Savukārt teātra kritiķe Silvija Radzobe vērš uzmanību uz Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Roberta Ķīļa izteikumiem, ka astoņi profesionālie teātri Latvijā ir par daudz. Viņa tam nepiekrīt, uzskatot, ka teātru skaitu vajadzētu palielināt. R. Ķīlis gan norāda, ka viņa teiktais ir pārprasts - viņš vien norādījis, ka diskusijas par teātru finansēšanas modeli ir neizbēgamas un nav aicinājis kādu teātri likvidēt.
I. Dālderis atgādina, ka KM nav izskatījusi un negatavojas izskatīt jautājumu par Jaunā Rīgas teātra likvidāciju, reorganizāciju vai jebkādu statusa maiņu. "Uzskatu, JRT ir visizcilākā teātra parādība Latvijā, un, iespējams, arī visā Ziemeļeiropā, un A. Hermanis virza teātra procesus visā pasaulē, tādējādi būtu īpaši atbalstāms. Vēl vairāk, man nav zināms neviens cilvēks ne "augšās", ne "apakšās", kurš jebkādā veidā būtu nācis klajā ar ideju par JRT likvidāciju. Ja kādam tādi ir zināmi, labprāt uzzinātu konkrētus uzvārdus," teic I. Dālderis.
Teātra kritiķe Silvija Radzobe teic, ka viņa nav dzirdējusi informāciju par gatavošanos slēgt JRT. "Taču satriecošs ir fakts, ka Valsts prezidenta padomnieks Roberts Ķīlis runā, ka apstākļos, kad Latvijā tiek likvidētas slimnīcas, ir pretdabiski saglabāt astoņus teātrus. Šis izteikums, ja atbilst patiesībai, ir grūti pat raksturojams, jo negribētos publiskajā telpā mētāties ar tādiem apvainojumiem kā kaitniecisks, kūdošs utt.," teic S. Radzobe.
R. Ķīlis par teātru nākotni izteicies Latvijas Radio. "Mēs esam samērā ilgi pieraduši, ka valsts, proti, mēs - nodokļu maksātāji - uzturam lielu skaitu teātru. Un tā tas arī ir, vai ne? Tā nav vispasaules prakse, ka valsts jeb publiskais sektors uztur lielu skaitu teātru. Un es domāju, ka parādīsies jautājums, vai nav, pirmkārt, jāapvieno teātri, vai nav jāveido citādāks finansēšanas modelis, vai nav tā jādara, ka visus nenomaksā no valsts budžeta - šie jautājumi tiek uzdoti par veselību, izglītību, domāju par teātriem arī. Es nedomāju, ka tas ir baigi labi, bet esmu pārliecināts, ka tādus jautājumus uzdos. Tas nozīmē, ka varbūt būs kāda kustība un lēmumi. Tas var atstāt ietekmi uz teātra jomu ilgākā laika posmā," intervijā piektdien teic R. Ķīlis. Latvijas Radio žurnāliste sižetā arī piebilst, ka R. Ķīlis uzskata, ka teātru vidū radīsies nopietnāka konkurence, kas liks apdomāt gan par teātru apvienošanu, gan mazākiem kolektīviem varbūt nāksies arī bankrotēt.
Portālam Diena.lv R. Ķīlis norāda, ka izteikumi nav bijuši domāti saistībā ar JRT nākotni, bet par teātru finansēšanas modeli vispār. "Ir jautājums, cik labi teātri strādā, kurus apmaksā no valsts. Interesēties par nodokļu maksātāju naudu ir leģitīmi," norāda R. Ķīlis. Viņš teic, ka nebūtu pareizi interpretēt, ka viņš būtu ieinteresēts JRT likvidēšanā, jo par to nav izteicies un arī nav rosinājis. "Ja teātri savas darbības sekmīguma dēļ ir pieprasīti, tad, protams, ir jautājumi, kāpēc turpināt tos finansēt tādā pašā apjomā, ja viņi var eksistēt privātā tirgus apstākļos," savu viedokli skaidro R. Ķīlis.
S. Radzobe uzskata, ka Latvijā šobrīd profesionālo teātru ir pat par maz un Rīgā ļoti labi derētu vēl kāds krievu
teātris, kas veicinātu šobrīd vienīgā teātra attīstību, radītu
konkurenci un negulēšanu uz lauriem. "Alvim Hermanim varu pateikt, ka man kā
cilvēkam, kurš pieredzējis Ādolfa Šapiro Jaunatnes teātra slēgšanu
1991.gadā, šķiet naiva viņa doma, ka starptautiskās teātra
organizācijas teātri aizstāvēs, lai gan ir atšķirība starp Hermani un
Šapiro, kas nebija tik plaši pazīstams. Esmu skumji pārliecināta, ka
starptautiskās organizācijas iestāsies tikai tad, ja tas tām būs
izdevīgi un ne jau tāpēc, lai glābtu latviešu teātri vai kultūru," skeptiska ir teātra kritiķe. Viņa gan norāda, ka A. Hermaņa uztraukums nav bez pamata, jo "Latvijā ir iespējamas absurda
lietas kultūras nozarē un šajā situācijā domāju, ka ir jāveicina
uztraukumi, pat, ja tās ir tikai nepamatotas bailes".
Savukārt Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētājai Daiga Gaismiņai radusies sajūta, ka krīzes laikā kultūru grib padarīt par liekēžiem, nevis nozares pastāvēšanā tiek saskatīts izdevīgums ar pārliecību, ka tā var pelnīt. "Esmu dzirdējusi izteikumus, ka teātru Latvijā ir par daudz, taču līdz šim nav radusies sajūta un man nav informācija, ka kādu no teātriem likvidēs vai apvienos. Man personīgi nav sajūtas, ka Latvijā teātru ir par daudz. Lai nu kurš teātris, bet ne jau nu JRT Latvijā būtu lieks," saka D. Gaismiņa. Viņa gan piebilst, ka Teātru darbinieku savienību ļoti satrauc, kas notiks ar Smiļģa muzeju.
Jau vēstīts, ka A. Hermanis paziņoja, ka viņš ir pārliecināts un zina, ka "Latvijā augšā ir daži cilvēki, kuri ir ieinteresēti, lai likvidētu JRT". Iepriekš nav izdevies to paveikt, apvienojot JRT ar Nacionālo teātri, bet tagad ar "uz krīzes iegansta tā saruna varētu atgriezties". Viņš gan solīja, ka pat gadījumā, ja uzsāksies par to diskusijas un JRT "kaut matiņš nokritīs, gaidāms starptautisks skandāls, "kādu viņi pat iztēloties nevar".
(papildināta ar 4. un 5. rindkopu un 1. rindkopa)