Režisors Dzintars Dreibergs, saņemot balvu, atcerējās kāda skatītāja asociācijas par filmu: "Viņš sapratis – tās ir bijušas bēres. Ilgi nenotikušas un atliktas, tā ir bijusi goda atdošana tiem, kuri izcīnīja mūsu valsti." Producente Inga Praņevska uzsvēra, ka "šis notikums bija mums vajadzīgs visiem kopā". "Paldies strēlniekiem, dusiet saldi, jūsu karš ir beidzies. Tā teica ģenerālis Graube. Tagad ir mūsu karš," pauda Praņevska.
Tikmēr par Gada pārsteigumu atzīta Imanta Ziedoņa fonda Viegli radītā izlaušanās istaba Ziedoņa klase. Fonda pārstāve Elizabete Pavlovska pateicības runā pauda neslēptu saviļņojumu par to, ka šajā apbalvojumā un sabiedrībā kopumā ir ievērota kultūrizglītība. Viņa pateicās skolotājiem un skolēniem, kuri izlaušanās istabu apmeklējuši. "Paldies, protams, Imantam Ziedonim, kurš pateica mums priekšā, ka ir jāļaujas provokācijai jeb pārsteigumam," runas noslēgumā sacīja Pavlovska.
Vizuālās mākslas kategorijā laurus plūca Ernesta Vītiņa izstāde Stikla labirintā. Mākslinieks runā pauda lielu pateicību savai komandai Glass stone, savukārt izstādes kuratore Katriona Luīze Rožlapa, saņemot apbalvojumu, īpaši uzsvēra to, ka žūrija nav baidījusies apbalvojumam virzīt mazzināmu mākslinieku. "Tā ir mūsu pirmā izstāde. Šis tai ir vienkārši brīnišķīgs noslēgums," gandarījumu pauda Rožlapa.
Savukārt kategorijā Mūzika uzvarēja režisores Lauras Grozas-Ķiberes Imanta Kalniņa operas Spēlēju, dancoju iestudējums (muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš). Režisore Laura Groza-Ķibere savā pateicības runā izmantoja iespēju paust neizpratni par pēdējo nedēļu "orveliskajiem piedzīvojumiem", kas piemeklējuši Latvijas pilsoni Dānijā un vilka paralēles ar kultūras pasauli. "Man šobrīd ir jādomā par tiem cilvēkiem, kas iedvesmojuši mūs pacelt savas balsis. Šī runa ir par to un par trim dižajiem cilvēkiem pirms mums – Raini, Imantu Ziedoni un Imantu Kalniņu. Šī opera [šis iestudējums] ir personiska interpretācija, kas saistīta ar 2013. gada notikumiem, bet tagad jau ir nākuši klāt citi [notikumi]," savā uzrunā norādīja režisore. Savukārt diriģents Mārtiņš Ozoliņš uzsvēra skatītāju nozīmi un atzina, ka lielākais novērtējums ir izpārdotās izrādes, jo šis ir iestudējums, pie kura strādājusi praktiski visa trupa.
Kategorijā Kultūrvieta balvu ieguva par Hanzas perons, kas balvas rīkotāju ieskatā pārsteidzis ar daudzveidīgu kultūras notikumu programmu. Saņemot apbalvojumu, kultūrtelpas vadītāja Ieva Irbina neslēpa gandarījumu. "Šis ir milzīgs pārsteigums! Mūsu vilciens ir tikai ceļa sākumā. Mums ar trīskārt lielāku atbildību tagad būs jāstrādā, lai notikumi savienotu cilvēkus," priecājās Irbina.
Kategorijā Literatūra balvu saņēma rakstnieks un filozofs Ilmārs Šlāpins par dzejas krājumu Es nemāku, komatus. Savā uzrunā rakstnieks pieminēja nesen mūžībā aizgājušo dzejnieku Leonu Briedi, jo tieši viņš iedvesmojis Šlāpinu uzrakstīt savu pirmo rakstu žurnālam Kentaurs. "Runājot par manu grāmatu - tā varbūt nav svarīgākā vai labākā grāmata, kas izdota Latvijā pagājušajā gadā, bet tā ir svarīga man, un man liels prieks, ka tā ir svarīga arī lasītājiem," pauda Šlāpins.
Savukārt kategorijā Mantojums apbalvota kuratoru Kristīnes Želves un Ievas Kalnačas starpdisciplinārā izstāde Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts. Saņemot apbalvojumu, Ieva Kalnača pauda gandarījumu par to, ka balvai nominēts projekts, kas "muzeju vērtību un Mēriju Grīnbergu, kura izdarīja tik daudz mūsu muzeju un arhīvu labā; ir liels prieks, ka tas tika pamanīts". Savukārt Kristīne Želve norādīja, ka arī šodien, gluži kā Mērijas gadījumā, arī vienkāršajiem cilvēkiem jāatceras, ka viņu izvēle var mainīt daudz.
Kategorijā Kino uzvaras laurus plūca režisoru Armanda Zvirbuļa un Normunda Puča Latvijas simtgades daudzsēriju filma Sarkanais mežs. Režisori Armands Zvirbulis un Normunds Pucis izteica lielu patiecību daudzsēriju filmas uzņemšanas komandai un skatītājiem. "Man liekas, mums visiem ir svarīgi uzrunāt skatītāju un šis balsojums apliecināja, ka skatītājus esam uzrunājuši," atzina Pucis. Savukārt Arta Ģiga uzsvēra, ka šī seriāla nebūtu bez Latvijas Televīzijas.
Kategorijai Teātris balvu saņēma Alvja Hermaņa režisētā Vēstures izpētes komisija. Izrādi veidojuši Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Guna Zariņa, Jevgeņijs Isajevs, Inga Tropa un Margarita Zieda režisora Alvja Hermaņa vadībā. Pateicības uzrunā režisors izmantoja iespēju atgādināt par Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcijas peripetijām. Savukārt aktieris Kaspars Znotiņš pateicās ne vien skatītājiem, bet arī tiem, kuri palīdzējuši izrādei tapt un runā par šo tēmu. "Mēs gribam saprast, kas ir valsts, no kuras mēs aizbēgām. Jo, kā Ilmārs Šlāpins teica - lai tas [valsts] būtu nākotnes izteiksmē," norādīja aktieris.
Lai noskaidrotu balvas finālistus, Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un portāla Lsm.lv žūrija trim sabiedrības balsojumiem - pavasarī, rudenī un ziemā - izvirzīja savā redzējumā oriģinālākos un kvalitatīvākos aizvadītā gada Latvijas kultūras notikumus, savukārt kultūrvietas kategorijā savus favorītus izvirzīja un par tiem arī balsoja paši skatītāji un klausītāji. Finālistus un uzvarētājus noteica skatītāju balsojums.