Madonā paviesoties pēdējos gados kaut kā nav sanācis, un tā tas bija iegājies, kopš tur vairs nenotiek savulaik, gluži tāpat kā Liepājas Dzintari otrā Latvijas galā, kā tādi svētceļojumi mūzikas cienītājam ik vasaru obligāti apmeklējamie Imanta Pulksteņa rīkotie mūzikas festivāli Sinepes un Medus, vēlāk arī turpat notiekošās izglītojošās ģitāristu sesijas. Zināms, ka no Madonas nāk gan tagad populārais solomākslinieks un reperis Helvijs Fiņķis, gan elektroniskās mūzikas scēnā labi pazīstamie KODEK (Raivo Vainovskis) un TV Maskava (Normunds Griestiņš), kuri abi tiek dēvēti arī par dibinātājiem un skābētājiem Brīnumu naktij, kas jau krietnu laiku reizi gadā notiek Madonā. Šogad kaut kā apstākļi iegrozījās gana labvēlīgi, lai beidzot par to ne tikai dzirdētu nostāstus, bet arī turp dotos.
Viss sākas jau no paša agra 24. maija rīta uz šobrīd jau ieilgušajai pārbūvei pakļautās Rīgas Centrālas pasažieru dzelzceļa stacijas perona, kur pulcējas galvaspilsētas kultūras ligzdošanas vietās Aleponija, Bolderāja, 1983, Če, Auss, Pils bieži sastopamais kontingents, lai kāptu Brīnumu vilcienā uz Madonu un izvēlētos tieši vagonu, kas šai dienai par godu ar Pasažieru vilciena laipnu atļauju apgleznots arī no ārpuses. Mākslas festivāla MABOCA organizatore, biedrības GolfClayderman pārstāve Margrieta Griestiņa saka, ka ielu mākslinieka Daiņa Rudens un viņa komandas izmantotās krāsas esot nomazgājamas, tāpēc vagons pēc pasākuma atkal varējis iegūt iepriekšējo askētisko, acīs nekrītošo krāsojumu.
Pa ceļam no Rīgas uz Madonu publiku izklaidē alternatīvā hiphopa trio Origo Boys dalībnieki, pazīstamie Emīls Dreiblats un Andrejs Gradinarovs, kuri šoreiz ar kovboju cepurēm galvās un paslēpušies aiz jauniem pseidonīmiem, strinkšķina akustiskās ģitāras, kopā ar vēl kādu vokālisti izpildot visādus pazīstamus latviešu un ārzemju hitus, iejutušies lauku ballīšu dziesminieku lomās. Notikumus un ainas vagonā pa ceļam uz Madonu šajā tik ļoti ar visa fiksēšanu telefonos saradušajā laikmetā ar klasiskām no gadsimta gadsimtā pārmantotām glezniecības metodēm dokumentē Andris Eglītis - viens no mūsdienu pazīstamākajiem latviešu māksliniekiem, kurš intervijā Dienai pērn atzinis par savu interešu lauku meklēt atbildes, kā mūsdienu tehnoloģiju un dzīvesveidu savienot ar dabu, tātad visu, kas paliek nemainīgs neatkarīgi no cilvēku iejaukšanās. Pa ceļam ieskandinātā latviešu vidū tikpat nemainīgi populārā kantri jeb šlāgera tematika turpinās, sasniedzot Madonas staciju, kur Rīgas publiku sagaida žanram atbilstoši ietērptas līnijdejotājas, kuru beznosacījuma prieku pārņem un viņu deju soļiem pievienojas arī no Rīgas nupat atceļojusī publika, lai pēc tam dotos pastaigā pa pilsētu visas dienas garumā, sekojot vietu un laika norādēm kartē.
Par to, ka pasākuma nosaukuma pirmais vārds “brīnumi” ir gana lipīgs, un spējīgs sazaroties visneiedomākajos virzienos, liecina jau iegriešanās spēļu zālē Madonas apmeklējuma pirmajā stundā, lai iedzertu rīta kafiju. Šo rindu autora mēģinājums pēc personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas pārliecināt darbiniekus, tostarp atlētiska auguma apsargu, ka vienmēr naudas badā mirgojošie spēļu automāti netiks pat aiztikti, nevainagojas ar panākumiem, un godīga samaksa par kafiju no viņa netiek pieņemta ne skaidrā naudā, ne mēģinot norēķināties ar karti. Par to paldies!
Turpmākās dienas gaitā brīnumi turpina notikt visādās Madonas vietās - MABOCA galerijā Visuma centrs 2 tiek atklāta Reiņa Hofmaņa personālizstāde, autoostā - mākslinieku apvienības Shady Ladies izstāde, bet dzelzceļa stacijas ēkas sienas iegūst Andra Eglīša vilcienā pa ceļam no Rīgas uzgleznotos darbus. Lietoto apģērbu veikalā DGS mākslinieku Annas Ceipes, Jāņa Dzirnieka, Maijas Kurševas, Kaspara Groševa, Uģa Albiņa un Elzas Lapiņas darbus katram jāprot sameklēt pašam, jo tie paslēpti veikala sortimentā un pat pielaikošanas kabīnēs. Pa ceļam vēl aplūkojot tēlnieces Annas Egles lielformāta skulptūru, visskaļākā audiovizuālā performance notiek Madonas autobusu parkā, kas nu jau kļuvis par nolietoto auto novietni jeb kapsētu, kur ļoti iederējās Stepa (Artūrs Staprēns) un Svētes (Roberts Šūmanis) ekstrēmi eksplozīvais priekšnesums, lietum sabliežoties vienā kultenī ar krāsām, skaņām, klātesošo uztveres satricinājumiem, kam sekoja Skaņu meža un SHAPE + platformas organizēta sadarbība starp mūziķiem Nick Krog, Andreju Zālīti un mākslinieku Kristiānu Brekti. Visslavenākā Rīgas panka Pekša un kolēģu uzbūvētā jaudīgo skaņu sistēmu siena ievibrēja gaisu tik pamatīgi, ka ieradās pat policija, lai pēc zināma neizpratnes brīža konstatētu, ka nekādu nekārtību celšanas mēģinājumu te nav un viss notiek normas robežās. Performances ir fiksētas klātesošo atmiņās, bet minētās izstādes Madonā skatāmas līdz ceturtās laikmetīgās mākslas un biznesa biennāles MABOCA 2025 noslēgumam 15. jūlijā.
Pamazām ir pienācis vakars un kinoteātrī Vidzeme sākas koncertuzvedums, kurā uzstājas mākslinieki no Latvijas, Dānijas, Austrijas un Beļģijas. Atšķirībā no citiem mūsdienu pasākumiem, šeit ir saglabāta kādreiz kultūras namos un skolu pasākumos piekoptā kārtība, ka nekāda bāra ar dzērieniem vai uzkodām nav un katrs apmeklētājs pats atbildīgs par savām slāpēm vai izsalkumu, iepriekš par to remdēšanu tālredzīgi parūpējoties. Līdz ar to atkrīt citkārt pazemojošā katra apmeklētāja rūpīgā iztaustīšana pie ieejas, lai pārliecinātos, vai viņš nav dziļākajā kabatā noslēpis kādu blašķīti, kas arī mūsdienās vērtējama kā brīnums, kas omulību tikai vairo. No priekšnesumiem visiespaidīgākais ir Brīnumu nakti atbalstošās kompānijas Erica Synths izveidotāja Ģirta Ozoliņa priekšnesums, eleganti spēlējoties ne vien ar elektroniskajām un pūšamo instrumentu skaņām, bet arī ar pirkstiem piestiprinātiem lāzeru avotiem. Kāds pauda izbrīnu, redzot aizrautīgi dejojam jau iepriekšminēto Peksi, kaut neskan pankroks, bet viss plūst un mainās. Zālē cits pēc cita nakts garumā uzstājas māsas Kovaļukas un sīkās, beļgu vokāliste un pianiste Radio Hito, Liepājas Longbīčas reperis Packman, dāņu psihodēliskā roka ansamblis Bye Bye Tsunami, austriešu transa guru Dino Spiluttini, Brīnumu nakts aizsācēji - madonieši TV Maskava un KODEK. Koncertu starplaikos jau vilcienā iesākto spēlēšanos ar Latvijas Radio 2 formāta mūziku turpina kāds pēc reklāmas sludinājuma tā paša KODEK sameklētais un uzaicinātais ballīšu mākslinieks, kurš ar primitīvi programmētu pavadījumu izpilda gan šlāgerus, gan visādus citus gandrīz katram zināmus latviešu hitus. Un tā ir lieliska atslodze no nepieradinātās, atternatīvās, eksperimentālās, avangardiskās un visādos tamlīdzīgos vārdos parasti dēvētās kultūras baudīšanas. Visi dejo un priecājas, jo laikam jau tas šlāgeris sēž iekšā katrā latvietī, un šodien apgalvot, ka tā nav, vairs uzdrošinās tikai retais. Pat jaunās paaudzes pankiem šlāgeris vairs nav nekāds lamu vārds – piemēram, Brīnumu naktī klāt gan neesošā Evisa Petrovska, šobrīd visaktīvākās latviešu pankgrupas Depustūtes kādreizējā bundzinece un tagad līdervokāliste atzīst, ka otrais viņas mīļākais mūzikas žanrs pēc pankroka ir šlāgeris. Šobrīd jau ir pieaugusi paaudze, ko vecāki bērnībā nav kaitinājuši ar šlāgeri, kā iepriekšējās, kam tagad četrdesmit un vairāk gadu. Ja jau Brīnumu nakts, tad tajā gan jau itin labi iederētos arī duets Sandra, kura vadītāja uzvārds ir Brīnums, bet to gan jau sagaidīsim nākamgad.
Vēl viens pārsteigums nākamajā dienā pēc Brīnumu nakts ir tieši Madonā notiekošais ceļojošā festivāla Vadātājs pasākums, ko rīko biedrība HI, kuras divi burti nešifrējas nekā citādi kā Hospitāļu iela – nu jau gadiem ilgi klusējoša nozīmīga latviešu mūzikas grupa, kuras atsevišķas dziesmas jau kļuvušas par mūsdienu latviešu populārās mūzikas klasiku, ko šad tad mēdz uzspēlēt pat Latvijas Radio 2. Grupas līderis Edgars Šubrovskis arī Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā bija klātesošs un kopā ar Oskaru Jansonu, partneri no tagad aktīvās grupas JUUK, vadīja pasākuma ievadā notiekošo sarunu ar muzeja vadītāju, lai pēc tam atdotu improvizēto skatuvi rakstniecei un šogad 10. augustā Līgatnē otrreiz gaidāmā Rakstivāla rīkotājai Ingai Žoludei, stāvizrāžu komiķim Rūdolfam Kugrēnam un grupai Nielslens Lielsliens kopā ar perkusionisti Viju Moori, kas sniedza burvīgu koncertu, ko izbaudīja arī klātesošais Imants Pulkstenis. Pēc atgriešanās Rīgā brīnumi nebeidzas – turpmākajā mēnesī tika izsludināts viens (07.10.) un pēc tā ātras izpārdošanas arī otrs (08.10.) koncerts Hanzas peronā grupai Hospitāļu iela, kuru dzirdēt vēl kādreiz dzīvajā laikam necerēja vairs neviens, bet tik un tā nepārstāja un nepārstāja to prasīt. Un pasākumu ciklam, kurā būs šie Hosielas koncerti, dots nosaukums Brīnumu laukums. Atkal tie brīnumi! Protams, nevienam šo vārdu piesavināties kā savējo tiesības nav dotas, tāpat kā nevienam nav ne liegts ticēt brīnumiem, ne arī par tiem priecāties. Tiekamies kaut kad atkal Madonā, bet biežāk tomēr kaut kur citur.