14. maijā mūžībā devusies Jaunā Rīgas teātra aktrise Regīna Razuma (22.09.1951.–14.05.2023.). Ziņa par teātra un kino aktrises Regīnas Razumas pēkšņo šķiršanos no dzīves viņas kolēģus un patiesos talanta cienītājus ir atstājusi apjukumā – izrādās, arī bezgalīgs skaistums ir mirstīgs –, skumjās par aktrises nenospēlētajām lomām un pateicībā par viņas inteliģento, bagātinošo klātbūtni.
Reta un īpaša parādība, kas suģestējusi ne vien teātra un kino režisorus, bet arī gleznotājus. Eleganta, šarmanta, sievišķīga, aristokrātiska, ieturēta, atturīga un noslēpumaina, īsta dīva – tie ir vārdi, kurus savos līdzjūtības izteikumos rindo Regīnas Razumas talanta cienītāji. "Skaistais zieds ir nolūzis," raksta kinokritiķe Daira Āboliņa. "Skaistākā, izsmalcinātākā Latvijas aktrise," – Dita Rietuma. "Regīna – skaista, trausla, neaizsargāta," – Māra Ķimele.
Žurnālā Kino (01.03.1987.) Regīna Razuma ir atzinusies, ka dažreiz tīri vai apskaužot farmaceiti aptiekā: "Tā droši vien ir lieliska sajūta – tavās rokās ir precīza recepte un tu zini – cik un ko jaukt kopā! Bet dažreiz – gluži otrādi – pēkšņi aptveru – kāda tā ir laime būt par aktrisi. Izrādes laikā, piemēram, kad pēkšņi ieraugu zālē kādu uzticības, uzmanības, līdzpārdzīvojuma pilnu seju."
Dzīvotas dzīves siltums
Ja grib, tajā var saskatīt pat kaut ko simbolisku. Tikko vēl Jaunā Rīgas teātra aktrise Regīna Razuma raibā teātra profesionāļu kompānijā devās uz Kauņu skatīties Roberta Vilsona izrādi Dorians. 1994. gadā tikko no Amerikas pārbraukušais režisors Alvis Hermanis Jaunajā Rīgas teātrī iestudēja savu versiju. Izrādi Doriana Greja ģīmetne teātra kritiķe Guna Zeltiņa raksturo kā "noslīpētu, izsmalcinātas formas izrādi" ar "stilizācijas un estetizācijas ziņā postmodernu rotaļu". Regīna Razuma šajā izrādē bija lords Henrijs "ar laiska dendija gurdeno grāciju".
Regīnas Razumas pēdējās lomas Jaunajā Rīgas teātrī bija caurstrāvotas ar viedumu un pateicību pret dzīvi – gan Pētera Krilova iestudētajos Dubliniešos Miera ielā, kuros viņas atmiņu stāsts par bērnības Ziemassvētkiem saviļņoja savā vienkāršajā īstumā, gan Alvja Hermaņa Dzimšanas dienas kūkā. Aktrise vienmēr ir sargājusi savu privātumu (vispārzināms bija vien tas, ka viņa ir dzimusi septiņu māsu ģimenē un ir mūziķa Teodora Kalniņa mazmeita), bet, kad izrādē viņa ierastām kustībām no īstām olām un miltiem jauca kūkas mīklu, nebija šaubu, ka viņa ar Ernestīnes rokām to cep savējiem – dēlam un trim mazbērniem. Ernestīne ir pēdējā loma, ko Regīna Razuma kopā ar teātra jaunajiem aktieriem nospēlēja Jaunajā Rīgas teātrī.
Kā kamertonis
"Bez Regīnas JRT būtu bijis pilnīgi cits teātris.
No 1993. gada, kad kopā uzsākām, viņas klātbūtne man bija kā kamertonis mūsu teātra valodas intonācijai un mentalitātei. Atturīga, bet silta. Manierīga, bet dzīva. Snobiski intelektuāla, bet zinātkāra un naiva. Reti kurai pasaules aktrisei ir tik izteikts savs stils un sava maniere. Unikāla māksliniece. Tādas vairs nav un nebūs. Parādība. Mūza. Dāma. Viena no skaistākajām sievietēm, kas dzīvojusi uz pasaules. Gara aristokrāte. Aizejošais laikmets.
Liela veiksme, ka 30 gadus bija iespēja taisīt teātri kopā. Paldies Tev par visu, Regīn!" – no savas aktrises atvadās režisors Alvis Hermanis.
Izrādes Marķīze de Sada, jau minētā Doriana Greja ģīmetne, Vilkumuižas jaunkundzes nav iedomājamas bez Regīnas Razumas stila izjūtas un suģestējošās grācijas. "Ienāk grāfiene de Senfona – Regīna Razuma. Elegantā, daļēji piegulošā spilgti zilganzaļā kleitā, rokā sudrabains spieķis. Galvā tādas pašas krāsas platmale ar plimāžu [plum – franču val. – spalva]. Labajā rokā zilganzaļš cimds, izšūts mirdzošiem dārgakmeņiem," kādas izrādes protokolā žurnālā Teātra Vēstnesis (1994/1) rakstīja Baiba Tjarve. Šķiet, Regīnas Razumas plastikā bija kaut kas no tīras dabas – nāk prātā dažādas banalitātes par gazelēm, lokanām efejām, garkājainiem putniem un citām ainavām, ko nav iztraucējis cilvēku sīkais haoss, bet ko lai dara – vārdos notvert aktrises nevainojamo daili nav iespējams. Tomēr tas nebija auksts, narcistisks spoguļattēls. Visam klāt nāca sievišķīgs šarms un seksapīls. Vai citādi varētu dzimt Rolanda Kalniņa Cepļa ugunīgā Austra? (Regīnas Razumas kinolaikmetu nākamajā KDi numurā analizēs Kristīne Matīsa.)
Un vēl Regīnai Razumai noteikti piemita arī smalka humora izjūta. Vai bez tās taptu tik arkadiniska Arkadina Kaijā? Viņas interpretācijā šī aktrise bija kā eksaltācijas trīsstāvu torte, kurā činkstulīgums un vāji nervi vienā sekundē mijās ar karavadoņa stratēģisko plānu. Bez humora izjūtas nebūtu iespējams iejusties arī "vēlās mīlas" stāstos, kurus Regīna Razuma izdzīvoja vairākās pēdējo gadu lomās. Izsakot sievietes dabu, aktrise apvienoja distancētu pašironiju ar siltu, smalkjūtīgu skatienu.
"Skaistumu aktrise Regīna Razuma savos skatuves tēlos spēja pārvērst mākslinieciskā spēkā, suģestējošā noslēpumā, kas līdzvērtīgs Grētas Garbo, Marlēnas Dītrihas, Astas Nīlsenas sniegumam pasaules kinematogrāfā. Viņas neikdienišķi spilgtajiem un neatkarīgajiem sieviešu tēliem vienmēr būtiski piemītošs bija arī personības valdzinājums, ļaujot sastapties ar māksliniecisku parādību, kas ir ietilpīgāka, daudzslāņaināka un dziļāka nekā vienīgi cilvēka fiziskais skaistums.
Regīnas Razumas mākslinieciskā intonācija bija klusinātāka, iekšup vērstāka, 21. gadsimta modernajam izteiksmes veidam pietuvinātāka. Un ļoti individuāla, nesajaucama ne ar vienu citu mūsdienu latviešu aktiera sniegumu. Regīnas Razumas radītajiem tēliem piemita neikdienišķa inteliģence, tajos aizvien bija sajūtama cilvēciskās aristokrātijas klātbūtne neatkarīgi no tā, vai skatītājs satiekas ar 18. gadsimta baronesi de Simiānu Marķīzē de Sadā vai 21. gadsimta Parīzes Sorbonnas Universitātes intelektuālās elites pārstāvi Marī Fransuāzu izrādē Pakļaušanās, vai arī vienkārši sievieti dažādos un visos laikos, kā Ernestīne iestudējumā Dzimšanas dienas kūka, kas kļuva par Regīnas Razumas pēdējo nospēlēto lomu Jaunajā Rīgas teātrī. Par savu darbu daudzu gadu garumā aktrise saņēmusi Lilitas Bērziņas balvu, Spēlmaņu nakts balvu un Lielo Kristapu," savā FB mājaslapā no kolēģes atvadās Jaunā Rīgas teātra kolektīvs.
Gadsimta Afrodīte
Raidījumā Daudz laimes, jubilār! 2020. gadā aktrise stāstīja: "Dejošana bija vienīgā lieta, uz ko es gāju fanātiski. Es nekad neko pēc tam nebiju tā vēlējusies." Dejošanas kaislība sešpadsmitgadīgo Regīnu aizveda uz profesionālo deju ansambli Daile. Deju kolektīva Sendancis vadītājs Modris Gipmanis atceras, ka Regīna Razuma ar savām dabīgajām matu pīnēm un "skaistumu kā bilde" kalpojusi par kolektīva vizītkarti. Šajā pašā raidījumā aktrise atzīstas, ka Rīgas Modeļu namā, kostīmu mākslinieces Večellas Varslavānes iegalvota, nav paņemta, jo "man bija pārāk smuks ģīmītis". Aktiermeistarību Regīna Razuma apguvusi Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā. Neilgu laiku viņa strādāja Dailes teātrī, bet 90. gadu juku laikos viņu līdz ar citiem aktieriem "palūdza...", kā viņa pati apzīmējusi atlaišanu kādā intervijā.
Regīnas Razumas balss uz Jaunā Rīgas teātra skatuves diemžēl vairs neskanēs, bet, ja gribam kādreiz uz viņu paskatīties, varam uzmeklēt kaut vai Vējiem līdzi izdevumu, kura vāku rotā viena no Maijas Tabakas hiperreālistiskajām gleznām, kam par modeli ir bijusi aktrise Regīna Razuma. Gleznotāja viņā saskatījusi "gadsimta Afrodītes veidolu" (Maijas Tabakas teātris, 1989, LTV). Šajos portretos – Regīna baltā uz balta fona – vēl ir tik daudz minamā.
Atvadīšanās no aktrises notiks pirmdien, 22. maijā, no plkst. 13.00 līdz 14.00 JRT Mazajā zālē Miera ielā 58a.