Viņas uzstāšanās mērķis nav vēlme izpatikt, izdabāt. Viņai ir cits, augstāks virsuzdevums — līdzīgs garīgai kalpošanai. Cilvēkmīlestības misija. Sirsnīgs starojums. Dziedātājas lielā solokoncerta klausītāji Latvijas Nacionālajā operā, saviļņoti līdz asarām, par to pateicās ar ilgām un atkārtotām stāvovācijām. Muzicējot kopā ar LNO simfonisko orķestri un diriģentu Tadeušu Voicehovski, Inese Galante necentās pārsteigt ar jaunu repertuāru. Programmu greznoja jau kopš viņas pirmā CD zināmie hiti — piemēram, Dž.Kačīni Ave Maria un S.Franka Panis Angelicus, kuru ideāli līdzsvarotais, lēnīgais plūdums vislabāk skan baznīcas velvēs, taču dziedātājai izdevās pat mūsu Operas sausajā akustikā. Turklāt, nebīstoties daža negluduma brīžos, kad dziedātāja riskēja, atļaujoties īpaši izteiksmīgu vokālo gaismojumu un spēlējoties ar galēju piano pianissimo. Tieši šādi E.Vila-Lobosa Brazīļu bahiānā I.Galante pārliecinoši izcēla gan barokālo afektu, gan dienvidnieciski kaislu traģismu. Neviltots un pirmreizīgs jūtu patiesums, pausts ļoti izkoptā un gudri vadītā balsī saviļņoja arī koncerta opermūzikas daļā — gan Džuzepes Verdi operu likteņa fatāli apzīmogoto varoņu Leonoras, Aīdas, Dezdemonas ārijās — lūgšanās, gan atklājot Džakomo Pučīni Manonas novēlotās pārtapšanas sāpes, dvēseles lūzuma anatomiju. Bet, manuprāt, ir svarīgi, ka I.Galantes iejušanās Manonas tēlā neaprobežojas tikai ar attiecīgās operas varones iekšējās pasaules atklāsmi. Manonas ārija dziedātājas rokās šķiet līdzeklis, lai palīdzētu apmulsušajiem laikus ieraudzīt patiesās vērtības. Savukārt gaišu, sirsnīgu — sievišķīga valdzinājuma dažādībā no maiguma līdz vitālai pašapziņai sakņotu starojumu vokāli plašā spektrā un spilgtā aktierspēlē saņēmām no F.Čilea Adriānas Lekuvrēras un Dž.Pučīni Lauretas (Džanni Skiki) operām. Un, protams, no "piedevu piedevās" dziedātās Klāras Šūpuļdziesmas (Dž.Gēršvins Porgijs un Besa) un Elīzas Dūlitlas ārijas no F.Lou mūzikla Mana skaistā lēdija. T.Voicehovskis un Inese Galante ir saderīgs skatuves pāris, jo abiem piemīt dabiska, netēlota elegance un skatuves šarms — gan muzicēšanas manierē, gan arī vizuālajā tēlā. Abi ir ļoti muzikāli, jūtīgi, gudri un patiesi mākslinieki. Turklāt T.Voicehovskis ir diriģents, kurš šķiet, dzimis operai. Viņš ir izcils solistu pavadītājs — liecināja tas, ar kādu uzmanību, rūpību un arī acīmredzamu mūziķa — ansamblista baudu diriģents uzpasēja katru I.Galantes dziedāto frāzi, ik pauzi un cezūru. Šķiet, viņš nolasīja ikvienu dziedātājas vēlēšanos, acumirklī tās padarot arī par savām. Turklāt tas nebūt nemazināja Voicehovska diriģenta ambīcijas. Gluži otrādi. Tieši tāds viņš bija šī koncerta maestro vārda vispilnīgākajā nozīmē. Maestro bez dižmanības. P.S. Šajā vakarā nevarēju saprast tikai vienu. Kāpēc gan vajadzēja koncerta laikā uz skatuves laist dūmus. Kā zināms, dūmi nav nekāds draugs dziedātāju balsīm, tomēr dažreiz izrādēs tie tomēr nepieciešami. Bet vai koncertā? Varbūt tas bija īpašais pārbaudījums tai, kuru mīl?
Eņģeļu maize. Inese Galante dzied Latvijas Nacionālajā operā
Viņa ir māksliniece — personība kas vienkārši paņem publiku savā varā un ved to, kurp vēlas. Tādu skatuves mākslinieku, kuru spējai saviļņot un iedvesmot savu publiku ir tik neatvairāma vara, nav daudz. Droši var teikt, ka otras tādas dziedātājas kā Inese Galante mums nav! Tāpēc, ka viņa ar savu balsi un attieksmi spēj sniegt saviem klausītājiem daudz vairāk par izsmalcinātu mūzikas baudījumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.