.
Rīgas cirka arēna ir gatava atklāšanai – ir veikta rekonstrukcijas energoefektivitātes kārta, un arēna ir aprīkota ar gaismas, skaņas un tribīņu sistēmām.
No 20. marta līdz 1. aprīlim notiks arēnas starptautiskā atklāšana, kuras programmā būs ne vien plašai publikai pieejamas izrādes, bet arī dažādi notikumi pasaules cirka un citu nozaru profesionāļiem. Atklāšanas mērķis ir iezīmēt Rīgas cirku kā sabiedrībai atvērtu, pieejamu, mākslinieciski augstvērtīgu un Eiropas līmenī nozīmīgu cirka mākslas centru gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā.
Arēna 700 skatītājiem
Cirka arēna ir aprīkota ar transformējamām skatītāju tribīnēm, kas pilna apļa izkārtojumā ļauj uzņemt līdz 700 skatītājiem, ir uzstādītas gaismu, skaņas un aizkaru sistēmas un cits aprīkojums, kas vajadzīgs kvalitatīvai izrāžu norisei.
"Vēl pagājušajā sezonā cirkā atzīmējām iesildīšanās sezonu – īstenojot energoefektivitātes projektu, arēna tika brīnišķīgi renovēta, taču telpa bija tukša. Nu tā ir pilnvērtīgi iekārtota un gatava uzņemt gan māksliniekus, gan skatītājus. Līdz ar jaunajām tehniskajām iespējām Rīgas cirks Eiropas kultūras kartē tiek iezīmēts kā cirka mākslai piemērotākā ēka ne vien Baltijas, bet, iespējams, visas Ziemeļeiropas reģionā – ne velti arēnas atklāšanu apmeklēs daudzi cirka profesionāļi no visas Eiropas," Rīgas cirka direktore Māra Pāvula stāsta par tehniskā aprīkojuma iespējām.
Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers par atklāšanas notikumiem teic: "Baltijas cirka vēsturē rekonstruētās Rīgas cirka arēnas atklāšana, iespējams, ir nākamais lielākais notikums pēc 1888. gada, kad cirks tika uzbūvēts, – ēkas un telpas pārvērtība mūsu cirka ēku padara interesantu augsta līmeņa māksliniekiem un līdz ar to, protams, publikai. Jau līdz ar pirmajām atklāšanas izrādēm varēsim novērtēt skaņu sistēmu, kas īpaši pielāgota tik sarežģītas formas telpai. La Bande à Tyrex izpilda dzīvo mūziku, kas cirka pasaulē nav retums, un bez kvalitatīva skaņas aprīkojuma šādu izrādi nebūtu iespējams uzņemt."
"Šī mums būs ļoti īpaša sezona. Laikmetīgā cirka sākumi ir meklējami Francijā. Arī mēs savu Rīgas cirka sezonu simboliski sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā un Francijas institūtu Parīzē esam iecerējuši atklāt ar Francijas cirku visā tā dažādībā," atklāja Māra Pāvula.
"Jaunā sezona ir citāda, jo mums tagad ir iespēja atvest lielas cirka trupas. Mēs sākam ar franču veloakrobātu grupu La Bande à Tyrex. Pēc tam 1. aprīlī viesosies ļoti augstas raudzes austrāliešu cirka kompānija Circa ar izrādi Humans 2.0, kas piedāvās aizkustinošu akrobātikas, skaņu un gaismas simfoniju par to, ko nozīmē būt cilvēkam. Maijā pāriesim vairāk uz ģimenes formātu – 17. un 18. maijā Latvijā viesosies Somijas apvienības Hands some Feet ģimenes izrāde Colorsphere, kuras pamatā ir žonglēšana un prieks par krāsu maiņu. Nākamās sezonas sākumā atvedīs arī izrādi, kurā varēs sajusties kā īstā ballē," Rīgas cirka radošos plānus ieskicē radošais direktors Mārtiņš Ķibers. Jūnija sākumā būs iespējams redzēt Rīgas cirka skolas audzēkņu izrādi Pasaki man pasaku, no 13. līdz 17. augustam jau 12. reizi notiks cirka festivāls Re Rīga!, bet gada nogalē – Ziemassvētku izrādes visai ģimenei.
Ķēžu rāvēja Dora Kliča
Notikumu sēriju ieskandinās vēsturisko cirka plakātu un fotogrāfiju izstāde Jautrības metamorfozes, kas apmeklētājiem jau ir pieejama. Tas ir priekšmetisks, tekstuāls un fotogrāfisks ceļojums no vairāk nekā 100 gadu tālas cirka vēstures līdz nesenākai pagātnei. Izstādē var gūt ieskatu spēka sievas, ķēžu rāvējas un sunīšu dresētājas Doras Kličas skatuviskā ampluā transformācijā, uzzināt par vienmēr mainīgās Tannī (Tatjanas Šabanes) attiecībām ar cirku un iepazīties ar klavierēm, kas izglāba cirka ēku, kā arī pieredzēt vēl daudzus citus ar cirka pārmaiņām saistītus stāstus.
Izstādes kuratores ir Elvīra Avota un Una Rozenbauma, izstādes vizuālo ietērpu veidojusi māksliniece Kristīne Abika.
"Cirks ir un vienmēr ir bijis pārmaiņu vēstnesis. Cirka izdzīvošana vienmēr ir bijusi saistīta ar to, cik tas ir spējīgs sekot līdzi skatītāja vēlmēm, kaut kādā ziņā – arī viņa iegribām. Rainis ir teicis, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies. Cirks joprojām pastāv, kamēr daudzas citas lietas – vairs ne. Visskaistākais visā procesā, kuram gājām cauri, bija secinājums, ka jebkuru pārmaiņu priekšvēstnesis ir pilnīgs haoss. Un tikai pēc tam sekoja prieks par brīnišķīgajiem cilvēkiem, kuri šeit ir strādājuši, un brīnīšanās par visu, kas šeit ir noticis," izstādes atklāšanā sacīja Una Rozenbauma.
"Izstāde pamatā ir balstīta uz mūsu arhīva senāko daļu – simt gadu veciem plakātiem. Mums nav ne jausmas, kad tie pēdējoreiz ir redzējuši dienasgaismu. Izstādē būs skatāmi arī restaurētie arhīva priekšmeti," atklāja Elvīra Ozola. Jau kopš dzimšanas cirka māksla bijusi satriecoši vingra un veikla – tā ir spējusi pielāgoties jebkurām planētas, vēstures un sabiedrības kaprīzēm. Tas ir gluži merkantili un dabiski, jo no spējas uztaustīt sabiedrības noskaņojumu ir bijusi atkarīga cirka mākslas izdzīvošana, tāpēc tā vienmēr ļoti jūtīgi un atbalstoši ir reaģējusi uz jebkurām pārmaiņām sabiedrībā. Cirka mākslinieki ir spējuši maģiski pārsteigt un izklaidēt ļoti dažādus sabiedrības slāņus, mainot programmu pat ik pēc pāris mēnešiem. Līdz ar to cirka mākslas un mākslinieku pārmaiņās mēs varam novērot sabiedrības estētikas, ētikas un humora metamorfozes ne tikai gadu simtu, desmitu, bet pat mēnešu griezumā.
Rīgas cirka vēstures izpēte šodien vēl atrodas pirmsākumos. Rīgas cirkā esošais vēsturisko materiālu arhīvs tiek lēnām šķetināts un pētīts. Jautrības metamorfozēs redzama arhīva senākā kolekcijas daļa – vēsturiskie plakāti, kas datējami ar XX gs. 20. un 30. gadiem. Balstoties uz šo kolekcijas daļu, izcelti mākslinieki, kas atspoguļo Salamonska cirka (vēlāk Rīgas cirka) spējas, vēlmes un vajadzības mainīties, pārvērsties un pielāgoties. Taču stāstā ir arī atsevišķi citus laikus reprezentējoši tēli un objekti, kas simbolizē metamorfozes kā vienmēr klātesošu cirka daļu.
Ienirt brīnumos
Izstādes māksliniece Kristīne Abika cirka arhīvu studēšanai ar milzīgu entuziasmu pieķērusies jau pirms pāris gadiem, un tam ir gluži personisks iemesls. Viņas degsmi un mīlestību pret cirku paskaidro fakts, ka Kristīnes Abikas vectēvs šajā cirkā ir bijis cīkstonis no slavenās Grīziņkalna grupas. "Kad pirms dažiem gadiem ienācu šajā vēsturiskajā ēkā un iepazinos ar Elvīru, kura man piecas stundas izrādīja cirku, tas bija absolūts lūzumpunkts. Sapratu, ka teātris, kurā esmu strādājusi vismaz 20 gadus, šobrīd ir beidzies. Es varēju ienirt, meklēt un atrast. Liela daļa brīnumu ir šajā izstādē, citi vēl būs, pagaidiet," savu jaunatklāto cirka dedzību paskaidro Kristīne Abika.
Izstāde Jautrības metamorfozes apskatāma sestdienās (no 16. marta) no 12.00 līdz 16.00, kā arī pieejama izrāžu apmeklētājiem. Grupu apmeklējumus iespējams pieteikt arī darbdienās no 12. marta līdz 7. jūnijam, rakstot uz [email protected].
Rīgas cirka atklāšanas pasākumus kuplina arī tā sakņu izpēte grāmatā Rīgas cirks. Ieskaņa. 1888–1957.
1888. gadā Rīgā tika atklāts stacionārais cirks. To dibināja cirka mākslinieks un uzņēmējs, zirgu dresētājs Alberts Salamonskis. Ar laiku Salamonska cirks kļuva par svarīgu izklaides vietu Rīgā, kas iemantoja savu mūžam neizdzēšamo Rīgas cirka vārdu. Līdz ar stacionāro cirku parādījās arī pirmie vietējā cirka profesionāļi – cīkstoņi, faķīri, riteņbraucēji, zvēru dresētāji. Ļaudis iemīlēja cirku. Šis izklaides industrijas žanrs, līdzīgi citiem, ir piedzīvojis pārmaiņas un joprojām vēl slēpj daudzus neatklātus likteņus un stāstus. Autores aicina uzzināt – kas bija Salamonska jeb Rīgas cirka Ripsis un Pipsis, Bretini, Dora Kliča, Tanny? Kāds bija Rīgas cirka laiks un statuss XX gadsimta pirmajā pusē? Kāda ir latviešu cirka mākslas ieskaņa un elpa?